Ziņa, ka no janvāra
tiks paaugstināta mājas pārvaldīšanas maksa – atlīdzība pārvaldniekam, ātri apskrēja Līgatni. Vēl nebija sagatavota informācija izplatīšanai, kad lielākā daļa pilsētas un
pagasta centra iedzīvotāju to jau zināja.
Patlaban līgatnieši māju apsaimniekotājam maksā 11 centus par vienu dzīvokļa kvadrātmetru, no janvāra maksa paaugstināta līdz 18 centiem.
Lai skaidrotu situāciju, tika rīkotas iedzīvotāju sapulces pilsētā un pagastā. Novada domes priekšsēdētājs, SIA “Līgatnes nami” kapitāldaļu turētājs Ainārs Šteins un “Līgatnes namu” pārvaldnieks Dāvis Lācis tikās ar interesentiem, lai skaidrotu, kāpēc maksa jāpaaugstina. Katrā sapulcē piedalījās vairāki desmiti līgatniešu. Ja pilsētā sarunas bija gana lietišķas, cits ieklausījās cita viedoklī, tika meklēti kompromisi, tad Augšlīgatnē daudzi runāja reizē un iedzīvotājiem bija tikai viena pārliecība – maksu paaugstināt nedrīkst, lai SIA samazina darbiniekiem algas, gana esam klausījušies, skaidrs, ka nevar ticēt.
“Līgatnes nami” kopš izveidošanas 2010.gadā strādā ar zaudējumiem. Māju pārvaldīšanas maksa nav paaugstināta kopš 2005.gada. Nodibinoties SIA “Līgatnes nami”, tā nemainījās. “Skaidrs, ka maksu vajadzēja paaugstināt agrāk. Bija krīzes, pēckrīzes laiks, pietrūka politiskās gribas, nebijām tik drosmīgi, lai to izdarītu,” skaidro Ainārs Šteins un uzsver: “Ja tagad tas netiks izdarīts, uzņēmums vienkārši bankrotēs. Četru gadu laikā strādājuši pieci vadītāji, neviens tā arī nav spējis izmaksas samazināt un noturēt uzņēmumu kaut uz nullēm. Tas arī teorētiski nav iespējams.”
SIA “Līgatnes nami” novadā apsaimnieko 48 daudzdzīvokļu mājas ar kopējo platību 27215,5 kvadrātmetri.
Ik mēnesi no iedzīvotājiem tiek iekasēti trīs tūkstoši eiro. 2011.gadā SIA zaudējumi bija 13 387 eiro, 2012. – 22 954, 2013.- 30 209, bet šogad varētu būt 35 000 eiro. Neatgūstamie zaudējumi pērn bija deviņi, šogad būs 13 tūkstoši eiro.
“Ne visi samaksā, ir parādnieki. Lai piedzītu parādu, jāmaksā par juridiskajiem pakalpojumiem, tiesai,” pārmetumus, ka neprot piedzīt parādus, noliedza Dāvis Lācis. Šogad tiesā uzvarētas 12 parādnieku lietas. Diemžēl, tāpat kā citiem namu apsaimniekotājiem,
“Līgatnes namiem” lielu parādu summu tā arī neizdosies atgūt, jo dzīvokļu īpašnieki bankrotējuši, bet bankas par apkuri nemaksā. Par vienu dzīvokli neiekasētā nauda par komunālajiem pakalpojumiem palikusi deviņi tūkstoši eiro. “Mums par saņemtajiem pakalpojumiem – ūdeni, gāzi, kanalizāciju – pakalpojumu sniedzējam ir jāsamaksā,” atgādina Dāvis Lācis.
“Līgatnes namos” ir 3,5 amata vienības. Ko kurš dara, sīki aprakstīts informācijā, ko saņēma iedzīvotāji.
“Algas ir par lielām, var atrast cilvēkus, kuri strādās par mazākām,” īpaši asi šis ierosinājums izskanēja Augšlīgatnē. Valdes loceklis – pārvaldnieks mēnesī saņem 991,01 eiro, kapitāldaļu turētāja pārstāvis 56,91 eiro, remontstrādnieks – 640,29, bet kasiera atalgojums ir vien 102,90 eiro. Protams, pirms nodokļu nomaksas. Vairākkārt pārtraucot iebildumu izteicējus,
Ainārs Šteins abās sapulcēs atgādināja, ka par grāmatvedi nevar strādāt katrs, kurš māk rēķināt, informēja, kāda ir alga konkrētiem speciālistiem kaimiņu novados. Tika vērtēts, par ko algu saņem remontstrādnieks, ja par sniegto pakalpojumu tiek samaksāts no māju uzkrājumiem, bet, lai novērstu avārijas, laikus ko salabotu, tiek darīts maz.
Izskanēja pārmetumi, ka pašvaldība, kurai arī pieder dzīvokļi, ir parādnieku sarakstā, ka “Līgatnes nami” varētu strādāt labāk, dažkārt izdara tikai tad, kad piedraudēts ar “Bez tabu”. “Māju vecākie nav aktīvi, neinformē par problēmām, ir grūti ko izdarīt, ja nezinām,” tā Dāvis Lācis, uzsverot, ka “Līgatnes nami” nevar strādāt, ja iedzīvotāji neuzticas.
“Līgatnes namu” vadītājiem nācās uzklausīt dažādos toņos, intonācijās un balss tembros izteiktus pārmetumus. Kā jau šādās reizēs, ne tikai par māju apsaimniekošanu, bet daudzu citu grēkiem. Augšlīgatnē Ainārs Šteins pat
kādu aizkarsuši jaunu kundzi lūdza, lai uz viņu nekliedz, un pretī saņēma mēdīšanos, ka viņa jau nu neklausīsies, ko te saka.
“Līgatne ir pensionāru pilsēta. Mēs maksājam algas SIA darbiniekiem, bet tik daudz nespējam. Parādi tikai pieaugs, un tas, ko iekasējat tagad, samazināsies,” viedokli pauda pilsētnieki un ierosināja pārvaldīšanas maksu nepaaugstināt tik strauji. “Man dzīvoklis ir 111 kvadrātmetri, katru mēnesi būs jāmaksā par vairāk nekā septiņiem
eiro.
Līgatnē bezdarbs, fabrika ciet, kur lai cilvēki ņem naudu! Dzīves līmenis Līgatnē pazeminās. Brauks prom, būs tukši dzīvokļi. Par cik paaugstina minimālo algu un par cik SIA administratīvos izdevumus,” “Druvai” domas izteica Zinta Zārdiņa, agrāk viņa strādāja papīrfabrikā, bijusi arī peļņā
ārzemēs, bet negribētu braukt prom.
Pilsētas māju vecākie bija apspriedušies un piedāvāja pusgadu “Līgatnes namiem” mēģināt saimniekot, iekasējot no iedzīvotājiem 14, nevis 18 centus par dzīvokļa kvadrātmetru. Tādu pašu maksu piedāvāja Augšlīgatnē. “SIA ir jāstrādā bez zaudējumiem. Vēl var būt runa uz laiku pamēģināt saimniekot par 15 centiem, jau saprotot, ka būs zaudējumi,” piedāvāja Ainārs Šteins. Viņa teiktais tika kategoriski noliegts.
Domes deputāte Baiba Pelse sapulci Augšlīgatnē nosauca par bangojošu un atgādināja, ka dome nepaceļ
tarifu, bet ir jāpanāk vienošanās starp namu pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem.
Vairākkārt iedzīvotājiem tika atgādināts, ka paši var dibināt biedrības un apsaimniekot savas mājas, ka novadā ir labi piemēri. Latvijā ir vairāki simti namu pārvaldīšanas firmu, var izvēlēties jebkuru, tikai skaidrs, ka tās pakalpojumi būs dārgāki, īpaši jau nelielajām koka apbūves ēkām. Tas gan tika laists gar ausīm, jo nav cilvēku, kuri uzņemtos vadīt biedrības, un tam, ko saka pārvaldnieks, labāk neticēt.
“Starp cilvēkiem ir ļoti liela neuzticēšanās, aizdomīgums, tāpēc arī nevar vienoties kaut ko darīt kopā,” “Druvai” atzina Zinta Zārdiņa.
Sapulces beidzās bez rezultāta. Viens labums noteikti bija – iedzīvotāji varēja parādīt savas ekonomiskās un finanšu zināšanas, kuras varbūt arī šķiet loģiskas, bet neatbilst likumu prasībām, tā bija iespēja kārtīgi izrunāties, izgāzt dusmas, lai turpmāk – nu jau nākamajā gadā –
konstruktīvāk varētu runāt par pārvaldīšanas izdevumiem. “Saprotams, ka neviens negrib maksāt vairāk.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanā ir brīvais tirgus. Ikviens var meklēt lētāku pārvaldnieku. Bet tas ir jādara. Mājas nepieder pašvaldībai, bet dzīvokļu īpašniekiem,” pēc sapulces “Druvai” sacīja Ainārs Šteins un atzina, ka gaidījis konstruktīvākas sarunas.
“Diemžēl ne katrs iedziļinās problēmas būtībā, bet uzklausa tos, kuri skaļāk runā. Varam mēģināt saimniekot ar 15 centiem, zaudējumi būs mazāki, bet problēma jau netiek atrisināta,” uzsver “Līgatnes namu” kapitāldaļu turētājs.
Sarmīte Feldmane
Komentāri