Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Skolotājiem īpaši ziedi

Sarmīte Feldmane
23:00
31.08.2015
67
Dalijas 2 1

Vēl pagājušajā nedēļā gladiolas, asteres, dālijas priecājās par aizejošās vasaras saules stariem, šodien tās kļūst par 1.septembra puķēm. Tām, kuras dažāda vecuma skolasbērni pirmajā jaunā mācību gada dienā nes saviem skolotājiem.

“Tā ir skaista tradīcija, un nav svarīgi, kā sākusies. Jaunākajās klasēs bērniem patīk skolotājām kaut ko uzdāvināt. Ja skolotāja priecājas, bērns ir laimīgs. Pēdējos gados esmu novērojusi, ka arī vecāko klašu skolēni 1.septembrī uz skolu iet ar puķēm. Skaisti,” domās dalās cēsniece Aija Kalme un piebilst, ka pirmajā skolas dienā bērni, otrklasniece un ceturtklasnieks, jau nebūs jāmudina paņemt puķes skolotājai.

Par to, kā iedzīvojusies tradīcija 1.septembrī skolotājiem nest ziedus, tā īsti “Druvai” neizdevās uzzināt, bet radās sapratne, ka to, lai arī plaukušu padomju laikā, nevajadzētu nīcināt.

Cēsniece Ruta Bērziņa jau no 60.gadu sākuma audzē gladiolas. Tās ir cēlākās un visbiežāk fotogrāfijās redzamās puķes pirmklasnieku rokās. “Man patīk visas puķes. Kā nopirku pirmos gladiolu sīpolus, tā šīs puķes aizvien audzēju. Kāda šķirne iznīkst, cita nāk vietā. Vecās šķirnes ir izturīgākas, tās neslimo, jaunajām ziedi krāšņāki. Gladiolas skaistums ir ziedu formā un krāsā,” domās dalās Ruta Bērziņa un piebilst, ka tāda pavisam melna gladiola gan vēl nav selekcionēta, jo `Melno maģiju’ par tādu nevar saukt. Rutas dārzā aug ap 60 šķirnēm gladiolu. “Katra puķe prasa daudz darba, bet gladiolas daudzi neaudzē tāpēc, ka jādomā par to pārziemināšanu. Darba nav maz – kad novāc, sīpoli jānomazgā, tad jāžāvē, jānoliek glabāšanai. Toties kādi skaisti ziedi rudenī,” pastāsta Ruta un atzīst, ka gladiolas viņai visu mūžu saistās ar pirmo skolas dienu, kaut tad, kad pati mācījās, šīs tradīcijas nebija. “Vecāki laikam jau tāpēc, ka pašiem kādreiz vecāki gādāja gladiolas, arī tagad tās izvēlas, ko nest uz skolu,” bilst gladiolu audzētāja.

Vaives pagasta “Vaisuļos” arī dobē ar krāsām priecē gladiolas, spurojas asteres, bet garās dobēs zied dālijas. Saimniece Anna Riževa atzīst, ka ar katru gadu aizvien retāk pie mājām redzamas dālijas. Tiem, kam tās patīk, parasti šo puķu ir daudz, viņi veido kolekcijas. “Dālijas labi izskatās garās dobēs, ar tām var veidot krāsainu žogu,” bilst Anna un pastāsta, ka katru pavasari nopērk kādu jaunu šķirni, kas ļoti iepatīkas. Tā kā dālijas bagātīgi cero, bet gumus mest ārā žēl, dobes katru pavasari kļūst aizvien garākas. Viņa nebūt neuztraucas par gumu uzglabāšanu ziemā, pagrabs ir piemērots, lai tiem nekas nenotiktu. Anna priecājas, ka ikdienā saimniecībā palīgos labprāt nāk mazdēls Mārtiņš, kuram patīk lauku darbi un arī puķes. “Savā laikā bērni uz skolu 1. septembrī nesuši gladiolas, asteres, dālijas. Bija gadi, kad modē bija lauvmutītes, kuras pavisam aizmirstas, tad bija puķu zirņu, vēlāk puķu pušķu laiks. Puķu mode arī mainās, bet tradīcija dzīvo,” saka vaivēniete.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
14

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
119

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
399

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
36

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
84

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
14
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi