Cēsu novada domes Dzimtsarakstu nodaļas lielajā zālē šonedēļ bija neprasts notikums. Pirmo reizi Cēsīs divas Latvijas pilsonības pretendentes deva solījumu par uzticību Latvijas Republikai īpašā, svinīgā atmosfērā.
Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets (MK) noteica jaunu kārtību, kādā tiek dots šis solījums. Agrāk pēc pilsonības eksāmenu nokārtošanas un citu formalitāšu veikšanas pretendenti solījumu vienkārši parakstīja, taču tagad nolemts, ka tam jābūt svinīgam brīdim. Atbilstoši šim regulējumam, būtiski mainīta Pilsonības likumā ietvertā solījuma došanas un parakstīšanas procedūra, uzsverot ne tikai solījuma par uzticību Latvijas Republikai nozīmīgumu, bet arī Latvijas pilsonības iegūšanas svarīgumu. Proti, būt pilsonim nozīmē paust cieņpilnu attieksmi pret valsts tradīcijām, vēsturi, kultūru un valodu, būt pilsonim nozīmē būt lojā lam pret savu valsti.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Cēsu nodaļas vadītāja Selga Kļaviņa pastāstīja, ka iepriekšējos gados uz pilsonību pretendējuši un to ik gadu ieguvuši vairāki desmiti cilvēku, tagad šī plūsma apsīkusi, un svinīgajā ceremonijā piedalījās tikai divas Latvijas pilsonības pretendentes: Jeļena Svelme no Cēsīm un Taresa Oževana no Liepas.
Svinīgā ceremonija iesākās ar kopīgu Latvijas himnas dziedāšanu, kur pretendentēm palīdzēja mūziķis Rihards Saule.
Uzrunājot jaunās pilsones, S. Kļaviņa uzsvēra, ka Latvijas pilsonības iegūšana ir svarīga ne tikai jaunajiem pilsoņiem, bet arī valstij: “Mūsu daudznacionālajā valstī svarīgs ir katrs pilsonis.”
Tad katra pretendente nolasīja svinīgo solījumu un parakstījās, ka apņemas pildīt tajā teikto: “Kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīga Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāla Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.”
Cēsu novada pašvaldības vārdā jaunās pilsones sveica dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne, norādot, ka šajā zālē parasti tiek doti solījumi, bet tie ir solījumi ģimenes dzīvei: “Klausoties jūsu lasīto, domāju, cik dažkārt mums ir sarežģīti pateikt tos vienkāršos, bet svarīgos vārdus. Šajā brīdī jūs devāt solījumu Latvijas valstij, un grūti pateikt, kas svarīgāk – dot solījumu savā ģimenē, uzņemties atbildību par to, vai dot solījumu valstij. Abos gadījumos jārunā par attiecībām, bet tajās vienmēr iesaistītas divas puses. Ģimenes dzīvē nekas nevedīsies, ja tikai viens izrādīs cieņu, mīlestību, tāpat arī attiecībās ar valsti cieņai jābūt no abām pusēm. Ceru, ka jūs sajutīsiet uzmanību, cieņu un atzīšanu no valsts puses, kā arī pašas izjutīsiet to pret valsti.”
Pēc svinīgās ceremonijas jaunās pilsones atzina, ka šis bijis ļoti īpašs brīdis, kas paliks atmiņā.
“Valdīja patiešām jauka svētku sajūta. Ļoti patīkami, ka ieviesta šāda tradīcija, tagad šis mirklis iegūst lielāku vērtību,” teica J. Svelme.
Jautātas, kas pamudinājis izvēlēties ceļu pilsonības iegūšanai, J. Svelme norādīja, ka dzimusi un augusi Latvijā, tāpēc esot ļoti svarīgi justies kā pilntiesīgai šīs valsts pilsonei.
T.Oževana atzina, ka, viņasprāt, esot svarīgi, lai cilvēks ir tās
valsts pilsonis, kurā viņš dzīvo, ko uzskata par savējo.
Abas apliecināja, ka pilsonības iegūšana nav bijis viegls process. T.Oževana atzina, ka viņai visgrūtāk gājis ar vēstures jautājumiem, pārējais nav sagādājis problēmas. Arī J. Svelme norādīja, ka latviešu valodas pārbaudījumi nav satraukuši, galvenais bijis nesajaukt vēsturiskos notikumus, gada skaitļus: “Tagad varam atvilkt elpu un gaidīt brīdi, kad varēs doties pēc pilsoņa pases.”
Tagad, pēc solījuma došanas, par abām pilsonības pretendentēm tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā” projekts. Ar MK lēmumu noslēgsies naturalizācijas process un Jeļena Svelme un Taresa Oževana varēs noformēt Latvijas pilsoņa pases.
S. Kļaviņa pastāstīja, ka dzimtsarakstu nodaļas zāle izvēlēta tāpēc, ka MK noteikumi par svinīgo ceremoniju paredz obligātos nosacījumus, lai nodrošinātu tās svinīgumu. Proti, telpā, kur norisinās ceremonija, jābūt izvietotam Latvijas valsts karogam un Latvijas valsts ģerbonim. PMLP Cēsu nodaļas rīcībā tādu telpu nav, tāpēc panākta vienošanās ar novada pašvaldību par iespēju izmantot šo zāli.
“Ieviesām vēl kādu uzlabojumu. Nolēmām, ka svinīgāk un sirsnīgāk būs, ja himna tiks
nodziedāta, nevis vienkārši atskaņota. Šādu svinīgo ceremoniju solījuma došanai vajadzēja ieviest jau sen, tas šo procesu padarītu īpašāku. Tad topošie pilsoņi atcerētos šo notikumu, citādi viņiem atmiņā paliek vien bailes par eksāmenu,” teica S. Kļaviņa.
Jānis Gabrāns
Komentāri