CVĢ skolniece
Skolu komandu nacionālā debašu turnīra tēma šoreiz nebija no vieglajām – ’’Darbaspēka ieplūšana Latvijā ir/nav atbalstāma’’.
Komandām bija jāpārzina ekonomikas jautājumi, jo turnīrā pārmaiņus jāprot aizstāvēt gan apstiprinošais, gan noliedzošais viedoklis. Tā ir daļa no debašu burvības, ka patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu. Diskutablajā jautājumā apstiprinošo viedokli paužot, mēs, Cēsu Valsts ģimnāzijas komanda, runājām par hronisko darbaspēka trūkumu, kas ierobežo valsts ekonomikas potenciālu. Mēs uzsvērām, ka ar likumiem var noteikt darbaspēka ieplūšanas sistēmu, kontrolēt, kādi strādnieki, kur un uz cik ilgu laiku ieradīsies Latvijā. Kā noliedzēji mēs runājām par produktivitātes celšanu un esošā darbaspēka izmantošanu. Mēs norādījām arī uz daudzajām ārzemju darbaspēka ieplūšanas negatīvajām sekām – integrācijas augstajām izmaksām, sabiedrības nevēlēšanos pieņemt ārzemniekus, kā arī Eiropas jau negatīvo pieredzi šajā jautājumā. Gatavojoties un debatējot, nonācu pie secinājuma, ka Latvijā nav nepieciešams ārzemju darbaspēks. Pastāv vairākas citas iespējas, kā risināt Latvijas darbaspēka trūkuma problēmu, no kurām galvenā ir produktivitātes celšana.
Cēsu jaunieši šajā turnīrā startēja izcili – pirmā vieta iegūta debatēs kā latviešu, tā angļu valodā. Latviešu valodā to saņēma DACVĢ komanda: Natālija Jekimova, Agris Rencis un Helmuts Caune, bet angļu valodā CVĢ komanda: Jānis Kļaviņš, Jānis Goldmanis un Alise Šulte. Starp labākajiem runātājiem iekļuva Jānis Kļaviņš, Alise Šulte un Kristīne Kazaka. Uz debašu turnīru Iecavā šoreiz brauca nepierasti liels komandu skaits – septiņas. Angļu valodā sacentās vairāk nekā 20 komandas, bet latviešu valodā divtik.
Cēsīs ir atzīstama debašu vēsture. Pirms pāris gadiem cēsnieki katru pusgadu pārveda mājās pirmās vietas. Pēc tam notika debatētāju paaudžu maiņa kā Cēsu, tā citās Latvijas skolās. Jauno debatētāju skaits un talants liek domāt, ka šī grūtā paaudžu maiņa ir pārvarēta un daudzi spoži talanti vēl gaida savu atklāšanu. Jau otro nacionālo turnīru pēc kārtas cēsnieki pārbrauc mājās kā uzvarētāji. Skolēnu dalību turnīros finansiāli atbalsta Cēsu rajona padomes izglītības pārvalde, Cēsu dome, abas ģimnāzijas.
Lielu prieku mums raisīja ne tikai gūtie panākumi, bet arī debašu atmosfēra. Lai gan debatēs satikušās komandas pārstāv diametrāli pretēju viedokli un dzelžaini to aizstāv, abas puses vienmēr ir profesionālas. Mūsu komandai, piemēram, ir tradīcija pēc debatēm paspiest oponentiem roku. Tā ir cieņas izrādīšana. Kad abas komandas iziet no telpas, debates bieži vien turpinās aiz durvīm. Tas nozīmē, ka abām komandām vēl ir ko teikt. Citreiz debatētāji viens otram dod padomus, kā uzlabot sniegumu. Bieži izskan arī tādi teikumi: “Jūs pamanījāt mūsu kļūdu. Mēs to nebijām iedomājušies!”, vai arī : “Laba ideja – izmantošu to nākamajās debatēs.” No šīs labvēlīgās atmosfēras, kad konkurence pastāv blakus draudzībai, var daudz mācīties. Man vislielākais prieks bija apzināties, ka cēsnieki ir turnīra absolūtie favorīti. Tas, visticamāk, ir, pateicoties mūsu atvērtībai un draudzīgai attieksmei.
Debates ir inteliģences spēle. Tur jaunieši apliecina savas analītiskās prasmes gan par aktuālām problēmām Latvijā, gan procesiem pasaulē. Šī spēle trenē loģisko domāšanu un spēju saklausīt to, ko bieži citi nemaz nevēlas, lai mēs saklausītu. Darbs ar izziņas materiāliem noder gan skolā, gan pēc tās, un, protams, nav iespējams pārvērtēt labi trenētu oratora mākslu. Debates man ļāvušas secināt, ka patiesība bieži ir kaut kur pa vidu, tāpēc vienlīdz interesanti ir paust gan tēmas noliedzošos, gan apstiprinošos faktus.
Redzams, ka daudzi debatētāji nākotnē būs Latvijā pazīstami un veiksmīgi cilvēki. Lai kur ietu, ja sastopies ar debatētāju, vari būt drošs, ka ar šo cilvēku atradīsi kopīgu valodu par gandrīz jebkuru tēmu, jo viņš māk izteikt viedokli, ieklausās un ciena otru. Tās ir īpašības, kas palīdz veidot spēcīgas draudzības saites starp ļoti dažādiem cilvēkiem.
Komentāri