Latvijas slēpošanas trases jau gatavojas jaunajai ziemas sezonai, sarūpējot tehniku un dažādus jaunus piedāvājumus, kā arī sola pakalpojuma cenas necelt, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.
Kā stāstīja aptaujāto trašu īpašnieki, ja tagad uznāktu noturīgs sals, tad viņi būtu gatavi sākt pūst mākslīgo sniegu trasēs, lai atklātu sezonu.
Valmieras slēpošanas centra “Baiļi” īpašnieks Valdis Vanags atklāja, ka centrs, tāpat kā katru gadu, arī šoruden jau laikus sāka gatavoties ziemai, lai, pienākot Mārtiņiem, visi nepieciešamie darbi būtu padarīti un piemērotos laika apstākļos varētu sākt darbu.
Šoziem “Baiļi” vairāk uzmanības pievērsīs bērnu atrakcijām un viņu nodarbināšanai uz kalna, kā arī tiks attīstīta kameršļūkšana, kuru pēdējos gados iecienījuši atpūtnieki. Tāpat tiek strādātas pie jauna kalna izveidošanas bērniem, taču to, vai speciālais bērniem veltītais kalns tiks izveidots jau šoziem, rādīs laiks.
Patlaban par cenām vēl tiek domāts, taču slēpošanas centrs “Baiļi” šoziem cenu pieaugumu neplāno, vēstīja Vanags.
Tehnika tiek gatavota un arī dažādi uzlabojumi tiek veikti Sabilē esošajā trasē “Zviedru cepure”, lai, iestājoties aukstam laikam, trase būtu gatava, informēja “Zviedru cepures” īpašnieks Edvīns Balodis. Jaunajā ziemas sezonā šajā trasē snovbordistiem būs izveidots jauns paaugstinājums, kā arī būs sarūpēts jauns inventārs. Darba laiki būs tie paši – darba dienu vakari un brīvdienas, kā arī biļešu cena, visticamāk, paliks pagājušā gada līmenī.
Cēsu pusē esošā “Žagarkalna” īpašnieks Juris Žagars vēstīja, ka šajā sezonā “Žagarkalns” snovbordistiem būs sarūpējis vēl vienu jaunu pacēlāju, snovborda parks būs kļuvis lielāks, kā arī tiks izveidota vēl viena jauna trase. Tāpat tiek domāts par papildus servisu piedāvāšanu, piemēram, tiks piedāvāta slēpju uzglabāšana, lai cilvēkiem katru reizi inventārs nebūtu jāvadā līdzi uz mājām.
Biļešu cenas šogad nemainīsies arī “Žagarkalnā” – vismaz paaugstinātas tās netiks. Piemēram, darba dienu vakaros slēpošanas kompleksā “Žagarkalns” tiks veidoti izdevīgi un lēti piedāvājumi, kas paredzēs slēpošanas apmācību darba dienu vakaros bez maksas, ja uz kalna ierodas trīs cilvēki. Ja uz kalna atbrauc trīs cilvēki, no kuriem viens, piemēram, ir zinātājs, bet divi ir iesācēji, tad instruktors ir bez maksas. “Ņemot vērā to, ka mums ir spēcīgākā slēpošanas skola Latvijā, tad mēs vēlamies un varam atļauties realizēt šādu projektu, tai pat laikā tādā veidā mēģinot arī priekš sevis sagatavot vairāk klientu,” stāstīja Žagars.
“Katru rudeni “Žagarkalnā” mēs gatavojamies jaunajai ziemas sezonai, un arī tagad mēs esam gatavi. Esam gatavi sniegu šaut kaut vai rīt. Sniega lielgabali mums ir gatavi, un, tikko gaisa temperatūra nokritīs līdz mīnus trīs grādiem un tāda pieturēsies vismaz vienu nakti, mēs sāksim ražot sniegu un pēc apmēram 12 stundām mēs varēsim palaist pirmo kalnu. Viss slēpošanas bizness balstās uz mākslīgo sniegu. Dabīgais sniegs mūs neinteresē, un mēs to negaidām. Ja tas ir, tad ir, bet, ja nav, tad nav, jo tāpat dabīgā sniega nekad nav tik daudz, lai tā pietiktu. Normāla slēpošana sākas tad, kad uz kalna ir vismaz 80 centimetri sapresēta sniega slāņa. Tikai tad var runāt par profesionālu slēpošanu. Ar dabīgo sniegu mēs nevaram rēķināties, it sevišķi sezonas sākumā, tādēļ mēs gatavojam sniega lielgabalus,” skaidroja “Žagarkalna” īpašnieks.
Neviens no aptaujāto trašu īpašniekiem par aizvadīto ziemu īpaši nesūdzas, kā arī samērā pozitīvi skatās uz gaidāmo ziemu.
Aizvadītā ziema no laika viedokļa bija ļoti laba, taču ir citas problēmas, jo cilvēkiem jāsāk domāt, kā aktīvam dzīvesveidam pievērst bērnus un jauniešus, pauda “Baiļi” īpašnieks.
Pēc viņa teiktā, mūsdienās bērni un jaunieši ir mazaktīvi, jo viņiem ir citas intereses. Viņi neuzturas pietiekami ilgu laiku svaigā gaisā, viņi nesporto, tādēļ arī viņu fiziskā attīstība ir ļoti vāja. No vecākiem un arī no skolotājiem ir atkarīgs, vai bērnam būs interese aktīvi darboties. Bērni ir jāmudina sportot, jo tas ne tikai padarīs viņus veselīgus, bet arī veicinās fizisko attīstību, taču, ja aktīvs dzīvesveids neinteresē pieaugušos, tad nav jābrīnās, ka arī bērni neko nedara.
“Izglītības un zinātnes ministrija par piemēriem visu laiku min citas valstis, kur ir augstāks izglītības līmenis, taču tiek piemirsts par fizisko aktivitāšu nepieciešamību bērniem. Mums bija mēģinājums sadarboties ar skolām, lai veicinātu skolēnu fizisko nodarbinātību, taču atsaucība nebija visai liela. Piemēram, Somijā bērni no skolām ziemas laikā ar autobusiem tiek vesti uz kalniem, kur viņi ar prieku sporto, taču Latvijā šādas skolu sadarbības nav. Vidzemes pusē mēs par 60% līdz 70% varētu nodrošināt skolām bērnu apmācību slēpošanā profesionālu instruktoru vadībā. Valstij šajā lietā nav vajadzības ielikt nevienu santīmu, jo kalnu entuziasti Latvijā paši saviem spēkiem izveidojuši uz kalniem trases un citas ziemā baudāmas aktivitātes, kuras vajadzētu izmantot,” minēja Vanags.
Savukārt “Zviedru cepures” īpašnieks atklāja, ka gadījumā, ja arī šoziem uz kalnu brauks tikpat daudz lietuviešu kā pagājušajā ziemā, tad arī šī ziemas sezona tiks labi aizvadīta.
“Pagājušajā ziemā viena ceturtā daļa bija lietuvieši. Lai nodrošinātu kārtību uz kalna un lai neveidotos kādas nesaprašanās, informācija pie mums izvietota arī lietuviešu valodā. Nav noslēpums, ka slēpot brauc turīgāki cilvēki, tomēr arī šo cilvēku vidū ir novērojamas dažādas interesantas lietas. Piemēram, krievu tautības cilvēki uz kalna bauda piedāvājumu par tā norādīto cenu nekaulējoties, savukārt lietuvieši ierodas gandrīz kā uz uz tirgu, jo mēģina kaulēties un nosist zemāk cenas,” norādīja Balodis.
Pēc Žagara teiktā, aizvadītā sezona nebija ne īpaši labāka, ne īpaši sliktāka par citām sezonām. Naudas apgrozījuma un klientu skaita ziņā “Žagarkalnam” aizvadītā ziema bijusi vidēji normāla sezona.
“Aukstā ziema sevišķas priekšrocības mums nedod, jo tāpat mēs strādājam ar mākslīgo sniegu. Ja visā izklaides industrijā pagājušajā gadā bija kritums par 25% līdz 35%, tad es domāju, ka slēpošanas biznesā krituma tikpat kā nebija. Mums bija neliels kritums uz biļešu cenu samazinājuma rēķina. Slēpotāju skaits nesamazinās. Ir novērojama tendence, ka slēpotāju skaits proporcionāli pat nedaudz pieaug. Tāda tendence ir visās Ziemeļvalstīs, un acīmredzot tās tradīcijas arī pie mums atnāk,” vēstīja slēpošanas kompleksa īpašnieks, norādot, ka patlaban nav pamata domāt, ka šoziem būs sliktāk, bet to, vai būs labāk, varēs redzēt vēlāk.
“Zviedru cepures” īpašnieks ir pārliecināts, ka trase uz Ziemassvētku laiku jau strādās, prognozējot, ka viņiem pirmā slēpošanas trase jau varētu tikt atvērta decembra sākumā.
Kā stāstīja “Žagarkalna” īpašnieks, “Žagarkalnā” slēpošanas trases atklāšanas pasākumi speciāli netiek rīkoti, jo tas notiek automātiski. Pirmajā dienā, kad tiek atvērta trase, tie ir lieli svētki un kalns ir pilns ar cilvēkiem, kas stāv kalna galā, gaidot pirmo nobraucienu.
“Slēpotājiem un snovbordistiem pirmais sezonas nobrauciens ir svēta lieta. Pasākums būs Jaungada naktī, jo ar katru gadu Jaungada naktī mums ir arvien vairāk cilvēku. Pagājušajā Jaungada naktī mums visi pacēlāji strādāja līdz trijiem naktī. Tas nozīmē, ka cilvēki ir mainījuši savus paradumus un sāk Jaungada nakti sagaidīt nevis mājās pie televizora, bet kaut kur ārā,” skaidroja Žagars.
Pēc slēpošanas trašu īpašnieku novērojumiem, pēdējos gados publika, kas brauc slēpot, ir palikusi civilizētāka. “Ja iepriekšējos gadus uz kalna brauca visi, kam nav slinkums, tad tagad uz kalna brauc tādi, kuri patiešām ir slēpotāji, un viņi zina, kā uzvesties,” sacīja Žagars. Viņš arī norādīja, ka “Žagarkalnā”, kas ir izveidojies par ļoti lielu bāzi, brīvdienās uz vietas darbojas profesionāls mediķu dienests, kā arī visas dienas strādā drošības dienests.
LETA
Komentāri