Tā saka vaivēnietis Jānis Basēvičs, kurš, sācis nodarboties ar slieku audzēšanu. Pirmos desmit kilogramus Kalifornijas sarkano slieku viņš iegādājās pirms mēneša.
“Pagājis samērā neliels laika sprīdis, bet esmu jau apjautis pirmās kļūdas un secinājis, ka slieku audzēšana nebūt nav viegla un bezrūpīga nodarbošanās, kā brīžiem par to spriež. Vispirms biju aizbraucis pie vairākiem slieku audzētājiem un skatījos, kā to dara pieredzējuši cilvēki. Varu teikt, ka
šī nodarbe prasa rūpīgu attieksmi un iedziļināšanos. Jārēķinās, kamēr tajā iedziļinās, var gadīties visādi. Man pašam jau daļa slieku aizgāja bojā. Pagaidu mītni sliekām esmu uztaisījis siltumnīcā, kur audzēju arī zaļumus, bet karstajās dienās te bija pie 40 grādu karstums, sliekas sāka izsust. Tām patīk vienmērīga temperatūra ap 25 grādiem. Tagad esmu nolēmis ar laiku tām mītnes vietu ierīkot pagrabstāvā,” saka slieku audzētājs.
J. Basēvičs norāda, ka, sākot slieku audzēšanu, sākumā būs nepieciešams ieguldīt gana daudz līdzekļu. Ar to jārēķinās. Jo nepieciešams izveidot atbilstošu mītni, sagatavot barību.
“Arī pašas sliekas maksā pietiekami dārgi. Pirku kilogramu slieku par desmit latiem. Apmēram tāda ir cena šobrīd. Tālāk jau viss atkarīgs no tā, cik daudz sliekas sākumā iegādājas,” saka uzņēmējs, kurš ikdienā nodarbojas ar dārzniecību.
Vaicāts par tālāku slieku realizāciju, J. Basēvičš stāsta, ka iespējas ir divas: “Pirmkārt, sliekas sagatavo lielisku biohumusu, kurā jau nākamajā gadā savās siltumnīcās audzēšu
zaļumus, tomātus un gurķus. Ja sliekas baro ar kūtsmēsliem, iznāk ļoti kvalitatīvs biohumuss, kurš ārzemēs tiek augstu vērtēts, to var tirgot. Otrkārt, par sliekām interese noteikti ir gan makšķernieku veikaliem, gan pašiem makšķerniekiem. Jau tagad man daži pircēji pieteikušies. Saka, ka Kalifornijas sliekas ir daudz kustīgākas par parastajām un cope sanāk labāka. Tā kā sliekas audzēt var un noiets tām ir.”
Slieku audzētājs stāsta, ka liela uzmanība jāpievērš barošanai, jo sliekas ātri var aiziet bojā.
“Ir divas svarīgas lietas slieku audzēšanā- pareiza un nemainīga temperatūra, kā arī laba barība. Turklāt, runājot par barību, jāsaka, ka tām patīk diezgan vienveidīga barība, ko var veidot no kūtsmēsliem, koku lapām, nopļautas zāles, kartupeļu un citu dārzeņu mizām vai pārpalikumiem. Jāteic, ka sliekas ēd daudz. Viena dienā apēd tik, cik pati sver. Desmit kilogramiem slieku dienā nepieciešams desmit kilogrami barības. Tā kā man ir iecere tikt līdz 500 un tūkstoš kastēm slieku, tad jārēķina, ka barību vajadzēs daudz,” saka J. Basēvičs, stāstot, ka gadā viena slieka dod apmēram 25 pēcnācējus.
Ar uzņēmēju runājam par to, ka Latvijā ik pa laikam cilvēkiem rodas arvien jaunas idejas biznesam. Bija laiks, kad cilvēki audzēja austersēnes, vēl pavisam nesen daudzi mēģināja audzēt gliemežus.
“Ar sliekām ir līdzīgi. Interese par to audzēšanu patlaban ir gana liela. Daļa slieku audzētāju jau noteikti
paliks, otra daļa, kuri domāja, ka būs viegla peļņa, atkritīs. Taču domāju, ka ar slieku audzēšanu nodarboties var. Tas nav pats sliktākais peļņas avots.
Pats plānoju tikt līdz tūkstošs kastēm. Ar tādu daudzumu var strādāt un nodrošināt ģimeni,” vērtē uzņēmējs.
Liene Lote Grizāne
Komentāri