Desmit reižu vairāk
Mūsu rajonā konstatēta ļoti augsta egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās, liecina valsts meža dienesta veiktā kaitēkļa izplatības apsekošana. Iestājoties siltam laikam, tas mežam var nodarīt lielu ekonomisku kaitējumu.
Cēsu virsmežniecības inženieris, meža patologs Jānis Ročāns informē, ka mizgrauža pastiprināta savairošanās novērota visā rajona teritorijā. Pārbaudes laukumi egļu kaitēkļa uzraudzībai 2006.gadā bija izraudzīti Jaunpiebalgā, Pārgaujā un Nītaurē. Visos uzskaite parādījusi ļoti lielu kukaiņu savairošanos.
Mizgraužu pastiprinātā vairošanās sākās 2005.gadā, kad janvāra vētras bojājumu dēļ vabolēm bija ļoti labvēlīgi vairošanās apstākļi. Daudzviet vējgāzes un vējlauzes līdz siltajam laikam, kad sākas kaitēkļa vairošanās, netika sakoptas. Vētras gāztās egles radīja mizgraužiem ļoti pievilcīgu dzīves vidi. Turklāt vasara bija silta, tādēļ izlidoja tā sauktā māsu paaudze, proti, vaboles dēja oliņas divas reizes.
Arī pagājušā gada siltā, sausā un garā vasara vabolēm bija ļoti labvēlīga. Karstums mazināja egļu dabisko aizsargspēju un ļāva izlidot gan māsu, gan otrajai mizgraužu paaudzei (oliņas paguva izdēt arī jaunās vaboles). Kā liecina uzraudzības dati, otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram divas reizes lielāki, nekā pirmās paaudzes postījumi. Salīdzinot ar 2005.gadu, egļu astoņzobu mizgrauža populācija palielinājusies vairāk nekā desmit reizes. Veicina karsta vasara
Parastos apstākļos mizgrauzis iemitinās novājinātos, bojātos kokos. Egles spēj atvairīt nelielu skaitu vaboļu, izdalot sveķus, tāpēc normālā situācijā pie ierobežota vaboļu skaita, koks ar kaitēkli tiek galā pats. Taču vairāku tūkstošu vaboļu iegraušanos mizā nespēj neitralizēt arī spēcīga egle, un situācija rajona mežos šovasar var veidoties īpaši bīstama. Problēma ir arī tā, ka egļu audzēs joprojām ir daudz novājinātu koku, gan 2005.gada orkānā izkustinātās, gan pagājušajā un šajā ziemā vēja postītās egles.
Pagaidām labvēlīga mizgraužiem ir arī šī siltā ziema. Vaboles, kas ziemo zem egļu mizas, izlasa putni, bet lielākā daļa kaitēkļu izvēlas ziemot zemsedzē, kur tiem var kaitēt tikai liels sals. Lai vaboles ietu bojā, tām jāatdziest līdz – 28 grādiem, kas šoziem faktiski nebija iespējams.
Kaitēkļi par dzīves vietu izvēlas kokus, kas vecāki par 50 gadiem, jaunākas audzes to attīstībai nav piemērotas. Egļu mežu no egļu astoņzobu mizgraužu invāzijas var pasargāt, pareizi organizējot darbus. J.Ročāns uzsver, ka viss, kas darāms, jāpaveic līdz aprīlim. Izņēmums varētu būt norobežotas audzes, kurām tuvumā neatrodas pieauguši egļu meži. Jāsargā par 50 gadiem vecākas audzes
Kas jādara, lai pasargātu egles no astoņzobu mizgrauža?
Svarīgi pabeigt uzsāktās skuju koku cirsmas un novākt ciršanas atliekas. Zarus un citus atkritumus jāsadedzina. Neizvāktu ciršanas atlieku dēļ kaitēkļi var ieviesties audzēs, kurās tās vēl nav invadējuši. Sajūtot terpēnus, vaboles atlido uz izcirtumu, bet neatrodot te piemērotu mājvietu nākamajām paaudzēm (zaros kaitēkļi neapmetas), tās izvēlas apkaimē augošās veselās egles.
Jāapseko egļu audzes, jāizvāc no tām vēja gāztie un lauztie zaļie koki. Sausie, nokaltušie var palikt, jo kaitēkļi tajos neapmetas. Tāpat ieteicams izvākt izkustinātos kokos.
Jārūpējas, lai līdz aprīlim no meža izvestu šoziem sagatavotos skuju koku kokmateriālus, kas arī pievilna mizgraužus. Ja koksni nav iespējams izvest, tā jāapstrādā ar speciālām ķimikālijām.
Kāpēc nepieciešami šādi pasākumi? Lūzušas un bojātas egles, celmi un citas svaigas egļu cirsmu atliekas, kā arī svaigi cirsti kokmateriāli, iestājoties siltam laikam, sāk izdalīt terpēnus, kas pievilina mizgraužus. Vidējais vaboļu lidošanas attālums ir 0,6 līdz 0,8 kilometri, taču ir konstatēti gadījumi, kad mizgrauži nolidojuši pat vairākus desmitus kilometru.
Egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai izmanto ķeramkokus. Ķeramkokiem cērt augošas, ciršanai paredzētas egles. Šo metodi izmantojot, rūpīgi jāseko mizgraužu invāzijai nocirstajos kokos un noteiktā laikā tie no meža ir jāizvāc. Kaitēkļu masu izlidošanas periodā mizgraužu ierobežošanai izmanto ir feromonu slazdus. Tā ir dārga metode, pielietošanai ir nepieciešami feromonu slazdi un feromoni. Tie pievilina vaboles, izplatot īpašas vielas. Feromonu slazdu pielietošanai ir nepieciešama valsts meža dienesta atļauja.
– Abas šīs metodes no meža īpašniekiem prasa zināšanas un precizitāti. Jebkura nokavēta vai nepareizi veikta darbība situāciju tikai pasliktinās. Cilvēks ar savu darbību mizgraužu skaitu konkrētā vietā var tikai samazināt, bet nevar tos iznīcināt pavisam. Visdrošākais un pareizākais ceļš, kā pasargāt savu mežu no egļu astoņzobu mizgraužu radītajiem zaudējumiem, ir nepārtraukti uzturēt savu mežu labā sanitārā kārtībā, – atgādina J.Ročāns. Mizgrauzis – ekonomisks kaitēklis
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir sastopams visās egļu audzēs gandrīz visā egļu izplatības areālā. Tas nenodara kaitējumu dabai. Mainīgie klimatiskie apstākļi un slimības kukaiņu populācijā ierobežo to skaitu un izplatību. Taču lielā daudzumā savairojušies kaitēkļi var nodarīt vērā ņemamu ekonomisko kaitējumu. Mizgraužu bojātās egles nokalst. Kaut arī tāda koksne ir izmantojama, tās cena ir zemāka. Otra problēma ir tā, ka mizgrauža vaboles pārnēsā zilējuma sēņu sporas, bet zilējusi koksne tirgū kļūst par mazvērtīgu preci. Meža īpašniekus mudināt saimniekot tā, lai nepieļautu vaboles masu savairošanos, varētu arī fakts, ka Lielbritānija, kas ir viena galvenajiem Latvijas koksnes importētājiem, invadētu koksni neiepirks. Tā kā Britu salās astoņzobu mizgrauzis nav sastopams, šim kaitēklim te noteikta stingra karantīna.
Komentāri