Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Sapnis par sapni piepildās

Druva
00:00
23.12.2006
88

Cēsu centrālajā bibliotēkā notika grāmatas “Sapnis… dzīve” atvēršanas svētki.

Mazformāta grāmatiņā apkopoti pusotra gada laikā savāktie cilvēku sapņu stāstījumi. To paveikuši literatūras azartisti, cēsnieki – Iveta Rozentāle, Ingmārs Grīnbergs, Jānis Buholcs, kā arī rīdzinieki Inese Liberte un Vineta Strucinska. Viņi uzrunājuši cilvēkus un pētījuši domas, lai uzzinātu, par ko mēs sapņojam ikdienā.

“Daudzi uzskata, ka sapņi ir mūsu dvēseles dzīve, ka tajos mēs it kā dzīvojam citu dzīvi. Cik tur taisnības, vai tā ir cilvēka vēlme izrauties no ierastā dzīves ritma, nezinu, bet tas, ka sapņi ir cieši saistīti ar īstenību jeb dzīvi, ko mēs dzīvojam uz zemes, tā tas tiešām ir,” kādreiz teicis dziednieks Artūrs Tiltiņš.

“Mūsu uzdevums bija savākt vienkopus visus, kuri sapņo. Pētījuma rezultātā secinājām, ka nav cilvēku, kuri nesapņotu. Sapņi mēdz būt dažādos līmeņos un dažādu interešu piepildīti. Sapņo visa vecuma cilvēki, un fantastiskākais ir tas, ka brīnumi pasaulē notiek, un sapņi piepildās. Tieši tas ir lasāms šajā grāmatā,” atklāšanas svētkos teica I.Liberte. Iveta Rozentāle grāmatas tapšanas laiku vērtē kā brīnumu par visu, kas saistīts ar sapņu piepildīšanos. “Skrienot ikdienas gaitās, gluži loģiski jāsmeļ iedvesma. Šī grāmata parāda, ka cilvēki ir dažādi un sapņo dažādos dzīves brīžos. Grāmatā sapņus pavēsta arī tie, kuri piedzīvojuši smagus dzīves notikumus un izveidojies arī savs redzējums par sapņiem.”

I.Grīnbergs ne tikai kolekcionēja cilvēku sapņus, bet arī izdomāja, ka grāmatas ilustrācijām jābūt bērnu zīmējumiem. Viņam palīgā metās Cēsu bērnu un jauniešu centra Spārni dalībnieki un Rīgas 100. vidusskolas audzēkņi.

“Tā kā pats esmu sapņotājs, tad labi zinu, cik viegli sapņot, bet cik grūti ir sapņojumu piepildīt, cik grūts un sarežģīts ir ceļš līdz tam. Sapņa piepildījuma meklējumu lidojumā spārniem bieži vien apdeg spalvas un kājas iestieg dubļos, jo traucē dzīves pretvējš un lietus. Tādēļ svarīgi nepazaudēt ideju par sapni un to realizēt līdz galam,” prāto I.Grīnbergs, atceroties, ka sapņu intervijās tiekoties ar cilvēkiem, gandrīz vienmēr saņēmis tūlītēju atbildi, ka nav ko stāstīt, jo nekā tāāāda nav! “Tad vienmēr jautāju: “Vai tad sapņiem jābūt tāāādiem? Sapņus nevar sakārtot līmenī mazs un liels, jo sapnis pats par sevi jau ir sapņošanas vērts. Galvenais uzdevums bija grāmatiņā savākt sapņu dažādumu. Runājot par grāmatas praktisko tapšanu, jāatzīst, ka visgrūtākais darbs bija intervēt cilvēkus, kad bija jāuzdod jautājumi pilnīgi svešiem, būtībā par personīgi intīmiem jautājumiem. Visos jau mīt maza māņticība, ka izstāstīts sapnis nepiepildās,” atzīst I.Grīnbergs un atklāj, ka viena no pirmajām, kura viņam uzticēja sapni, bija cēsniece Baiba Roze.

“Mans sapnis par dzīvi ir sajūta – mājas. Es negribu gaidīt, es gribu šeit un tagad, es negribu rāmjus, aizspriedumus un likumus, es gribu stāvēt uz kraujas un sajust dzīvi, kas kā ūdenskritums gāžas pāri tā, ka varu aizrīties; sajust tās spēku un veldzēties, kad slāpst. Es gribu visu, visu – sauli, smaidus, asaras, daudz gaiši zila un rozā, māju kalnā pie jūras, saldējumu, zemenes visu gadu, priecīgas kāju pēdas un tam visam laimīgas beigas. Man ir sapnis par zaļu zāli un tauriņiem, man ir arī sapnis ēst pankūkas kopā ar Renāru Kauperu, un sapnis par to, ka es izdarīšu kaut ko ļoti lielu…,” lasīja Baiba Roze, atzīstot, ka ir skaisti, ja cilvēki prieku rod pavisam mazās lietiņās.

Arī I.Liberte atzina, ka sapņus kolekcionēt grūti ir tāpēc, ka nākas iejaukties cilvēka intīmāko domu pasaulē. “Sapņus nevar salīdzināt. Nav svarīgi, par ko cilvēks sapņo – izaudzēt vistas, nopļaut mauriņu, vai doties ceļojumā, jo viss sapņa līmenī ir vienlīdz svarīgi,” secinājusi I.Liberte.

Autoru mērķis bijis ieklausīties domās, vārdos un sapņos, kas īpašās reizēs rosās prātā un aicina darboties citādāk, izprast sevi vai sasniegt izvirzītos mērķus. Grāmatiņā apkopoti vairāk nekā 40 cilvēku stāsti par sapņiem un to izpratni – tik dažādu, cik dažādi esam mēs paši.

Aiz loga krēslo. Pirms lasi, aizver acis un iedomājies, ko tu atbildētu, ja tieši tev jautātu – kādi ir tavi sapņi? Iedomājies vēlēšanos un kādu dienu to salīdzini ar sapni… apmēram tā grāmatiņas sākumā raksta jaunie sapņu pētnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi