Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Sākās ar kaķa šalli

Druva
00:00
16.01.2007
15
5lp Zoseni Dzemperi

Adīšana reizēm iestiepjas pāri pusnaktij, jo ļoti gribas ātrāk ieraudzīt rezultātu, atzīst Dace Smirnova.

– Man iespējami ātrāk gribas redzēt gatavu darbu, vismaz kādu nobeigtu posmu. Esmu aizrāvusies un adījusi pat līdz diviem naktī. Gulēt iet piespiedusi tikai apziņa, ka nākamajā rītā jābūt darbā, – saka Dace.

Adatas Daces rokās zib ātri. Divas, trīs dienas, un divus gadus vecajai meitiņai svētku kostīms – džemperis un bikses – gatavs. Tikai adījumu sašūt nepatīkot, to labprāt uzticot savai mammai.

Adīšanas prasme Dacei nākusi līdzi no bērnības kā pašsaprotama lieta. Adījusi vecmāmiņa, māte, tantes. Meitene, būdama četrus, piecus gadus veca, cilājusi valdziņus no vienas adatas uz otru un taujājusi mammai, vai adījums kļūst garāks.

– Atceros, ka tas bija ķiršu sarkans mammas uzadīts gabaliņš, ar kuru darbojos. Bet pirmais īstais adījums bija šalle kaķim. Dzija bija tāda mistrota, oranži brūna. Šallīte bija ar tādu trīsstūrīti. Neatceros, vai kaķis to kādu minūti noturēja ap kaklu, vai tūlīt norāva. Vispār jau viņš bija miera minka, tinām lakatos, segās, neplēsās no tiem laukā, gulēja, – atceras Dace.

Nākamie adījumi bijuši mīļajām lellēm. Par mazo jaciņu ar garām piedurknēm un kapuci pat mamma brīnījusies. Nav jau vienkārši tik mazu adījumu dabūt gatavu. Bet pirmais pašai domātais adītais apģērbs tapis skolā darbmācības nodarbībās. Tā vestīte joprojām glabājas skapī.

Tā kā meiteni, pastarīti, apadījusī mamma, vecmāmiņa un radu tantes, tā īsti pati sev darināt džemperus sākusi jau vecākos gados, kad gribējies kaut ko īpašu. Cepures, cimdi dāvāti tuviniekiem, brāļu bērniem. Bet, kad izveidojusies ģimene un piedzimusi pirmā meita, arī adīšana iekarojusi vēl lielāku vietu.

– Nu jau man ir divas meitiņas, viena iet skolā, otrai divi gadi. Ja gribu bērniem kaut ko skaistu, sevišķu, tad jāpadomā un jāstrādā. Ne visu var nopirkt veikalā. Un tas, ko izadu pati, nevienam citam nebūs, – atzīst Dace.

Idejas visbiežāk atnākot pašas. Ieraugot veikalā dziju, prātā iekrīt doma, kas no tās var iznākt. Viena otra darba veidols tapis adot. Speciālos žurnālus adītājiem Dace īpaši nemeklē, bet atrod ieceres dažādos preses izdevumos, reizēm arī katalogos, paņem kādu detaļu, pieliek klāt savu izdomu. Divus vienādus gabalus neadot. Kad draudzene palūdz, lai uzada “džemperi no tādas dzijas un tādā rakstā, kā tavai meitai,” tad Dace sakot, ka kaut ko līdzīgu varot, bet tādu pašu gan ne.

Rokdarbi Dacei ir sirdslieta. Pati smejas, ka neprot tikai knipelēt un aust. Siltajos gada laikos gan adatas tiek liktas pie malas. Tad jāsteidz dārza darbi, ir ogas, vēlāk sēnes un citi dabas prieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
60

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi