Saeima vakar konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredz uzlabot darba attiecību tiesisko regulējumu un pilnveidot likuma normu praktisko piemērošanu.
Lai veicinātu nozares koplīguma un ģenerālvienošanās slēgšanu, piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem arī tad, ja to darba devēju organizācijas biedri veic vairāk nekā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma valstī.
Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šāds grozījums piedāvāts, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu. Darbinieks nav strādājis, bet vēlas saņemt garantijas, un darba devējs ir zaudētāja lomā, norāda likumprojekta autori.
Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību, norāda likumprojekta autori. No viena līdz trim mēnešiem paredzēts pagarināt termiņu prasības iesniegšanai tiesā gadījumos, ja darbinieks uzskata, ka tiek pārkāpta norma par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm vai citādi pārkāpts diskriminācijas aizliegums.
LETA
Komentāri