SIA “Valmieras tipogrāfija Lapa” ražošanas apjoms pēdējā gadā audzis par ceturto daļu.
Šī tendence nav tikai 2006.gada rādītājs, jo tipogrāfijai darba katru gadu kļūst vairāk.
“Kad valstī ir ekonomikas pacēlums, to uzreiz jūtam, pēc uzņēmuma pakalpojumiem ir liels pieprasījums. Lauvas tiesu aizņem grāmatu drukāšana, tad etiķetes, veidlapas, reklāmas materiāli, vizītkartes. Papīra patēriņš uz cilvēku ir civilizācijas pakāpes rādītājs. Jo attīstītāka valsts, jo lielāks papīra patēriņš. Un nav jau runa tikai par tualetes papīru vai avīzēm, bet arī grāmatām, veidlapām un etiķetēm,” stāstīja SIA “Valmieras tipogrāfija Lapa” direktors Jānis Vimba un piebilda, ka konkurences apstākļos spēcīgākais valis ir darba kvalitāte. Uzņēmumā strādā 68 cilvēki, un vadītājs neslēpj, ka nemitīgi mudina strādājošos tālākizglītoties. Tā izmantota iespēja piedalīties Leonardo da Vinci projektā, kura laikā pāris darbinieces bijušas pieredzes apmaiņā pie kolēģiem Zviedrijā. Uzņēmums iesaistījies arī citos izglītības projektos, par to pērnā gada nogalē saņemot arī atzinību valstī.
“Darbinieku kvalifikācijai ir izšķiroša nozīme. Tagad taču transporta strādniekus nevar dabūt, jo visi darba spējīgākie ir prom Īrijā, tāpēc jāpaaugstina darba ražīgums, jāpilnveido tehnoloģijas, un bez zināšanām būtu grūti, faktiski nevar strādāt. Joma ir ļoti specifiska, tāpēc jāizglītojas, jāskatās, kas jauns,” uzsvēra uzņēmuma direktors un piebilda, ka grāmatu izdošana ir radošs darbs, kas notiek kopā ar izdevniecībām, iesakot labākos un interesantākos risinājumus. Valmieras uzņēmumā drukā daudzu Latvijas izdevniecību izdotās grāmatas. Drukājas “Jumava”, ”Avots”, “Valters un Rapa”, “Pētergailis” un citas izdevniecības. Valmieriešu iespiestās grāmatas ik gadu tiek vērtētas un saņem kādu godalgu konkursā par gada labāko grāmatu Latvijā.
“Labas grāmatas slava jau tiek izdevniecībai, plašai publikai ir vienalga, kur grāmata drukāta, bet izdevēju vidē mūs novērtē,” sprieda J.Vimba un pasmejoties piebilda, ka pēdējā laikā darbiniecēm daudz jālasa igauņu valodā. Tas tāpēc, ka Valmieras tipogrāfiju par savu izvēlējušās arī Igaunijas mazākās izdevniecības.
“Viņi uz Latviju vērsuši skatienu tāpēc, ka Igaunijā ir divas lielas tipogrāfijas, tās apsēduši somi un zviedri ar lielām tirāžām. Igauņu izdevniecības, kurām tirāžas mazākas, sameklējušas mūs,” tā direktors, kurš ir gandarīts, ka igauņi un latvieši tomēr izvēlas palasīt svaigus izdevumus, kaut arī šajā nozarē pakalpojumu cenas tikai pieaug.
“Latviešu lasītājs ir konservatīvs. Varam jau izdot grāmatas mīkstos vākos, pamēģinājām, bet labāk aizgāja stingrajos. Tas nekas, ka dārgāka. Lubenes vajadzētu likt un pirkt mīkstos vākos. Tas būtu cenas risinājums pircēja interesēs. Ko ar tām dara? Vai nu atdodam otram, vai izmetam ārā. Taču arī šīm grāmatām ir lasītāji,” vērtēja Jānis Vimba, kurš uzsver, ka uzņēmums izvēlējies specializāciju, un tā ir un būs grāmatu izdošana, tiks pilnveidotas tehnoloģijas, pirktas jaunas iekārtas. Paralēli Valmieras tipogrāfijā turpinās drukāt arī reģionālos laikrakstus. Uzņēmumā drukā ne tikai mūsu rajona laikrakstu “Druva”, arī valmieriešu “Liesmu” un limbažnieku “Ausekli”. Tāpat tipogrāfijā drukā arī pašvaldību informatīvos izdevumus un citus materiālus. Tuvākajā laikā uzņēmums iecerējis paplašināties, iegādājoties iespiedmašīnas, būvējot jaunas telpas.
Komentāri