Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Sacenšas domāšanā

Mairita Kaņepe
00:00
01.12.2018
4
Priekulu Tehnikums 1

Divas nedēļas novembrī skolēni, esot savā skolā, varējuši piedalīties informātikas konkursā starp vienaudžiem visā Latvijā.

Kopumā konkursā “Be­b­r[a]s” piedalās ap 1,3 miljoni skolēnu no 49 pasaules valstīm, no Lat­vijas šajā intelektuālajā sacensībā, ko skolotāji vienkāršā valodā sauc par prasmes domāt konkursu, kopumā piedalās 29 tūkstoši skolēnu. Izman­tojot loģisko un algoritmisko domāšanu, skolēni risina aizraujošus uzdevumus.

No mūsu puses konkursā iesaistījusies Cēsu Valsts ģimnāzija un Priekuļu tehnikums.

Priekuļu tehnikuma informātikas skolotāja Zanda Dubova domā, ka tik labu iespēju – konkursa “Bebr[a]s” piedāvātos uzdevumus – nevar palaist garām. Īpaša gatavošanās šim Latvijas mēroga, pēc tam arī starptautiskam konkursam neesot vajadzīga. Tāpēc arī visi, kas iestājas Priekuļu tehnikuma 1. kursā, ir aicināti noteiktā laikā risināt uzdevumus interneta vidē. Tā var noskaidrot pirmām kārtām paši sev, kādas tad ir spriest spējas.

“Pirmā kursa audzēkņi jau laikus tiek informēti, ka visiem būs darbs konkursā. Lielākā daļa, kas iestājušies skolā, par šo konkursu iepriekš nav zinājuši. Man, skolotājai, ir tik patīkamas konkursa 35 minūtes, kamēr darbība notiek tiešsaistē. Klasē valda pilnīgs klusums. Jaunieši intensīvi domā, rit laiks, viens aiz otra sāk atbildēt uz pirmajiem jautājumiem. Uzdevumi skolēnus tā interesē, ka visi aktīvi strādā,” par šonedēļ piedzīvoto, kad Latvijas skolas bija pārņemtas ar informātikas starptautisko konkursu, stāsta Priekuļu pedagoģe Zanda Du­bova.

Cēsu ģimnāzisti jau zina, ka viņiem neatstāj izvēli, konkursā gan jāpiedalās brīvprātīgi, bet tajā pašā laikā obligāti, jo tādu iespēju – saņemt jaunus uzdevums – skolotāji nepalaiž garām. In­formātikas skolotāji Ilmārs un Diāna Siliņi aicina audzēkņus uz konkursu no gada gadā. Cēsu Valsts ģimnāzijai konkurss ir īpašs ar to, ka sasniegti lieliski rezultāti Latvijas mērogā. Tie vienam no skolēniem pagājušajā mācību gadā deva iespēju startēt programmēšanas olimpiādē pasaules mērogā, pārstāvot valsti. No ārzemēm atvesta bronzas medaļa, apliecinot Latvijā gūtās programmēšanas prasmes.

Latvijā konkursam “Bebr[a]s” seko otrā kārta, kas notiek Rīgā. Uz to katrā vecuma grupā aicināti 20 skolēni, kas ieguvuši labākos vērtējumus. Jaunākajā no četrām grupām ir 5. – 6. klašu skolēni. Pirms diviem gadiem otrajā kārtā iekļuva arī Priekuļu tehnikuma audzēknis, kurš tobrīd mācījās auto mehāniķu kursā. “Tas apliecināja, ka iepriekšējas noteiktas zināšanas programmēšanā nav nepieciešamas,” skaidro Zanda Dubova, uzsverot, ka skolēniem jāliek lietā tieši koncentrēšanās un spriest spējas. Priekuļu tehnikuma 1. kursa audzēkņi līdzīgā konkursā piedalās no 2009. gada.

Šogad konkursā “Bebr[a]s” Latvijā sasniegts rekordliels dalībnieku skaits. Pedagogi zina, ka skolēniem ir dabīga īpašība paslinkot, nedarīt, atlikt domāšanas darbu. Līdzdalība konkursā ir piespiešanās darīt, jo 35 minūtes jāstrādā cītīgi. Pēc tam paši ir priecīgi, ka uzdevumus izdevies atrisināt – tādi ir informātikas pedagogu Priekuļos un Cēsīs izdarītie secinājumi.

Iniciatīva par šādu sacensību tiešsaistē nāk no kādas Lietuvas skolotājas. Tagad tas pieejams skolām jebkurā vietā pasaulē. Šogad katram dalībniekam piešķirta sava parole, ar tās palīdzību skolēni Priekuļos un Cēsīs, Latvijā, Lietuvā vai citur personīgi uzzinās savu rezultātu salīdzinājumā ar vienaudžu veikumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
120

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
24
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi