Arī nelielai kustībai ir nozīme

Vispasaules fizioterapijas dienā Cēsu klīnikā bez maksas varēja veikt funkcionālos testus, izglītoties par veselības jautājumiem un kopīgi izvingroties ārstnieciskajā vingrošanā. Iedzīvotāju interese bija ļoti liela un vietas, īpaši uz funkcionālajiem testiem, aizpildījās ātri.

Inga Daļecka bija atnākusi gan pārliecināties par veselības stāvokli, gan dzirdēt lekciju, jo ir interese par veselīgu dzīves­veidu: “Man ir svarīgi sevi uzturēt labā fiziskā formā, lai nebūtu jāapmeklē ārsti. Tāpat mani interesē jaunākā informācija, kas ir saistīta ar veselības jautājumiem, fiziskajiem testiem, statistiku, tāpēc vēlējos apmeklēt šo fizioterapijas dienu.”

Pasākuma laikā varēja veikt divu veidu funkcionālās slodzes pārbaudes — iešanas un piecelšanās–apsēšanās testu. Tas ļāva noskaidrot savas fiziskās spējas un organisma, sirds un asinsvadu reakciju uz slodzi — kā paaugstinās pulss un asinsspiediens un cik ātri atgriežas ierastajā ritmā, noskaidrojot, vai cilvēka spējas un organisma reakcija ir atbilstoša vecumam, kā arī laikus pamanīt problēmas, ja tādas tomēr ir.

Cēsu klīnikas vecākā fizioterapeite Laima Cercina apstiprina, ka iedzīvotāju interese dažādās vecuma grupās ir liela: “Bija gan cilvēki ap 30 gadiem, gan tādi, kuriem pāri 80. Ar katru aprunājāmies, sniedzām vajadzīgās norādes, arī ja pārbaudes parādīja, ka nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija, piemēram, ja asinsspiediens ir augstāks nekā tam būtu jābūt. Bija iedzīvotāji, kas stāstīja, ka jau veic pierakstus asinsspiediena dienasgrāmatā, lai sekotu pārmaiņām ilgākā laika posmā, un tas ir ļoti labi. Redzam, ka cilvēki ir ieinteresēti, atbildīgi par veselību, un tā ir ļoti pozitīva tendence. Tiem, kuri bija atnākuši, rezultāti kopumā bija labi. Tajā pašā laikā bija cilvēki, kuri vēlējās uzzināt, kāpēc trūkst enerģijas, atzina, ka par maz kustas, par daudz skatās telefonā. Bet dažkārt cilvēki nenovērtē ikdienas kustības. Jo nav jānoskrien maratons, tieši piedalīšanās maratonā bez sagatavošanās var būt kaitīga veselībai, ikdienas aktivitātes var būt ļoti dažādas un samērīgas.”   

Arī fizioterapeite Nadežda Streļčika uzsver, ka nav sliktu kustību, un iedrošina — lai kustētos, nav jābūt sportistam: “Cilvēkam šķiet, ka viņš neko nedara, bet arī grīdas mazgāšana ir kustība, tāpat puķu laistīšana dārzā, logu nomazgāšana. Ja dzīvoklis atrodas ceturtajā stāvā, katru dienu cilvēks kāpj lejā un kāpj augšā. Pat aizejot uz veikalu un atrodot visus nepieciešamos produktus, cilvēks mēro noteiktu attālumu.”

Tajā pašā laikā fizioterapeite lekcijā par sirds un asins­vadu veselību un fizisko aktivitāšu nozīmi atgādināja, ka nāves cēlonis numur viens ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē ir sirds un asinsvadu slimības. To dēļ nereti cilvēki piedzīvo insultu, turklāt arvien jaunākā vecumā. Tās veicina augsts asinsspiediens, mazkustīgums un ilgstoša sēdēšana. “Tomēr labā ziņa ir tā, ka to iespējams novērst. Ja cilvēks kustas 30 minūtes dienā, ir par 25% mazāks insulta risks. Ja cilvēks iepriekš īpaši nav kustējies, tad sākumā vajag sākt tikai ar piecām, maksimums desmit minūtēm dienā, katru nedēļu pievienojot vēl piecas minūtes, tādējādi mēneša laikā cilvēks jau varēs izpildīt vajadzīgo dienas kustību normu. Turklāt šīs aktivitātes var sadalīt daļās, nav tā, ka visas jāizdara vienā reizē. Tās var veicināt, piemēram, lifta vietā izvēloties kāpnes vai, ja jābrauc ar autobusu, izkāpjot vienu pieturu ātrāk, vai, ja iespējams uz darbu aiziet kājām, iet pastaigājoties. Ja ir sēdošs darbs, cilvēkiem ik pēc 30 minūtēm, stundas ir jāpieceļas kājās, jāpasoļo, jāizapļo gūžas, vēlamas vismaz piecas minūtes pastaigāt raitā solī.”

Vēl N. Streļčika iedrošina pie ārsta doties profilaktiski, ne tikai tad, kad ir kādas sūdzības: “Tādējādi var pārliecināties, vai arī analīzēs uzrādītais atbilst cilvēka labajai pašsajūtai. Diemžēl bieži vien augstu asinsspiedienu atklāj nejauši, jo tas var neradīt nekādus simptomus, bet lielais spiediens ir milzīga slodze sirdij, tāpēc to labāk laikus koriģēt. Ne viens vien no mums zina gadījumus, kad cilvēks jutās labi, sūdzību nebija, bet pēkšņi nomira. Viens no iemesliem ir insults, ko var veicināt paaugstināts asinsspiediens.”

Fizioterapeite iedrošina, ka rūpēties par sevi nav par vēlu nevienā vecumā, turklāt var piedalīties arī grupu vingrošanās, kurās speciālists var katram pievērst uzmanību un ieteikt, kā konkrēto vingrinājumu izpildīt atbilstoši cilvēka vecumam un fiziskajām spējām.

N. Streļčika pastāsta, ka pie viņas uz konsultāciju atnāk arī seniori 80 un 90 gados, parāda, kādus vingrinājumus izpilda, un viņa iesaka, kā to darīt efektīvāk un atbilstoši konkrētajam vecumam.