Pašķirsim kādas topošas grāmatas lappuses. Sākot lasīt, notikumi, stāsti ieinteresē, liek līdzdzīvot. “Atgriežoties pie muzeja, kurš ierīkots muižas bijušajā vīna pagrabā un kura ekspozīcijā ir atspoguļota visa Piebalgas novada bagātā vēsture, var just, ka vadītāja sirdij īpaši tuva ir kara tematika: tās izklāstam ir veltīta liela daļa muzeja eksponātu, turklāt daži no tiem ir visai unikāli. Zinātājiem varētu būt visai interesanti padiskutēt ar Frīdvalda kungu par šo tēmu, bet mazāk zinīgiem iesaku uzmanīgi klausīties. Muzejs – tas ir arī Vecpiebalgas jeb Šeremetjeva muižas atspoguļotājs. Īpatnēji, ka muižas nosaukumā nav minēts Inešu vārds, tāpēc tālumnieki muižu varētu meklēt tagadējā Vecpiebalgas pagastā.
Piebalgas pils celta XIV gadsimta vidū netālu no senlatviešu pilskalna, kuru dēvē gan par Grišku, gan Balgas, gan Veļķu pilskalnu un kurā līdz mūra pils uzcelšanai mitinājās arī novada pārvaldītāji. Par pili ir saglabājusies teika:
“Rīgas virsbīskapam markgrāfam Vilhelmam fon Brandenburgam piederēja līdz ar Raunas, Smiltenes, Dzērbenes, Limbažu, Vainzeles un Lubānas pilīm arī Piebalgas pils, protams, līdz ar plašiem zemes gabaliem. Brandenburgs, lai gan būdams augstākais garīdznieks, mīlēja ļoti miesīgus priekus un uzdzīves līksmību.
Reiz nāca rinda tādām plītniecības saviesībām ar mūzikas troksni, dejām un gavilēm būt arī Piebalgas pilī, kur plūda vīns aumaļām. Ap pusnakti Brandenburgs, iekarsies no gariem vīna malkiem un ieraudzījis pa logu uz ziemeļiem pilskalnu mēnesnīcā kā iemigušu dusam, izsaucies nicinoši pret to, it kā viņu izaicinādams, ja tam esot kādi krietni dejotāji, tad lai tie nākot sacensties ar uzvarētājiem. Bet tur neesot vairs neviena, kas spētu būt vingrs dejā; tas esot tikai uzvarēto kaps, drupu un gruvešu blāķis. Pēc tam viņš atkal tvēris dejotājas citu pēc citas un virpuļojis ar tām no jauna pa plašo telpu. Bet te ieskrējuši sulaiņi, izbaiļu pilni, viesību istabās stāstīt, ka mēnesnīcā uz pilskalna dejojot un priecājoties lielas ēnas tāpat kā še, pilī. Visi steigušies skatīties pa logiem un ar bailēm redzējuši ēnu baru pilnā priekā un līksmībā uz pilskalna dejam. Visi izbijušies, un pilī vairs nevienam nebijis drošības turpināt priekus un jautrību. Ugunis tikušas apdzēstas, un tā kaislību izpriecas pabeigušās ar šausmām. Dažus gadus pēc virsbīskapa markgrāfa Vilhelma fon Brandenburga nāves pils tika sagrauta un nav vairs atjaunota.” ES Interreg IIIB projekta „Inovāciju aplis” ietvaros top grāmata “Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos”.
“Tūrisms ir mūsu rajona attīstības prioritāte. Meklējot jaunus , interesantus tūrisma piedāvājumus, radās doma izveidot tūrisma maršrutu, to papildinot ar saistošu grāmatu, kur vienviet savītos vēsturiskie fakti ar mistiku. Grāmatas veidotājiem bija liels izaicinājums – kā sasaistīt vēsturi, tūrismu un inovācijas? Inovācijas ir jaunā radīšana vai sen zināmā vecā pārveide un pasniegšana citā, atšķirīgā veidā. Šajā grāmatā mēs piedāvājam savu redzējumu,” stāsta projekta koordinatore Rita Merca.
Jaunās grāmatas autore ir Guna Rukšāne, kura vairākkārt iesaistījusies starptautiskos projektos, arī daudziem pazīstamās grāmatas “Iepazīsti Cēsu novadu” veidošanā. To rajona iedzīvotāji ļoti atzinīgi novērtējuši, un vien retās ģimenēs tās nav grāmatu plauktā, jo izdevums atzīts kā labs vēstures un izziņas avots.
Jaunā grāmata tapusi, Gunai Rukšānei sadarbojoties ar vēsturniekiem, stāstu zinātājiem, Raunas, Veselavas, Taurenes, Dzērbenes, Inešu pašvaldības vadītājiem. Savākts arī bagāts ilustratīvais materiāls, kas ļaus iejusties aprakstītajos notikumos.
Jau pavasarī rajona apmeklētāji varēs skatīt jauno grāmatu divās valodās. Tās iespiešanu un izveidi finansē Eiropas Savienība un rajona padome.
Komentāri