Trešdienas vakarā ilgāk nekā parasti Priekuļu pašvaldības sanāksmju zālē dega gaisma. Iedzīvotāji bija aicināti pēc darbalaika iegriezties novada domē, lai pie apaļā galda izteiktu apsvērumus par pašvaldības darbiniekujaunajām idejām.
Pievēršoties jautājumam, kā Priekuļu ciemata pieaugušajiem iedzīvotājiem pilnvērtīgāk aizvadīt brīvo laiku, nododoties saistošām nodarbēm, priekšlikumu izteica projektu vadītāja Vineta Lapsele. Sabiedriskā ēka Raiņa ielā 8, kas savulaik celts kā bērnudārzs ar vairākām ieejām, tagad kalpo bibliotēkai, dzimtsarakstu nodaļai un bērnu dienas centram, taču ne visas telpas radušas pielietojumu. Pašvaldība lolo ideju, ka neizmantotās telpas varētu sakārtot un tajās varētu notikt izglītojoši pasākumi pieaugušajiem. Līdzekļus remontam būtu iespējams saņemt, iesaistoties Eiropas Savienības pasākumā. Taču pašvaldībā, pirms gatavo projekta pieteikumu, jābūt skaidrībai, vai iedzīvotāju vidū atradīsies entuziasts, kurš vēlētos un prastu apzināt dažādu interešu cilvēkus, viņus vienot, rīkojot dažādus izziņas un pieredzes pasākumus, vai tās būtu diskusijas, meistarklases, vai citas formas pasākumi. Priekuļu pašvaldība arī aicinājusi pieteikties tos novada iedzīvotājus, kuri būtu gatavi savas zināšanas nodot citiem. Kā labu piemēru Priekuļu novadā nosauca dāmas cienījamos gados, kuras jau sen apvienojušās grupā “Mežrozes”. Dāmas interesanti aizpilda brīvo laiku, apgūstot deju kustības, kopā darbojoties, dāmas kļuvušas sabiedriski aktīvas un ar savu pozitīvo enerģiju ne reizi vien bijušas devējas pašvaldībai. Interešu grupas “Mežrozes” dalībnieces augsti vērtē iespēju atbalstīt savējos, tajā skaitā pašvaldību.
Pēc diskusijas, kas notika pie apaļā sanāksmju galda, kur parasti sanāk novada deputāti, domes priekšsēdētāja pateicās par priekšlikumiem. Viens no tiem – novērtēt Cēsu novada Vaives pagastā izveidoto satikšanās vietu pieaugušajiem, sauktu par Amatu māju. Tai interesentu netrūkst. Priekuliete Gita Grase pēc diskusijas apstiprināja, ka ir gatava ieguldīt laiku, runāt ar pieaugušajiem un apzināt intereses, kā arī izvērtēt, cik daudz enerģijas pati būtu gatava ziedot, lai Priekuļos iekustinātu pieaugušo interesēm atbilstoša centra veidošanu. Domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone bija pateicīga, ka jau pirmajā sarunā ar iedzīvotājiem vismaz viens cilvēks atsaucies jaunajai ideju un gatavs nākt ar saviem priekšlikumiem.
Uz pašvaldības rīkoto tikšanos bija ieradušies desmit novada iedzīvotāji – astoņas dāmas un divi kungi. Sarunas raisījās arī par citām aktuālām tēmām. Vecākās paaudzes dāmas dalījās pieredzē, kā Priekuļi bija uzturēti padomju gados, kad noteicošā loma bija diviem lieliem uzņēmumiem. Nodrošināts darbs, dzīvojamo māju būvniecība un uzturēšana, sociālie pakalpojumi. Bija neizpratne, kāpēc šodien pašvaldība nerūpējas par daudzdzīvokļu namu pagalmiem, bedres asfaltā vairojas, kā arī dažs dzīvoklis, kas vēl palicis pašvaldības īpašumā, nav pietiekami uzturēts. Deputāte Dace Kalniņa un domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone sniedza atbildes un arī skaidrojumu, ka daudzdzīvokļu namu pagalmi, autostāvvietas ir privāts – namu iedzīvotāju – īpašums.
Projektu vadītāja Vineta Lapsele iezīmēja perspektīvas, kādas pašvaldība redz tās veidotajam parkam novada centrā ar Saules pulksteni kā efektīgāko elementu. Šāda informācija klausītājus iepriecināja. Dāmas uzsvēra, ka šobrīd tas ir teju vienīgais objekts Priekuļu ciemā, ar kuru Priekuļus atceras ciemiņi, aiznes labas ziņas par vidi pagastā. Sarunas dalībnieki rosināja, lai gada tumšajos mēnešos parku izgaismo, pievēršot uzmanību, kā tas notika novembrī, izmantojot sarkanbaltsarkanu apgaismojumu. Priekuļu kultūras nama vadītāja Inga Krafte apstiprināja, ka kultūras darbinieku ideja vietējiem iedzīvotājiem un viesiem ļoti patikusi. Taču cilvēki nezina, ka svētku objekta apgaismojums naktīs pašvaldībai krietni izmaksājis gan elektrības patēriņā, gan tajā, ka nedēļas laikā seši prožektori izdeguši. Kultūras darbiniece priecājās, ka Priekuļos neviena lampa nav nozagta, kā tas novembrī piedzīvots Valmierā, kura arī valsts svētku mēnesī daudz resursu ieguldīja gaismas instalācijās pilsētas centrā.
Tika jautāts, kāpēc pašvaldība Priekuļus nepopularizē ar Gaujas senleju, mazāku upju krastiem, ar ainavu, kas paveras pie Ērgļu klintīm un Kazu gravas, tika ieteikts izlikt vismaz norādes, jo abi iespaidīgie dabas veidojumi nav lielceļa malā. Jautātāji uzzināja, ka norāžu izvietošanā uz viņu zemes nav ieinteresēti privāto zemju īpašnieki. Viņus šausmina pieredze, kādas nekārtības reizēm aiz sevis atstāj neapzinīgi tūristi. Taču par atkritumu aizvākšanu būs atbildīgi tieši zemju īpašnieki, neviens cits.
Komentāri