Otrdiena, 17. septembris
Vārda dienas: Vera, Vaira, Vairis, Vaiva

Smuki un maz putekļu

Druva
23:00
16.08.2007
6

Par to, kāpēc jau no ceļmalas Stalbes pagasta “Skrīveļi” izskatās tik gaumīgi sakārtoti, skaistā dārza un iekoptās ainavas saimniece Iveta Ādamsone runā visai maz. Ivetai, kura kādreiz pabeigusi Bulduru dārzkopības skolu, vienkārši šķiet, ka mājvietai tādai ir jābūt.

“Mēs te dzīvojam. Mana ģimene, aug dēls. Man liktos savādi, ja es neietu un nedarītu,” tā Iveta Ādamsone, kura neslēpj, ka, lai sakoptu gandrīz divarpus hektārus, kaut tikai regulāri nopļautu mauriņu, paiet dienas.

“Man vajag visu tā kārtīgi. Ja kaut ko drusciņ, tad es nemaz klāt neeju. Tad labāk atpūšos, bet, kad daru, tad izdaru. Un tādu lielu, ainavisku dobju jau man nemaz nav. Šis tas sastādīts, bet, ja būtu vēl vairāk laika, iespēju, tad varbūt būtu daudz vairāk ziedu. Varbūt kādreiz arī būs,” sacīja Iveta un “Druvai” izrādīja to, kas, viņasprāt, “Skrīveļos” labi padevies. Ērti ir iekārtota atpūtas vieta ar dārza kamīnu, izveidots rotaļu laukums Edijam un citiem radu un draugu bērniem, kas ģimeni apciemo, plašā pagalma stūros, dīķmalā un kā akcenti dobēs ielikti dažādi interjera priekšmeti.

“Eju pa veikaliem un redzu, kur manā dārzā šai lietai atrastos vieta. Ronēns, bitītes – to visu var piemeklēt. Es vispār sētu redzu. Es vienkārši skatos, kā labāk sakārtot dīķmalu, ko izzāģēt, ko saglabāt. Nekad neko neesmu uz papīra zīmējusi, es skatos dabā. Visbiežāk vienkārši daru un tad redzu, kādam jābūt rezultātam,” stāstīja Iveta, kad pa mauriņu bijām nostaigājuši līdz pirtiņai, kas uzcelta blakus dīķiem un atrodas arī Braslas ielokā. Saimnieki izkopuši upes krastus tā, ka tā plūst blakus sakoptajai sētai un veido skatu kā uz apsveikumu kartītes.

“Reljefs jau ir tāds sarežģīts. Visi priecājas par laukakmeņiem, kas redzami tur pāri. Tie labi izskatās, bet pilda pavisam praktisku funkciju. Ierobežo upes straumi līkumā. Citādi, īpaši jau pavasaros, izrautu krastu. Tāpat jau upe pārplūst. Vairāki metri zāliena ir zem ūdens. Par ainavu? Blakus aug ozols, bērzs, alkšņi. Tie jau te ir auguši gadu desmitiem. Tie nav no jauna stādīti. Izzāģēju katru puduri. Vēl pirms trim gadiem te bija brikšņi un palienes pļava. Uzvedām kravām mālu, tad melnzemi. Visu sakopām, izrakām dīķus,” tā Iveta un piebilda, ka ne viņa vienīgā darītāja, jo daudz ideju, kā sakārtot dzīvesvietu un apkārtni, ir arī vīram, kurš tāpat stundām varot stāvēt lauka vidū un virpināt idejas.

“Abi mēs esam vienādi traki. Mums patīk. Un tagad man patīk vēl kāda lieta, proti, mums gar sētu iet zemes ceļš. Kad vējš, mašīnas brauc, tad kārtīgi putekļi. Bet gar mums visi brauc lēni. Skatās, citi pat ārā izkāpj. Sanāk, ka smuki un maz putekļu. Visādi esam ieguvēji,” pajokoja Aivars Dzalbs, kura ideja bijusi arī izveidot dzīvojamo māju pēc tāda projekta, kādu citviet grūti ieraudzīt. Vecā māja rekonstruēta, ielieti jauni pamati, nosiltināta, apšūta. “Skrīveļi” sanākuši tādi kā mājas Alpu kalnos. Slēpošana ir ģimenes vaļasprieks un ziemā sanāk paceļot, bet vasarā, kad darba pilnas rokas, tad sakārtotība un vide it kā atgādina mazās, omulīgās Alpu pilsētiņas, bet Aivars un Iveta spriež arī citādi:

“Ja katra sēta būtu sakopta, tad lauki būtu skaistāki. Arī Vidzeme un Latvija būtu vēl jaukāka!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Rakšos” virmo Marokas garšas

00:00
17.09.2024
21

Kamieļu parkā “Rakši”, tepat Cēsu novada Drabešu pagastā, augustā divas dienas varēja baudīt neparastu atmosfēru un Marokas bagātīgās virtuves ēdienus pirmajā Marokas street food festivālā. “Vēlējāmies radīt šo pirmo Marokas ielu ēdienu festivālu, lai vairāk cilvēkiem parādītu šīs valsts neatkārtojamo ēdienkarti, garšas, smaržas un ievestu ikvienu Marakešas ieliņu virmojošajās sajūtās. Šie ēdieni lielākoties tiek gatavoti uz […]

