Latviešu kino klasiķis Jānis Streičs un latviešu kino produkcijas izplatīšanas monstri Andrejs Ēķis un Aigars Grauba 2010. gadu sākuši ar gaidītu mākslas dzīves notikumu –
latviešu kinofilmas pirmizrādi.
Režisora izraudzītā tēma filmai “Rūdolfa mantojums” latviešiem visās paaudzēs intriģējoša – kas bija pirms Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos”. Par to liecina kinoteātra “Vidzemnieks” Cēsīs pārdoto biļešu skaits – pirmajās četrās
filmas izrādīšanas dienās gandrīz 400 skatītājiem.
Mākslas darbs ir dzīvs un pulsējošs – par to nav ko runāt! Cepuri nost J.Streiča priekšā
kā idejas, scenārija un režijas autoram. Prieks par
aktieriem – tie nepievīla, sākot ar Romualdu Ancānu, Rēziju Kalniņu, Artūru Skastiņu, Ventu Vecumnieci, Uldi Dumpi un beidzot ar lomās uzaicinātajiem ne aktieriem – Vitāliju Gavrilovu, Baibu Sipenieci, Normundu Skauģi. Lepnums par talantīgo tautieti Rūdolfu Blaumani, kurš vēl 21. gadsimtā dod simtiem ideju, kā parādīt latviešu raksturu daudzpusību un ne jau parādot vien vēsos, uz iekšu vērstos, nesaticīgos
tipāžus, bet tādus, kuros temperaments mutuļo, kā tas ir filmas galvenajam varonim Rūdolfam Rūdupam.
Taču šoreiz dikti pievīla filmas producētāji – SIA “Platforma”. Filmas izrādīšanai gan sarīkota vērienīga kampaņa, bet tajā nebūt nav ņemts vērā, ka kino iekrātas ne Rīgā, ne citur Latvijā nav piemērotas filmas rādīšanai DVD 9 formātā. Cēsinieki, apzinoties projektora iespējas, no filmas rādīšanas vis neatteicās, bet skatītājus laikus brīdīna, ka attēla kvalitāte vietām nebūs laba. Tā arī ir.
Vēl lielu vilšanos latviešu kino mīlētājiem Cēsīs pirmizrādei izraudzītais mēnesis nav atbilstošs. Laikā, kad
naktīs ir gandrīz mīnus 20 grādi, kino
zāle – lielais “šķūnis” nav apkurināms
tā, lai tajā ilgāk par stundu justos kaut cik omulīgi, bet filma ilgst stundu un 50 minūtes. Pat tad, ja līdzi uz seansu ir groks, pēdējā trešdaļā ir ļoti apgrūtioši sekot līdzi jau filozofiskās kategorijās pārejošajam sižetam, jo
dikti salst kājas. Tā kā visiem, kuri šonedēļ gribēs iet uz latviešu kino, bez jokiem ieteicams apaut vaļinkus.
Jācer, ka sadzīves ķibeles nekaitēs mākslas darbam un tam būs laimīgs mūžs.
Komentāri