Sezonas laikā uz kalna traumas vidēji gūst 350 cilvēki, liecina sabiedriskās organizācijas “Sniega klubs” apkopotie dati.
Kā informēja veselības klīnikas “Premium Medical” sabiedrisko attiecību konsultante Ilze Broka, tipiskākās traumas, kādas cilvēki gūst, baudot ziemas priekus, ir dažādas brūces, apakšdelmu lūzumi, roku un kāju muskuļu sasitumi un sastiepumi, saišu satiepumi un trūces.
“Premium Medical” fizioterapeite Ilze Minkevica atzīst, ka šādi savainojumi raksturīgi gadījumos, kad cilvēks nesamēro savu vēlmi ar reālu varēšanu.
Speciāliste iesaka ņemt vērā vairākus ieteikumus, lai ziemas prieki nepārvērstos nepatīkamās un traucējošās veselības problēmās. Pirms sportošanas uz kalna noteikti vajadzētu iesildīties – vismaz 30 minūtes veikt stiepšanās vingrinājumus visām locītavām, muskuļiem, īpaši kājām. Arī pēc sportošanas uz kalna vismaz 15-30 minūtes vajadzētu kārtīgi izstaipīt visus muskuļus, īpaši kāju muskuļus. Sevišķi šie ieteikumi jāņem vērā fiziski vājāk sagatavotiem cilvēkiem.
“Tomēr svarīgāk visu iepriekš minēto būtu atcerēties arī jau pieredzējušiem kalnu slēpošanas cienītājiem, izbijušiem sportistiem. Pieredzējušie biežāk ir neuzmanīgi un biežāk pārvērtē savus spēkus,” akcentē speciāliste.
“Brūces, apakšdelmu lūzumi, muskuļu sasitumi – tās ir kontakta traumas. Šīs traumas saistītas ar iemaņu, uzmanības un pārdrošības jautājumu. Muskuļu un saišu sastiepumi, izmežģījumi – šāda veida traumu cēloņi ir ikdienas mazkustīgais dzīvesveids. Tā rezultātā jau 30-40 gadu vecumā “biroja cilvēku” apgrūtina tipiskas problēmas ar mugurkaulu un plecu zonu , tāpat arī ķermeņa muskulatūra nav pietiekami attīstīta, tādēļ nav piemērota īslaicīgām, taču pārmērīgām slodzēm. Noteikt, kāda veida fiziskā aktivitāte būtu vajadzīga, var, ņemot vērā cilvēka vispārējo veselības stāvokli, kustību-balsta aparāta stāvokli saistot ar attiecībām ar esošajām fiziskajām aktivitātēm,” skaidro Minkevica.
Minētās traumas reti var palikt nemanītas lielo sāpju dēļ, tomēr daudz nopietnāki simptomi bieži vien paliek nepamanīti un norakstīti uz citiem apstākļiem, piemēram, organisma brīdinājumi par sirds un asinsvadu slimībām.
Organizācijas “Sniega klubs” sniegtie dati liecina, ka dažāda rakstura saslimšanu uz kalna, tostarp problēumu ar sirdi, ir procentuāli gandrīz tikpat daudz kā sastiepumu un sasitumu.
“Ja kaut reizi ir bijusi sajūta, ka trūkst elpas, sirds “kāpj pa muti laukā” vai gluži pretēji – stājas, pastiprināti auksti sviedri, vājums, tas nebūt nav tikai no nepareiza apģērba, pārāk daudz lietota alkohola vai pārēšanās, kas bieži vien gadās izbraukumos baudīt ziemas priekus. Šīs sajūtas ir vēstneši, ka sirds nespēj tikt līdzi mūsu izvēlētajai slodzei,” brīdina “Premium Medical” kardioloģe Iveta Norko.
Norko lūdz pievērst uzmanību arī tādiem simptomiem kā galvas reiboņi, sāpes vai smaguma sajūta krūtīs, īpaši krūšu kaula rajonā, velkoša rakstura sāpes kreisajā rokā un žoklī. Jāpievērš pastiprināta uzmanība, ja sūdzības parādās pie slodzes un pāriet, slodzi pārtraucot. Īpaši smagā situācijā var būt pat runas traucējumi vai vājuma sajūta kādā loceklī – tas varētu liecināt par hipertonisko krīzi ar smadzeņu asinsrites traucējumiem. Tomēr visbiežāk novērotās pazīmes ir sirdsklauves, paaugstināts nogurums, elpas trūkums.
Speciāliste brīdina, ka minētie simptomi var liecināt par smagām sirds un asinsvadu problēmām, kas savukārt var novest pie insulta vai miokarda infarkta. Šādos gadījumos Norko iesaka pārtraukt sportošanu un meklēt mediķu palīdzību.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri