Sulkrastu novada dome devusi “zaļo gaismu” iecerei būvēt biomasas staciju Saulkrastos, un idejas īstenotāji, investējot 4,34 miljonus latu, to cer uzbūvēt līdz 2012.gada apkures sezonai. Tiek plānots, ka stacija varētu aizstāt esošās katlumājas, kurās patlaban tiek izmantotas ogles.
Sākotnēji darbību bija plānots sākt 2012.gada martā, taču aizkavējusies zemes nomas jautājuma izskatīšana pašvaldībā, biznesa portālam “Nozare.lv” stāstīja projekta īstenotāja SIA “Siltums un enerģija” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurands Lapčinskis. Līdz ar to tagad uzņēmums centīsies projektu pabeigt līdz 2012.gada rudenim.
Uzņēmums projektā vēlas izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, kas varētu veidot 30%. No atlikušās summas trīs ceturtdaļas varētu segt investors, bet vienu ceturtdaļu – pats projekta īstenotājs. Pēc Lapčinska teiktā, ir pieteikušies trīs pretendenti, kas vēlētos kļūt par investoru, bet izvēle par labu kādam no viņiem vēl nav izdarīta. To nosaukumus viņš nevēlējās atklāt, vien atzina, ka investori ir ar pieredzi enerģētikas jomā.
Projekts paredz darbavietas 16-18 cilvēkiem. Plānotā siltuma jauda ir četri megavati (MW), bet elektrības – viens MW.
Biomasas stacijā plānots izmantot šķeldu. Kā “Nozare.lv” stāstīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, pilsētā ir vairākas katlumājas, kas patlaban izmanto ogles. Tās neesot rekonstruētas gadiem. Turklāt, tā kā Saulkrasti pretendē uz atpūtas pilsētas statusu, milzīgie skursteņi neizskatoties pārāk simpātiski. Līdz ar to iecerēts, ka pilsētu varētu apgādāt ar biomasas stacijā saražoto siltumu. Pašvaldība gan plāno kā rezerves variantu gadu vai divus saglabāt savas katlumājas, lai izvairītos no iespējamas neparedzētas situācijas.
Lapčiniskis teica, ka stacijas jauda būs pietiekama, lai apgādātu ar siltumu Saulkrastus, taču uzņēmums paralēli domā par noieta iespējām arī laikā starp apkures sezonām, proti, vasarā. Plašāk gan par idejām viņš atturējās stāstīt, jo par tām vēl nav panāktas vienošanās.
Saulkrastu novada dome nomas līguma slēgšanu par zemesgabalu aptuveni 5000 kvadrātmetru platībā atbalstīja pagājušās nedēļas vidū. Lielākā daļa deputātu to atbalstījuši, divi atturējās.
Līcis stāstīja, ka izvēle bijusi starp diviem zemesgabaliem. Viens no tiem ir izdevīgākā vietā, jo atrodas starp diviem galvenajiem patērētājiem, taču, lai tajā sāktu darbus, bija nepieciešams veikt garāku procedūru. Par šo zemesgabalu arī izraisījušās domstarpības. Savukārt otrā zemesgabalā darbus iespējams sākt ātrāk. Pašvaldība izšķīrusies par labu otrajam variantam.
Pēc Līča stāstītā, šonedēļ ar uzņēmumu plānots noslēgt līgumu. Tiks paredzēts, ka 18 mēnešu laikā no arhitektūras plānošanas uzdevuma saņemšanas projekts jārealizē. Tik salīdzinoši īss termiņš noteikts, jo dažiem deputātiem bijušas bažas, ka zeme tiks iznomāta, bet būvniecība netiks veikta. Termiņu iespējams pagarināt vēl uz 18 mēnešiem, ja ir izpildītas noteiktas prasības.
Blakus pašvaldības zemesgabalam ir valsts zeme, kurā uzņēmums, ja panāks vienošanos, varēs īstenot citas ieceres.
Tāpat uzņēmumam būs jānodrošina būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Līcis atzina, ka izvēlētā zemesgabala atrašanās vieta ir laba no transporta viedokļa, tāpat blakus atrodas transformatoru stacija. Tiešā tuvumā dzīvojamo ēku nav, taču viņš pieļāva, ka attālākām varētu būt iebildumi. Vides draugi arī norādījuši, ka patlaban netiek izmantoti kokrūpniecības atkritumi, nestandarta koksne.
Vēl uzņēmumam būs jāsaņem Ekonomikas ministrijas atļauja, lai saražoto elektroenerģiju varētu pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
Par to, vai projektā varētu iesaistīties pašvaldība, vēl notiek diskusijas. Šo jautājumu plānots izlemt vēlāk, kad projekts būs pavirzījies uz priekšu. Lapčinskis teica, ka patlaban ir vēlme pašvaldību iesaistīt kā siltuma patērētāju, taču pārvades tīkli, no kuriem daļa ir sliktā stāvoklī, pieder pašvaldībai, un tie jārekonstruē. Viņš zināja teikt, ka pašvaldības arī var pieteikties ES līdzfinansējumam siltumtīklu rekonstrukcijai, un attiecīga naudas summa bija ierēķināta uzņēmuma izstrādātajā projektā. Siltumtīklu rekonstrukcijā varētu iesaistīties arī Lapčinska uzņēmums.
NOZARE.LV
Komentāri