Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

Šķirnes gailis gaida “sievas” perējumu

Druva
23:00
23.07.2007
23

Sniedze Cekule no „Pīlādžiem” apmānījusi tītara mātīti, tai perēklī ieliekot vistu olas. „Tītaru mātes ir dikti labas mammas, izaudzē arī citu mājputnu bērnus,” novērojusi Sniedze Cekule. Viņa ar putnkopību sākusi nodarboties apmēram pirms gada un, tāpat kā raiskumiete Māra Alsberga, stāsta, ka cietusi no putnu zagļiem. Aiznesti vairāki šķirnes cāļi. „Ja tā varētu teikt, pēc šī notikuma man uz putnkopību nolaidās aste,” nopūšas putnu saimniece un atzīst, ka šī iemesla dēļ pat nevēlas publikāciju avīzē. Bet, kad sākām runāt, Sniedze atklāja, ka interese par putniem viņai ir gēnos. Tas viņai nācis no tēva. „Mums vienmēr bija tītaru pilns pagalms. Mitinājās arī pīles un citi mājputni.”

Saimniece ar spārnotajiem draugiem lepojas un rāda jaunuzcelto putnu māju. „Man tie patīk,” viņa uzsver un aizved pie nojumes, kur dzīvo divi Pekinas šķirnes pīļuki. Tiem saliktas ūdens bļodas, kur ēdot slapināt barību. „Šie putni aug ātri,” paskaidro Sniedze un ved atrādīt pārējo saimniecību.

Itāliešu šķirnes gailis vientuļš skraida pa aploku un met acis uz blakus aizžogojumā mītošajām vistām, jo viņa itāliete sēž uz olām. Sniedze atzīst, ka visiem saimniecības putniem šķirņu nosaukumus nemaz nezina. Bet pretī no putnu mājas iznāk zīdspalvu gailītis ar vistiņu un kārtīgi uzdzied. Lāsumaini melnbaltā tērpā grozās skaista vistiņa, kas , izrādās, spējusi izvairīties no zagļu rokām un palikusi vienīgā no iepriekšējā ganāmpulka. Pretī iznāk arī cekulainās vistas un kaut ko savā valodā stāsta. „Iespējams, lielās ar olu izdēšanu,” komentē Sniedze un teic, ka putni sagādāti no dažādiem to audzētājiem. „Mores pusē dzīvo Agija Urtāne, no viņas dabūjām vairākas šķirnes. Arī kaimiņi un paziņas ieteica, kur putnus var iegādāties. Šķirņu nosaukumus īpaši prātā paturēt necenšos, jo galvenais – man vajag smukas, feinas vistas,” uzsver Sniedze, atzīstoties, ka ar ko īpašu nevar lielīties, jo kūtī ir tikai kādas četras šķirnes. Sniedze saka, ka savus putnus pazīst sejā. Ja ieraudzītu aiznestos, tos uzreiz pazītu. „Saprotu, ja bomzītis grib ēst, nozog vienu vistu. Bet kāpēc jāzog šķirnes cālēni, kuriem vēl nav pat īstas gaļas? Es tā par šo notikumu raudāju,” viņa atceras.

Sniedze putnus netur biznesam, bet priekam. Pie tam, tagad māja pilna ar olām. Arī mājas sargs, vācu aitu suns, ikdienas maltītei piedevā dabū olas. Vai līdz ar putniem nav vēl kāds sapnis par dzīvo radību mājās? „Gribētu poniju…Tas patīk bērniem. Ar poniju varētu braukt uz veikalu,” sapņo Sniedze un iesmejas par savu ideju, atzīstot, ka viņas mājās būs vienmēr putni, jo tie ir gan skaisti, gan derīgi. Sniedzes vīrs Kārlis domā par kūtiņu, kur putnus izmitināt ziemā, un arī par to, kā viss raibais šķirņu bars kopā sapratīsies, uzskatot, ka cilvēkam jābūt vērīgam, jāizzina putnu attiecības, tad arī nevienam pāri netiks nodarīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
4

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
206

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
58

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
93
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi