Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Sniega nauda izkusīs bedrēs

Druva
12:52
28.02.2014
13
Cels

Lietus un siltais laiks darījis savu – ceļi dangās un bedrēs. Grants ceļu saimnieki tā īsti neko darīt patlaban nevar. Steidzot iesāktos darbus, mežizstrādātāji, kaut arī vairs nedrīkst, cenšas izvest kādu baļķu kravu. Pēc viņiem paliek neizbraucams ceļš.

Tāds ir pavasaris, toties aizvadītajā ziemā sniega nebija un ceļu tīrīšanai paredzētā nauda ietaupījās. “Iepriekšējā ziemā ceļu tīrīšanai iztērējām ap 40 tūkstošus latu, citas ziemas parasti ap 30. Šoziem tīrītājiem darba nebija,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un piebilst, ka paļāvušies prognozēm – ziemas nebūs, tādēļ par tīrīšanai plānoto naudu salaboti ceļu posmi Pansionāts – Drūģi un Kauliņi – Ķieģeļceplis Raunas pagastā, Glāznieki – Ozolkalns Drustu pagastā. “Ir vairāki posmi, kur ceļi brūk, tos saremontēt varēs tikai, kad zeme atkusīs. Tā kā ir plānots ierīkot gājēju ietves Raunā un Drustos, par tīrīšanu ietaupītā nauda tiks izmantota arī šiem darbiem,” skaidro novada vadītāja un piebilst, ka šogad ceļu uzturēšanai valsts ir piešķīrusi vairāk naudas nekā pērn.

Amatas novada domes labiekārtošanas nodaļas

vadītājs Jānis Sekste pastāsta, ka šoziem dažviet tomēr nācies ceļus kaisīt, arī kādu pagalmu un taciņas tīrīt. “Kamēr vēl virsma sasalusi, cenšamies kādu bedri aizbērt. Nebūtu jau prātīgi, lai sakārtotu kādu posmu, ar tehniku izdangāt pārējo ceļu. Rudenī diemžēl nepaguvām visus ceļus nogreiderēt, tagad tie ir ļoti bedraini,” pastāsta Jānis Sekste. Pašvaldībai uzturēšanā ir 430 kilometri ceļu – gan grants, gan asfaltētie.

“Darāmā ir ļoti daudz. Kur iespējams, izmantojam granti no saviem karjeriem, pērkam arī sadrupināto. Asfaltētajos ceļos jālāpa bedrītes. Katru ziemā ietaupīto eiro gaida kāds ceļa posms,” saka labiekārtošanas nodaļas vadītājs.

Vecpiebalgas pašvaldība savu ceļu uzturēšanai šogad

no valsts saņems 163 tūkstošus eiro, nedaudz vairāk nekā pērn. “Ceļu tīrīšanai šoziem iztērēti simts eiro. Kad vien laikapstākļi ļāva, ceļi tika remontēti, planēti, pastiprināta brauktuves virsma, tīrītas caurtekas. Šie darbi arī tiks turpināti, jo novadā lielākoties ir grants ceļi, kas jāatjauno, jāuzlabo segums. Nauda, ko neiztērēja sniega tīrīšanai, tiks ieguldīta to remontā,” stāsta novada domes izpilddirektora v.i. Gita Janševica.

Ik dienu pašvaldībām ne mazums galvassāpju sagādā mežizstrādātāji, kuri nerēķinās, ka ceļi slapji, ka pēc smagajām kravām tie paliek neizbraucami. “Raunas pagastā pie Preciniekiem, Drustos pie Gatartas pansionāta ceļi ir izdangāti. Norādes zīmes par ierobežojumiem ir izliktas, tās netiek ievērotas. Kur lielākās krautuves, dežurē policija. Ikdienā no mežizstrādātājiem izskan pārmetumi, atrunas, kāds pat teica – es maksāju nodokļus, jūs remontējiet ceļu. Diemžēl sadarbības un abpusējas sapratnes trūkst,” stāsta

Raunas novada vadītāja. Savukārt

Jānis Sekste atzīst, ka ar “Latvijas valsts mežiem” problēmu nav, toties privātuzņēmēji par ceļiem īpaši nedomā. “Tikko nopirkām 20 jaunas svara ierobežojuma zīmes. Diemžēl tās mēdz pazust. Ierobežojumus cenšamies izsludināt reizē ar valsts ceļu uzturētājiem, lai kokvedējam nav tā, ka pa valsts ceļu drīkst braukt, pa pagasta ne. Tad arī bieži vien mūsu ceļa zīmes pazūd. Kravu vedēji jau nerēķinās, ka mazie ceļi vēl šķīst,” domās dalās Jānis Sekste un uzsver, ka saprot arī uzņēmējus, kuriem baļķi

jāizved. “Ar lielajām firmām slēdzam līgumus, ka krautuves vieta jāsakopj un, ja sabojāts ceļš, tas jānogreiderē vai, ja nepieciešams, jāuzved grants. Ar mazajiem uzņēmējiem daudz jārunā, jāskaidro,” stāsta Jānis Sekste.

Vecpiebalgas novada izpilddirektora v.i. Gita Janševica atzīst, ka sadarbība ar mežizstrādātājiem

izveidojusies laba. “Pirms krautuves ierīkošanas pašvaldības speciālists apseko vietu, pirms baļķu vešanas pārliecinās, kāds ir ceļš. Ja slapjš, diemžēl neļaujam vest,” stāsta Gita Janševica un uzsver, ka katrā situācijā tiek meklēti risinājumi, jo arī uzņēmējiem ir jāstrādā.

Skujenes pagasta zemnieku saimniecības “Gaviešas” saimnieks Ziedonis Vilciņš gan nodarbojas ar mežizstrādi, gan šoziem bija noslēdzis līgumu par pašvaldības ceļu tīrīšanu. “Ceļi nebija jātīra. Lāpsta sākusi rūsēt. Labi, ka ir citi ieņēmumi. Patiesībā jau ar ceļu tīrīšanu, lai kāda būtu ziema, visam gadam nopelnīt nevar, jo arī sniegotās ziemās ne jau katru dienu ir darbs. Tā kā man ir tehnika, tas, ka nebija jātīra ceļi, lielus zaudējumus nerada,” saka Ziedonis Vilciņš un piebilst, ka diemžēl arī mežizstrādē darbi apstājušies vismaz līdz maijam. Parasti jau martā laikapstākļi ļauj gan zāģēt, gan izvest kravas. “Ceļi jau slēgti, jāgaida,” saka uzņēmējs.

Drustēnietis Andis Pērkons kā privātpersona pieteicās pašvaldības iepirkumā ceļu tīrīšanai ziemā. “Lai varētu paveikt plānoto darbu apjomu, nopirku traktoru, vēl daudz ko nepieciešamo. Uzskatu, ja līgums ir uz trim gadiem, tad ieguldīt ir vērts. Diemžēl ziemas nebija, darba nebija. Tehnika stāv, kredīts jāmaksā,” pastāsta uzņēmējs un piebilst: “Labi, ka pašam ir algots darbs. Ceru, ka nākamgad būs sniegs un tehnika ziemā nerūsēs. Bet bizness ir bizness.”

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
4

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
45

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
122

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
116

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
27
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
24
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
14
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi