Skolas vadība un audzēkņu vecāki atvērto durvju dienā stāstīja par internātskolas priekšrocībām, ja gadiem jāsadzīvo ar to, ka bērnam ir smagi garīgās attīstības traucējumi.
Sabiedrībā nerimst diskusijas, kas ir labāk bērnu attīstībai- iekļaujošā izglītība, kad bērni ar nopietnām veselības problēmām var mācīties vispārizglītojošās skolās veselu vienaudžu vidē, vai tomēr saglabāt iespēju vecākiem, kuri to vēlas, bērnus sūtīt internātskolās, kur sastopas līdzīgu ligu skartie.
Spāres speciālās internātskolas kolektīvs ir pārliecināts, ka tā sauktos “C” līmeņa bērnus jeb skolēnus, kuriem ir ļoti smagi garīgās attīstības traucējumi, būs grūti integrēt jaunā vidē, skolēnu kolektīvos vispārizglītojošās mācību iestādēs. Profesionāļi uzsver, ka lielajās klasēs grūti pielāgot arī mācību programmu individuāli katram audzēknim, bet Spāres standarts ir katra bērna varēšana, lai spertu soli pa solim attīstībā.
“Runā par integrāciju, bet mūsu bērni labi jūtas šīs skolas vidē. Esam nopietni runājuši ar vecākiem- viņi nav ieinteresēti iepludināt bērniņus masu skolā. Ne velti pie mums mācās ne jau tikai cēsnieki, arī bērni no Bauskas, Alūksnes, Rīgas rajona. Vecāki vasaras nometnēs uzzina par skolu, atved bērniņus, uztic un ir apmierināti,” vērtēja “C” līmeņa klases skolotāja un audzinātāja Solvita Ventere.
Par Spāres skolu, kurā sadzīves iemaņas apgūst un izglītību iegūst 28 nopietni slimi bērni no visas Latvijas, atzinīgi izsakās arī audzēkņu vecāki. Kopumā skolā mācās 111 bērni, iegūstot ne tikai pamatskolas izglītību, bet arī arodprasmes.
“Bērni apgūst arī sociālās iemaņas- klāj gultas, mazgājas, kopj teritoriju. Tas šiem bērniņiem ir ļoti svarīgi. Arī pilsētas skolās cenšas izveidot klases, bet mums viss vajadzīgais jau ir. Bērni te iedzīvojas, apmeklē dažādas nodarbības, spēlē teātri. Bet tas prasa laiku, šie bērni lēni pierod pie visa jaunā. Un man liekas, ka vecāku skepse par speciālo skolu, par iespēju dzīvot internātā ir nepamatota. Šogad “C” līmeņa klase mācības beigs, mēs ļoti gribētu sākt apmācīt bērniņus jau no pirmās klasītes,” vērtēja skolas direktora vietniece audzināšanas darbā Baiba Erliha.
Atvērto durvju dienā piedalījās arī rajona pagastu sociālie darbinieki, kuri atzina, ka tāda tipa kā Spāres speciālā skola noteikti ir un būs vajadzīga, jo sabiedrībā slimu bērniņu diemžēl nekļūst mazāk.
“Vai alkoholiķu, narkomānu ģimenēs vispār var piedzimt vesels bērns? Un atkarības taču ir šodienas ikdiena,“ piebilda Vaives pagasta sociālā dienesta vadītāja Rudīte Petrova. Tajā pašā laikā pedagogi skaidro, ka ļoti bieži arī labvēlīgās ģimenēs piedzimst slimi bērni un vecākiem jāizlemj, kura mācību iestāde piedāvā labākās iespējas bērna un arī ģimenes dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
“Manu Ivaru nevar integrēt, šī bija vieta, kur viņš var būt starp vienaudžiem. Spāre ir ļoti vajadzīga tik smagi slimiem bērniem. Ivars skatīsies uz jums, staigās, bet nekad nerunās. Ja vēl izdotos Spāres skolai attīstīties… Ja šeit izveidotu pusceļa māju, viņam te būtu savi draugi. Tad dēls labi justos arī tad, kad būs vecāks par 21 gadu,” sacīja mamma Vera Serova un piebilda : “Tagad visu vērtē no lietderīguma pozīcijām, bet es esmu iemācījusies priecāties par to, ka viņš smaida, ka dzīvo. Mans dēls nekad valstij nemaksās nodokļus, bet man liekas, humāni būtu priecāties, ka arī viņš ar savu dzīvi ir apmierināts.”
Atvērto durvju dienā visas “C” līmeņa klasītes rādīja teatralizētus iestudējumus. Kā prazdami, viņi stāstīja par mums tik zināmo – pasaku velnēnu, sivēnu un pelēkā vilka dzīvi. Viņi smaidīja, tātad bija laimīgi.
Komentāri