Vaives pagasta zemnieku saimniecības “Brīvnieki” siltumnīcās līdz pārdošanas garumam pastiepušies sīpolloki, aug arī citi zaļumi: dilles, rukola, lapu salāti, redīsi. “Brīvniekos” plēves siltumnīcas aizņem pushektāru zemes, jau mēnesi darbi rit pilnā sparā. Saimnieks Jānis Basevičs jau laikus iestādījis sīpolus, tāpēc “Brīvnieku” loki jau atrodami tirgošanā. “Kurš gan pēc garās ziemas negrib kādu zaļumiņu! Cilvēki izsalkuši pēc svaigiem zaļumiem. Pagājušās nedēļas nogalē izpirka gandrīz visu rukolu, sinepes, arī kviešu un zirņu dīgstus, pārdevu visu,” saka J. Basevičs.
Pašlaik siltumnīcā sadīguši redīsi, spināti, gurķi un pat tomāti. “Nākamajā nedēļā izstādīsim agros kāpostus,” saimnieks klāsta ieceres. To, cik daudz un ko sēt vai stādīt, “Brīvniekos” ielāgojuši, jo ar savā saimniecībā izaudzēto cēsniekus apgādā jau 16 gadu. Zinot, ka šis darbs nav no vieglākajiem, “Druva” jautāja, vai joprojām atmaksājas tāds ieguldījums, pūles un laiks. “Ko citu lai es savos gados daru?” ar pretjautājumu atbildēja J.Basevičs. “Iesācis esmu, tad jāturpina. Darbs ir ļoti liels, sevišķi liela peļņa neiznāk, taču izdzīvot var. Esmu jau pieradis, sapratis, cik ko vajag, lai nebūtu mīnusos, tomēr nodrošinātu nelielu rezervi, bet, ja šī lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība tagad būtu jāsāk no jauna, nez vai saņemtos. Šāda saimniekošana atmaksājas, sākot ar 2500 kvadrātmetriem zem seguma, ar mazākiem apjomiem nekas nesanāks.”
“Brīvnieki” garšaugus un dārzeņu tirgo no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tikko viena kultūra pārstāj ražot, tās vietā stājas cita vai tā tiek pārsēta, tikai tā var nodrošināt nemitīgu piedāvājumu. “Lai arī viena siltumnīca ir liela, ja tajā sastāda salātus, tā vien būs kā divām nedēļām, ko tirgot,” saka J.Basevičs.
Drīz arī sāksies lauku darbi, tiks audzētas bietes, kāposti, puķkāposti, burkāni, brokoļi un citi dārzeņi. Ar puķēm gan saimnieks neaizraujas, viņš saka: “Puķes lielos daudzumos ieved no Polijas un Nīderlandes, ar viņu cenām un apjomiem mēs nevaram konkurēt, taču ar dārzeņiem, zaļumiem varam. Vietējie pircēji mani jau pazīst, zina, ka es sezonas laikā četros no rīta ceļos, visu safasēju, sagatavoju un astoņos esmu tirgū. Vietējā prece tomēr krietni atšķiras no tā, kas ir veikalos.”
Lielākā peļņa esot tagad, agrā pavasarī: “Mēs jau sakām, kamēr spināti maksā 12 eiro kilogramā, tikmēr visiem tos vajag, kad cena krītas līdz eiro, tad met kaut no pakaļas, visi jau atēdušies, neviens virsū neskatās.”
Pašlaik kā tāds jaunais modes kliedziens esot zirņu dīgsti: “Tie pavasara zaļumu starpā pēdējā laikā ir ļoti pieprasīti – tos plašā klāstā var atrast tirdziņos, restorānos teju visus ēdienus rotā ar šiem zaļumiem, un arī mājās vairums audzē kraukšķīgos vitamīnus, taču šiem vēl nedaudz jāpaaugas,” tā saimnieks.
Šobrīd ir aktuāli visi zaļie un svaigie dīgsti, zaļumi uz šķīvja sniedz enerģiju un tik ļoti nepieciešamos vitamīnus. Diedzēšanai piemērotas būs dažādas labības un pākšaugu sēklas, piemēram, kviešu, rutku, kressalātu, sezama, griķu un sinepju sēklas, kā arī lēcas, griķu sēklas, redīsi, sarkanās pupiņas, mango pupiņas un citi enerģijas un spēka avoti. Taču, ja pašam nav laika, atliek vien dažas nedēļas pagaidīt un tad doties uz Cēsu tirgu, jo saimnieki jau rūpīgi gatavojas piedāvāt svaigo, tikko no dobes nākušo produkciju.
Komentāri