Siguldā izdots unikāls novadpētniecības materiāls – Edgara Arāja grāmata “Ko vēsta uzraksti Gūtmaņalā”, aģentūru LETA informēja Siguldas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne.
Grāmatas autors 20 gadu gaitā pētījis un izzinājis vēstures liecības, kas atstātas uz Baltijā lielākās alas – Gūtmaņalas – sienām. Daudzi Gūtmaņalas apmeklētāji, iespējams, ir tikušies ar grāmatas autoru Arāju, kurš daudzus gadus priecē alas apmeklētājus ar savu blokflautas spēli.
“Uzraksti uz smilšakmens atsegumiem un alu sienām ir savdabīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas nav vērtējama gluži viennozīmīgi. No vienas puses, skrāpējumu veikšana alās ir postoša un mūsdienās tiek ar likumu sodīta, no otras puses, uzraksti smilšakmens iežos ir sava laika liecības – par dzīvi, sadzīvi, vēsturisko situāciju, tūrisma tendencēm un daudz ko citu. Turklāt gadu gaitā iegravējumi iegūst aizvien lielāku vēsturisko nozīmi un to izzināšana atklāj ne mazums interesantu pagātnes vēstījumu. Arāja grāmata to spilgti apliecina,” novērtējot izdevumu, saka tradicionālās kultūras un klinšu rakstu pētnieks Sandis Laime no Latviešu folkloras krātuves.
Arāja 72 lappuses biezā grāmata ar divpadsmit Gūtmaņalas vēstījumiem tapusi ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Gūtmaņala ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Tā ir lielākā ala Baltijā – 18,8 metrus dziļa, 12 metrus plata un desmit metrus augsta. Ala sākusi veidoties pēcledus laikmetā, apmēram pirms 10 000 gadu sufozijas procesu ietekmē, ūdeņiem iegraužoties Gaujas svītas devona smilšakmeņos. Gūtmaņala ir sena kulta vieta un vēl līdz pat 19.gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Tomēr visspilgtāk ļaužu atmiņās saglabājies stāsts par Turaidas Rozes – Maijas – nelaimīgo mīlestību.
LETA
Komentāri