Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Sakopta apkārtne – relaksācija prātam un garam

Druva
11:53
23.05.2014
10
Img 9280

Veselavas pagasta „Jāņkalnos” rosās Jānis un Velta Ērika Kaņepi. Viņi ir saimnieki vienai no sētām, kurā šovasar iegriezīsies puķu draugi no visas Latvijas, jo šovasar Priekuļos notiks 37. Latvijas ”Puķu draugu” saiets.

„Jāņkalnos” Jānis un Velta ienāca 1993.gada rudenī. Kopš tā laika arī sākusies nemitīga rosība. Kad ievākušies mājās, apkārt viss bijis pliks. Pamazām apkārtnē stādīti dekoratīvie koki, augļu koki un ogulāji. Nemaz jau vienkārši nav gājis, jo zeme ir mālaina, tātad, lai kaut kas izaugtu, vajadzīga īpaša pieeja.

Viņu izlolotā lauku sēta atrodas skaistā vietā – kalna galā. Kā saka Velta – tam ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, vasarā nekož odi, jo vienmēr ir vējains. „Vienīgais sliktums ir tas, ka jādomā, kā apliet dārzu. No otras puses, man nemaz nepatīk, ja rudenī vai pavasarī apkārt būtu dubļi un slapjums,” atzīst Velta.

Saimnieki gan uzsver, ka, viņuprāt, sēta

ne ar

ko būtisku neizceļas, lai būtu vērts to rādīt kā paraugu. „Mums jau viss ir parasti. Domājam, ka līdzīgas lietas redzamas arī citās sētās. Pats galvenais, ka darām visu savam priekam. Dārzu esam iekopuši pēc saviem ieskatiem, nevis kaut kā ”dizainiski” pareizi. Darbs ir visu laiku. Šogad jau divreiz pļāvu mauriņu, tomēr, skatos, joprojām lien laukā pienenes. Drīz atkal jāliek lietā zāles pļāvējs,” par ikdienu lauku sētā stāsta saimnieks Jānis.

Velta viņu papildina: ”Varētu jau daudz ko darīt citādi- pārrakt, pārstādīt, lai skaitās moderni, bet tam visam

vajag daudz spēka un varēšanas.” Jānis čubinās ap augļu kokiem, krūmiem, bet Veltas rūpes aizņem puķu un sakņu dārzs, siltumnīca, taču arī ne bez vīra līdzdalības.

Dārzā viss pārdomāts. Starp ābelēm sastādītas puķes – ēnmīles, bet saulītē atrasta vieta zemeņu vagām. Pavasara puķes jau noziedējušas, šajā laikā galveno akcentu dārzam piešķir zaļojošais dzīvžogs, krāšņi zied ceriņi. Saimnieces lolojums ir kalnu priede, kura tiek īpaši kopta un aprūpēta. Velta zina, kā laužami pumpuri, lai kociņš augtu pēc viņas ieskatiem.

Taujāti, vai notiek īpaša gatavošanās lielajam Puķu draugu saietam, saimnieki saka, ka ne, bet darāmā jau tāpat netrūkst – visu laiku jādomā līdzi, ko pamainīt, lai dārzs izskatītos tāds, kas pašiem priecē sirdi. ”Piemēram, tajā vietā, kur izsala ogu krūmi, šopavasar ierīkoju daudzgadīgo garšaugu dobi. Tur atradās arī vieta puķēm. Gribējām ziedošus krūmus. Uzreiz nedabūjām. Siltumnīcā labi pārziemoja mārtiņrozes. Bija žēl tās palaist postā, stādījām tās,” stāsta Velta.

„Mans lepnums ir trīs kastaņas, ko esmu izaudzējusi no sēklas līdz kociņam. Vēl jau nezied,

vēl jāpaaugas,” paskaidro Velta. Viņa priecājas, ka siltumnīcā iedzīvojušies arī vīnogulāji, kas ik gadu iepriecina ar bagātīgu ražu. Pie augiem, kas šoziem izsaluši, saimnieki min smiltsērkšķu krūmus. „Neko darīt, būs beigtie zari jāgriež nost, tad skatīsimies, vai

kaut kas vēl būs glābjams,” nosaka saimniece.

Veltai pašai vismīļākie ziedi

esot tie, kas zied rudenī. Sirdij tuvas arī peonijas, kas jau ir pumpuros. Vēl nedēļa, un puķes ziedēšot krāšņi jo krāšņi. „Man patīk mārtiņrozes, asteres. No citām puķēm –pujenes, jo tās ir kuplas, smaržo un izzied līdz pēdējam ziediņam. Arī es gribu noziedēt kā pujeņu krūms – līdz pēdējam ziediņam,” viņa saka.

Saimnieki pret

dārzu izturas pedantiski. Kā saka Velta, tā ir laba īpašība, kuru viņa daļēji pārņēmusi no vīra kunga. „Viņš jau tāds īsts pedants. Ko nu slēpt –darba rūķis. Prot visus darbus. Arī es iemācījos līdzi tikt. Man patīk sakārtotības sajūta kā istabā, tā apkārtnē. Citādi nemācētu dzīvot. Ja viss ir savās vietās, tad vieglāk elpot un darboties,” uzskata saimniece, kura par savu relaksācijas vietu sauc vīra Jāņa taisītās, pagalmā kārtās šūpoles. „Bieži atnāku, apsēžos, izvēdinu galvu. Ikreiz rodu jaunus spēkus un enerģiju,” bilst Velta.

Par sakārtotību liecina rūpīgi apsegtā komposta kaudze, kas arī iederas ainavā. Kā atzīst saimnieki, viņi dzīvo pārredzamā vietā un

kaut vienu

nekārtīgu mājas paksi

nemaz nevar atļauties, jo viņu pagalams no visām pusēm ir kā uz delnas.

Ģimenē īpašas tradīcijas saistās ar Jāņu laiku. Tad svinot veselas trīs jubilejas. Velta dzimusi Jāņu dienā, kad vīram

vārda diena. Laulājušies arī Jāņos. Tas ir laiks, kad sabrauc radi un nāk ciemos draugi, lai kopā varētu atpūsties īstenā lauku sētā ar visiem tās labumiem un neaprakstāmo burvību.

Jāpiebilst, ka atvērt sirdi ziedu un smaržu pasaulei, veldzēties puķu ziedēšanas brīnumā interesenti varēs 19.jūlijā, kad Priekuļu novada dārzu un parku īpašnieki aicina Latvijas puķu draugus uz kārtējo saietu, lai kopā priecātos par augu bagātību un krāšņumu novada viensētās, dārzos, apstādījumos un parkos, lai redzētu novada cilvēku varēšanu, lai apbrīnotu viņu radošās idejas, mēģinātu tās realizēt savu dārzu pilnveidošanā un varbūt lai vienkārši ļautos siltam vējam, baudot vasaru.

Lai Priekuļu novads godam sagaidītu šo pasākumu, ikviens novada iedzīvotājs aicināts sakopt savu pagalmu, dārzu, izgreznot balkonus ar puķu kompozīcijām.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi