Gads sākās ar bibliotēkas grāmatu padošanas ķēdi Rīgā un tagad noslēdzas ar grāmatu pārvietošanu uz grāmatu pili Cēsīs. Ja Latvijas Nacionālās bibliotēkas iekārtošanai jaunuceltajā Gaismas pilī bija vajadzīgs teju gads, tad cēsnieki spriež, ka pēc pamatīgās pārbūves namu tā četros stāvos Raunas ielā 1 izdosies apdzīvot un iekārtot divu mēnešu laikā.
“Druva”
šonedēļ novēroja, ka bibliotēkas pagaidu namā, kas atrodas ielas pretējā pusē, grāmatas ir sapakotas promnešanai. Daļa no tām jau nogādāta pāri ielai, bet lielākā daļa vēl pārnesamas. Tie ir aptuveni 30 tūkstoši grāmatu. Grāmatu maisi ir smagi, tos var pacelt tikai atlētiski vīrieši. Tapāt kā bibliotekārēm Rīgā, arī Cēsīs talkā nākuši militārā dienesta pārstāvji un zemessargi.
Aizvakar grāmatu maisi rindojās bibliotēkas ēkas pagrabstāvā, kas nu ir izbūvēts un tik moderni aprīkots, lai tajā varētu glabāt daļu no grāmatām, tā saucamo rezerves fondu, un līdzās tam atsevišķās telpās varēs atrasties apkures, ventilācijas, kā arī grāmatu un cilvēku pacelšanas liftu darbināšanas ierīces.
Cēsu Centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama vērtē, ka līdz šim nekad neizmantotais nama pagrabs ir ļoti labi pielāgots bibliotēkas vajadzībām.Pirmā un otrā stāva telpas apmeklētājiem tagad šķitīs daudz lielākas. Šo efektu radīs ne tikai tas, ka abos stāvos radīta plaša koptelpa, nojaucot starpsienas, bet arī tas, ka ikdienā reti pieprasītie grāmatu eksemplāri tagad varēs glabāties pagrabstāvā. Laikā, kad “Druva” ielūkojās pa daļai jau aizpildītajos rezerves fonda plauktos un aplūkoja, cik daudz un dažādos gados izdots Cēsu bibliotēkā glabātais V.Igo romāns “Nožēlojamie”, visā ēkā sākās trauksmes signāli.
Noteikta, bet mierīga balss trīs valodās visu laiku atkārtoja, ka ēkā radušies neparedzēti apstākļi un visiem cilvēkiem lēnām jāpamet nams. Tādējādi kļuva zināms, ka tieši todien
uzstāda
un izmēģina trauksmes signalizāciju. Speciālisti, staigājot pa ēkas stāviem, pārliecinājās, kā signalizācija darbojas. Tobrīd piebrauca vēl viens busiņš,
un no tā viena aiz otra izcēla galdus un krēslus, kurus novietos ne tikai nama pamata stāvos – pirmajā un otrajā, kas kalpos apmeklētājiem, bet arī trešajā – jumta stāvā, kur celtnieki vēl steidz izbūvēt kabinetus personālam. No augšstāva tad arī tiks
vadīts bibliotēkas darbs, tur
ikdienā veiks grāmatu apstrādi.
Iepazīstinot ar ēkas pārbūves autora, arhitekta Jura Pogas idejām nama interjeros, bibliotēkas direktore Natālija Krama izteica prognozi, ka šo namu, iespējams, ar laiku tauta
dēvēs par tulpīšu bibliotēku. Līdz šim tikpat kā nemanāmās norādes, piemēram, senajās flīzēs,
par tulpju klātbūtni telpās un arī uz terases
tagad ir krietni paspilgtinātas.
Ziedošu tulpju silueti būs pamanāmi šur un tur, tāpat kā tulpju krāsas. Vēl
decembrī un janvārī esot jāstrādā māksliniekam interjeristam, bet pavasarī bibliotēkas teritorijas apzaļumošanā dārzniekam, lai tulpju klātbūtne šajā grāmatu pasaulē būtu samanāma ikvienam. “Mēs bijām un būsim tulpīšu bibliotēka,” par šādu motīvu ir pārliecināta N. Krama.
Skaidrs, ka šajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Cēsu bibliotekāri pacels glāzes par sapņa, kas ildzis vairākus gadu desmitus, piepildīšanos – ir radīts moderns, bibliotēkai piemērots nams. Bibliotekārus arī nespēs atstāt domas par darbu, jo prognozes liecina, ka viss janvāris paies,
četrus stāvus apdzīvojot un iekārtojot
tā, lai nākamajā gadā Cēsu bibliotēkā apmeklētāji jau pēc pirmās reizes gribētu
grāmatu un sakrāto zināšanu pasaulē atgriezties vēl un vēl.
Mairita Kaņepe
Komentāri