Šogad stādu audzētavās palielinājies pieprasījums pēc ogulājiem, tūjām un atraitnītēm, kā arī klientu vidū parādījušies jauna tipa vērienīgi pircēji – Latvijā īpašumus nopirkušie ārzemnieki, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Latvijas Stādu audzētāju biedrības pārstāve Silvija Apšiniece. “Ja krīzes gados aktīvi pieprasīja augļu kokus, šogad prasa ogulājus. No tiem var ātrāk iegūt ražu nekā no augļu kokiem,” sacīja Apšiniece. Līdz augļu koku pirmajai ražai dažkārt jāgaida trīs gadi, kamēr no ogulāja tā ir tajā pašā vai nākošajā sezonā. Tāpat patlaban audzētavās jautā pēc dažādām tūjām dzīvžogiem. Populāras ir arī klintenes, vilkābeles. “Dzīvžoga materiāls pavasarī ir pieprasīts kailsakņu veidā, tas ir arī lētāks. Savukārt stādi konteineros ir pieprasīti vasarā, kad tos var stādīt arī karstā laikā,” sacīja Apšiniece. Vēl viens līderis pieprasījuma ziņā šopavasar ir atraitnīšu stādi, jo tās ir vienīgās vasaras puķes, kuras var stādīt jau aprīlī, kad vēl dažviet naktī uznāk salnas, atraitnītes neizsalst. Kā norādīja biedrības vadītāja, šogad stādus pērkot tiešie dārza īpašnieki, neizvēloties iepriekš populāros apzaļumotāja pakalpojumus. Tikmēr iezīmējusies tendence, ka stādu audzētavās parādījušies jauna tipa klienti – Latvijā īpašumus nopirkušie ārzemnieki. “Šos cilvēkus interesē dārgie dižstādi dzīvžoga materiālam, kā arī viņiem ir lielāka apjoma apzaļumošanas prasības nekā vietējiem privātdārzu īpašniekiem. Šis ir pirmais gads ar tik acīmredzamu pieprasījuma palielinājumu to ārzemnieku vidū, kas labiekārto savus īpašumus Latvijā,” sacīja dārzniece. Viņa arī prognozēja, ka šogad pieprasījums pēc stādiem nebūs zemāks kā pagājušajā gadā, tomēr arī ievērojamu kāpumu stādu audzētāji neplāno. “Arī stādu tirgus ir cieši saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju valstī. Stādi nav pirmās nepieciešamības prece, tādēļ neplānojam ne īpašu kritumu, ne kāpumu,” sacīja Apšiniece. Jautāta par stādu cenām, viņa atzina, ka tās varētu palikt nemainīgas, tomēr neliels kāpums nav izslēgts. “Cenas stādu audzētavās varētu palikt stabilas. Visi cenšas sabalansēt cenu un izdevumus un novilcināt brīdi, kad tās paaugstināt,” skaidroja dārzniece. Pēdējos gados dažas stādu audzētavas nav mainījušas cenas, tādēļ iespējams 3%-5% kāpums, savukārt citām pozīcijām cenas varētu kristies. Nelielās audzētavas, kas vēlēsies pacelt cenas, ātri sapratīs, ka nav iespējams konkurēt ar lielākajām, kuras cenu atstās nemainīgu, prognozēja speciāliste. NOZARE.LV
Komentāri