Par garajām rindām pie medicīnas speciālistiem, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus, runā sen. Tas, ka dažkārt rindās jāgaida mēnešiem, pat gadiem, vairs nav jaunums. Taču izrādās, ka rindas neveido milzīgs sasirgušo pūlis, bet gan tie, kuri pie ārstiem pierakstās, taču vienkārši neatnāk, nejūtot nekādu atbildību, lai par to paziņotu medicīnas iestādei.
Pacientiem jāgaida rindā, kas tāda ir “uz papīra”, bet ārsti laikā, kad varētu pieņemt reālu pacientu, gaida neatnākušo.
No malas raugoties, šķiet, kādas problēmas, lai ārsts neatnākušā vietā pieņem nākamo, taču vairumā gadījumu konsultācijas un izmeklējumi tiek veikti pēc iepriekšēja pieraksta, tādēļ nākamo pieņemt nav iespējams, jo viņš gluži vienkārši vēl nav ieradies. Kamēr pacients dara ko sev svarīgāku par ierašanos pie daktera, ārstam un aparatūrai ir dīkstāve.
Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča vērtē, ka galvenie iemesli šādai rīcībai vienlaikus ir arī pašas garās rindas. Proti, tās ir tik garas, ka cilvēks jau sen aizmirsis, ka pieteicies pie speciālista: “Lielākā daļa iestāžu informē pacientu par to, ka pienākusi viņa kārta, taču ir atsevišķas iestādes, kuras to nedara.”
Ir arī cilvēki, kuri piesakās vairākās veselības aprūpes iestādēs vienlaikus un tad gaida, kura rinda būs visīsākā. Tur saņem pakalpojumu un pārējās medicīnas iestādes, kurās arī pieteicies, neinformē. Diemžēl tas rada citas problēmas. “Reģionālās slimnīcas velta lielas pūles, lai piesaistītu speciālistus no Rīgas, bet, ja speciālistiem rindās ir “tukšie logi” un viņi nevar nopelnīt, tad neredz jēgu šo sadarbību turpināt. Neierašanos varētu skaidrot arī ar to, ka, gaidot garajā rindā, pacientam jau kļuvis labāk un speciālista palīdzība vairs nav nepieciešama,” skaidro Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja.
S. Alhimoviča neizslēdz arī finansiālās problēmas, kuru dēļ cilvēks neierodas pie ārsta. Īpaši lauku reģionos grūti prognozēt, vai būs nauda, lai aizbrauktu līdz ārstam: “Daļa sabiedrības nezina, kā būs ar līdzekļiem mēneša beigās, kur nu vēl pēc trim vai sešiem mēnešiem, taču, cerot uz labāko, viņi rindā pierakstās. Un ne vienmēr tā ir iedzīvotāju negodprātīga rīcība. Tāpat ir labi, ja cilvēks pārvalda tehnoloģijas, var nosūtīt īsziņu, aizrakstīt e-pastu un paziņot, ka uz vizīti neieradīsies. Vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri lietas kārto, sazvanot adresātu, nākas zaudēt pacietību, jo vairumā gadījumu medicīnas iestādes tikpat kā nav iespējams sazvanīt. Un, ja zvana, zvana, bet tas neizdodas, atmet ar roku. Visgarākās rindas veidojas pie ārstiem Rīgā, jo cilvēkiem ir priekšstats, ka galvaspilsētā medicīnas pakalpojumi ir kvalitatīvāki, mediķi zinošāki.”
Cēsu klīnikas valdes locekle, pakalpojumu reģistrācijas, uzskaites un kvalitātes kontroles daļas vadītāja Olga Rudzīte uzsver, ka rinda pie speciālista sākas tikai ar trešo gaidīšanas nedēļu. “Mēs rūpīgi sekojam līdzi ārstu noslogojumam un rindām. Dienu vai divas pirms vizītes sazvanām klientu un pārvaicājam, vai viņš ieradīsies. Ja mēs paši neinteresētos, iespējams, ka rindas būtu garākas un ārstiem būtu vairāk “tukšo logu”, taču pašlaik darbs rit raiti. Tikai kādi 15% no visiem, kuri pierakstījušies rindā, kas garāka par vienu mēnesi, vizīti atsaka, taču mēs tūlīt reaģējam un piedāvājam iespēju nākamajam. Pašlaik visgarākās rindas uz galvas, kakla, asinsvadu izmeklējumiem ar ultrasonogrāfiju, kā arī ehokardiogrāfiju. Tur pēdējie pieraksti iesniedzas nākamajā gadā. Tāpat rindas kļuvušas garākas, ja kāds ārsts devies bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pacienti jāpieņem kolēģim. Tomēr situāciju nevar raksturot kā dramatisku.”
Lai gan konkrēti nekas vēl nav izvirzīts apspriešanai, gaisā virmo idejas, ka, ieviešot e- veselību, pacientiem nebūs iespējas vienlaikus pierakstīties pie vairākiem speciālistiem. Ja vēlēsies mainīt ārstniecības iestādi, bet kādā citā jau būs pieteicies, iekams no iepriekšējās rindas pacients nebūs izrakstījies, citā pierakstīties nevarēs. Sabiedrībā arī izskanējuši viedokļi, ka jāievieš soda nauda par ārsta izniekoto laiku.
Bargāku risinājumu, iespējams, pat sankcijas pret tiem, kuri pierakstās pie ārsta, bet neatnāk, gaida arī Vidzemes reģionālā slimnīca (VRS). Kā “Druvai” paskaidroja Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inese Jurdže, slimnīca komunikācijai ar pacientiem darījusi visu, kas tās spēkos: “Cilvēki var veikt e-pierakstu un tādā pašā formā arī informēt par neierašanos. Tāpat mēs zvanām cilvēkam, kamēr viņu sazvanām, bet, ja neizdodas, sūtām īsziņu ar atgādinājumu, ka pienākusi viņa kārta pie speciālista. Neskatoties uz to, “tukšo logu” ir diezgan daudz. Tas, ka cilvēkiem nav līdzekļu, lai nokļūtu līdz speciālistam, vai viņi neprot apieties ar tehnoloģijām, neiztur kritiku, jo, vadoties pēc pieredzes, vislielākie “bastotāji” ir gados jauni un maksāt spējīgi pacienti. Uzskatu, ka tas ir attieksmes un savstarpējās cieņas jautājums. Kamēr valdība nepieņems stingrākus lēmumus, mēs – ārstniecības iestādes – būsim spiestas samierināties ar situāciju. Šajos apstākļos cieš gan ārsts, kurš par valsts apmaksāto vizīti nesaņem naudu, gan pacients, kurš citu nevērības dēļ spiests gaidīt absurdā rindā. Rindā, kura varētu būt krietni īsāka.”
Vidzemes slimnīcas pārstāve arī saka, ka, pierakstoties pie speciālista, vienmēr tiek meklēts labākais risinājums gadījumos, ja cilvēkam ir grūtības ar sabiedrisko transportu. Vainas novelšana uz autobusu, kas nekursē , arī nepārliecina slimnīcas personālu.
Komentāri