Aktīva vasara un prātīgi iesācies rudens

00:00
16.09.2024
39

Jaunā mācību gada pirmajā nedēļā Cēsu novadā skolu tuvumā dežurēja pašvaldības policijas darbinieki. Tā ir laba un droša tradīcija, jo kārtības sargu klātbūtne rada disciplinējošu un nomierinošu efektu, un skolas laiks sācies bez incidentiem. Par to, kāda pašvaldības policijas darbiniekiem bija aizvadītā vasara,un aktualitātēm sabiedriskās kārtības uzturēšanā rudenī stāsta Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars […]

Multiplās sklerozes biedrība svin Senioru dienu kā izbraukuma svētkus

00:00
15.09.2024
40

Sabiedriskā labuma biedrība “MSs Cēsis” organizēja izzinošu braucienu senioriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. “Pateicoties Cēsu novada domes atbalstam autobusa izmaksām, radām iespēju svinēt Senioru dienu kā izbraukuma svētkus. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām nevar izmantot tūrisma firmu organizētus pasākumus, arī individuāli viņiem sarežģīti doties kur tālāk. Mūsu rīkotajā izbraukumā izveidota piemērota vide,” teic “MSs Cēsis” […]

Kad dzejas vārdi uzrunā

00:00
14.09.2024
111

Ar dziesmu “Cēsīm”, kurai vārdus sarakstījusi Lauma Daugiša, ieskanējās vietējā komponista Jura Krūzes autorvakars Cēsu Centrālajā bibliotēkā. Bibliotēkas radošā komanda sadarbībā    ar komponistu piedāvāja programmu “Uz melnbaltiem taustiņiem dzejoļi skan…”. Tas bija gan koncerts, gan dzejas lasījumi, kuros varēja iepazīt Cēsu puses un Latvijā pazīstamu dzejnieku dzejoļus, gan dzirdēt dziesmas ar viņu vārdiem. Bibliotekāres […]

Zelta medaļa starptautiskā pārtikas konkursā

00:00
13.09.2024
40

Rīgā, Ķīpsalā, aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2024”. Otro reizi tajā notika starptautisks pārtikas kvalitātes konkurss “The Baltic Taste Award 2024”. Augstu starptautiskas profesionāļu žūrijas vērtējumu tajā saņēma gardēžiem labi zināmā Vaives pagasta zemnieku saimniecība    “Kalna Paltes”.    Vaivēniešu bazilika pesto, kas gatavots pēc tradicionālas itāļu receptes parauga […]

Uz sarunu par velonovietnēm atnāk maz cēsnieku, bet ieteikumi vērtīgi

00:00
12.09.2024
54

Šīs vasaras laikā trīs apkaimju iedzīvotāji – Līvu, Priekuļu un Cēsu – varējuši izteikt savus ierosinājumus veloinfrastruktūras pilnveidošanai un uzklausīt Cēsu novada pašvaldības speciālistu stāstīto par iespējām uzlabot situāciju. Pašvaldība piedalās starptautiskā projektā, kurā paredzēts arī izveidot vairākus infrastruktūras objektus riteņbraucēju vajadzībām, tajā skaitā slēgtas velonovietnes. Par to, kā noritēja sarunas ar Līvu un Priekuļu […]

Tautas balss

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
16
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Bija balta, tagad plankumaina

11:25
13.09.2024
27
Lasītāja raksta:

“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]

Vasarā dzīvo putekļos

11:24
13.09.2024
22
Skujeniete V.P. raksta:

“Lasu, ka citviet, kur grants ceļš ved gar dzīvojamo māju, kaisa ķīmiju, lai ceļš neputētu. Mums, Skujenes Skolaskalnā, nedara neko. Putekļi katru dienu, ja vien neuzlīst,” saka skujeniete V.P.

Autostāvvietas ir vajadzīgs pakalpojums

11:24
13.09.2024
25
Amatas puses iedzīvotājs raksta:

“Cēsīs daudz piedāvājumu ir tieši pilsētas centrā. Tas ir muzejs un viduslaiku pils, koncertzāle, stadions. Centrā ir arī banku biroji, iestādes. Vietējiem svarīga ir bibliotēka, tirgus. Tā nu īpaši piektdienās un sestdienās atbraucējiem nav, kur novietot automašīnas, visas stāvvietas aizņemtas, kaut lielākajā daļā spēkratu drīkst atstāt tikai uz stundu. Pēdējais laiks pašvaldībai ne tikai plānot, […]

Selektīva ticība zinātnei

11:23
13.09.2024
17
Seniore no Cēsīm raksta:

“Klausoties par četriem bērniņiem, kas guļ slimnīcā ar difteriju, tā vien gribas kliegt – kā jūs, tie, kas diendienā izmantojat visas modernās un pārmodernās tehnoloģijas, neesat pret bīstamajām slimībām vakcinējuši savus bērnus! Vienus zinātnes sasniegumus ceļ debesīs, tiem uzticas, bet otrus, kas tiešām glābj dzīvības, nosauc par ļaunprātību. Tas nav aptverami!” pauda seniore no Cēsīm.

Sludinājumi