Cēsu centrālajā bibliotēkā notika grāmatas “Sapnis… dzīve” atvēršanas svētki.
Mazformāta grāmatiņā apkopoti pusotra gada laikā savāktie cilvēku sapņu stāstījumi. To paveikuši literatūras azartisti, cēsnieki – Iveta Rozentāle, Ingmārs Grīnbergs, Jānis Buholcs, kā arī rīdzinieki Inese Liberte un Vineta Strucinska. Viņi uzrunājuši cilvēkus un pētījuši domas, lai uzzinātu, par ko mēs sapņojam ikdienā.
“Daudzi uzskata, ka sapņi ir mūsu dvēseles dzīve, ka tajos mēs it kā dzīvojam citu dzīvi. Cik tur taisnības, vai tā ir cilvēka vēlme izrauties no ierastā dzīves ritma, nezinu, bet tas, ka sapņi ir cieši saistīti ar īstenību jeb dzīvi, ko mēs dzīvojam uz zemes, tā tas tiešām ir,” kādreiz teicis dziednieks Artūrs Tiltiņš.
“Mūsu uzdevums bija savākt vienkopus visus, kuri sapņo. Pētījuma rezultātā secinājām, ka nav cilvēku, kuri nesapņotu. Sapņi mēdz būt dažādos līmeņos un dažādu interešu piepildīti. Sapņo visa vecuma cilvēki, un fantastiskākais ir tas, ka brīnumi pasaulē notiek, un sapņi piepildās. Tieši tas ir lasāms šajā grāmatā,” atklāšanas svētkos teica I.Liberte. Iveta Rozentāle grāmatas tapšanas laiku vērtē kā brīnumu par visu, kas saistīts ar sapņu piepildīšanos. “Skrienot ikdienas gaitās, gluži loģiski jāsmeļ iedvesma. Šī grāmata parāda, ka cilvēki ir dažādi un sapņo dažādos dzīves brīžos. Grāmatā sapņus pavēsta arī tie, kuri piedzīvojuši smagus dzīves notikumus un izveidojies arī savs redzējums par sapņiem.”
I.Grīnbergs ne tikai kolekcionēja cilvēku sapņus, bet arī izdomāja, ka grāmatas ilustrācijām jābūt bērnu zīmējumiem. Viņam palīgā metās Cēsu bērnu un jauniešu centra Spārni dalībnieki un Rīgas 100. vidusskolas audzēkņi.
“Tā kā pats esmu sapņotājs, tad labi zinu, cik viegli sapņot, bet cik grūti ir sapņojumu piepildīt, cik grūts un sarežģīts ir ceļš līdz tam. Sapņa piepildījuma meklējumu lidojumā spārniem bieži vien apdeg spalvas un kājas iestieg dubļos, jo traucē dzīves pretvējš un lietus. Tādēļ svarīgi nepazaudēt ideju par sapni un to realizēt līdz galam,” prāto I.Grīnbergs, atceroties, ka sapņu intervijās tiekoties ar cilvēkiem, gandrīz vienmēr saņēmis tūlītēju atbildi, ka nav ko stāstīt, jo nekā tāāāda nav! “Tad vienmēr jautāju: “Vai tad sapņiem jābūt tāāādiem? Sapņus nevar sakārtot līmenī mazs un liels, jo sapnis pats par sevi jau ir sapņošanas vērts. Galvenais uzdevums bija grāmatiņā savākt sapņu dažādumu. Runājot par grāmatas praktisko tapšanu, jāatzīst, ka visgrūtākais darbs bija intervēt cilvēkus, kad bija jāuzdod jautājumi pilnīgi svešiem, būtībā par personīgi intīmiem jautājumiem. Visos jau mīt maza māņticība, ka izstāstīts sapnis nepiepildās,” atzīst I.Grīnbergs un atklāj, ka viena no pirmajām, kura viņam uzticēja sapni, bija cēsniece Baiba Roze.
“Mans sapnis par dzīvi ir sajūta – mājas. Es negribu gaidīt, es gribu šeit un tagad, es negribu rāmjus, aizspriedumus un likumus, es gribu stāvēt uz kraujas un sajust dzīvi, kas kā ūdenskritums gāžas pāri tā, ka varu aizrīties; sajust tās spēku un veldzēties, kad slāpst. Es gribu visu, visu – sauli, smaidus, asaras, daudz gaiši zila un rozā, māju kalnā pie jūras, saldējumu, zemenes visu gadu, priecīgas kāju pēdas un tam visam laimīgas beigas. Man ir sapnis par zaļu zāli un tauriņiem, man ir arī sapnis ēst pankūkas kopā ar Renāru Kauperu, un sapnis par to, ka es izdarīšu kaut ko ļoti lielu…,” lasīja Baiba Roze, atzīstot, ka ir skaisti, ja cilvēki prieku rod pavisam mazās lietiņās.
Arī I.Liberte atzina, ka sapņus kolekcionēt grūti ir tāpēc, ka nākas iejaukties cilvēka intīmāko domu pasaulē. “Sapņus nevar salīdzināt. Nav svarīgi, par ko cilvēks sapņo – izaudzēt vistas, nopļaut mauriņu, vai doties ceļojumā, jo viss sapņa līmenī ir vienlīdz svarīgi,” secinājusi I.Liberte.
Autoru mērķis bijis ieklausīties domās, vārdos un sapņos, kas īpašās reizēs rosās prātā un aicina darboties citādāk, izprast sevi vai sasniegt izvirzītos mērķus. Grāmatiņā apkopoti vairāk nekā 40 cilvēku stāsti par sapņiem un to izpratni – tik dažādu, cik dažādi esam mēs paši.
Aiz loga krēslo. Pirms lasi, aizver acis un iedomājies, ko tu atbildētu, ja tieši tev jautātu – kādi ir tavi sapņi? Iedomājies vēlēšanos un kādu dienu to salīdzini ar sapni… apmēram tā grāmatiņas sākumā raksta jaunie sapņu pētnieki.
Komentāri