Cēsis ir vienas no retajām valstī, kur izveidota sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra.
Sociālās jomas zinātāji lēš, ka aģentūras izveide un tās darbība būs izdevīga klientiem – pensionāriem, mazturīgajiem, invalīdiem, sociālā riska ģimenēm un cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Jaunais juridiskais statuss lietas ļaus kārtot, informāciju saņemt raitāk. Vienkārši sakot, būs niecīgāka birokrātija. Tas nozīmē, ka aģentūra veiks līdzīgus pienākumus, kā darīja sociālā nodaļa, bet speciālistu būs vairāk, tāpat arī ideju, kā darbu pilnveidot, rast jaunus pakalpojumu veidus.
“Ieguvēji būs cēsnieki, kuri izmanto mūsu pakalpojumus. Uz vietas strādā sociālie darbinieki, konsultanti, grāmatvede, jurists. Tas nozīmē, ka visas problēmas un jautājumi kārtojami tikai un vienīgi Bērzaines ielā 18 un Bērzaines ielā 16, kur, savukārt, ir un būs pieejami mūsu sniegtie pakalpojumi,” skaidroja Cēsu pašvaldības “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras“ direktore Iveta Sietiņsone. Līdzīgi sociālo palīdzību un pakalpojumus saņem vienīgi Balvu iedzīvotāji, pārstrukturēšana citviet nav notikusi. Iveta Sietiņsone ir pārliecināta, ka aģentūras izveide ir veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu kvalitāti.
“Visā valstī sociālajā jomā ir jāiesaista daudz vairāk speciālistu, darbinieku, lai profesionāli palīdzētu klientam,” uzsvēra I.Sietiņsone, kurai ir ilgstoša pieredze sociālo iestāžu vadīšanā. Vairākus gadus viņa vadījusi Valmieras pašvaldības sociālās palīdzības nodaļu, tad pāris gadus strādājusi Rīgas domes labklājības departamentā par direktora palīdzi.
“Tagad svarīgākais – kolektīvā izlemt, kādas jomas jāuzlabo, jāpārveido. Kādas ir attīstības prioritātes. Aģentūrai ir ļoti veiksmīga atrašanās vieta. Mums ir telpas, kuras paplašinot, varam izveidot vēl kādu centru, kurā iedzīvotāji varētu saņemt vēl kādu pakalpojumu. Ir doma par centru bērniem no sociālās atstumtības riska ģimenēm vai radošajām darbnīcām cilvēkiem ar intelektuālās vai garīgās attīstības traucējumiem,” sacīja aģentūras direktore, kura ir gatava diskutēt ar pašvaldību un citām sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes sniedzējiestādēm par iespējamo sadarbību.
“Visvairāk līdzekļu tiek tērēts ilgstošajiem sociālajiem pakalpojumiem. Daudz cēsnieku mitinās pansionātos. Domāsim, kā attīstīt mājas aprūpes piedāvājumu, lai palīdzību, atbalstu un rūpes cilvēki saņemtu savā dzīvesvietā. Algosim darbiniekus, kas veciem, vientuļiem cilvēkiem palīdzēs viņu mājās. Līdz šim pieredze ir tāda, ka pansionātos ievietojām cilvēkus pēc smagām saslimšanām, guļošus. Viņiem nepietika ar mājas aprūpi vien, bet jāpiekrīt, ka jābūt arī īslaicīgai institucionālai aprūpei, piemēram, tādu piedāvā Vecpiebalgas aprūpes centrā, kur visas vietas diemžēl ir aizņemtas,” skaidroja aģentūras sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Laine Zālīte. Aģentūras vadība jau tuvākajā laikā aicinās uz sarunām arī Cēsu rajona slimnīcas speciālistus, lai vērtētu, vai iespējams slimnīcā nodrošināt ilgstošāku aprūpi pacientiem, nodrošinot tā saukto sociālo gultu pakalpojumu. Tāpat tuvākajā laikā tikšot pārskatīta dažādu pabalstu piešķiršanas kārtība. “Pašlaik ir gandrīz tā, ka katra pabalsta saņemšanai ir savi kritēriji. Tas ir par daudz detalizēti. Manuprāt, tas neveicina cilvēka izpratni par pabalsta pieejamību,” sacīja I.Sietiņsone.
Aģentūra sociālās jomas attīstīšanai gatava piesaistīt arī sabiedrības integrācijas fonda vai Eiropas sociālā fonda līdzekļus projektu izstrādē un ieviešanā. Vēl aģentūrā strādājošie ir pārliecināti, ka darbam jābūt ļoti caurskatāmam, lai informācija par pakalpojumiem būtu pieejama katram iedzīvotājam. Tiks izdoti bukleti, izveidota mājas lapa internetā, organizēta sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem.
Komentāri