Līgatnietis Rihards Saule par dzīvi nesūdzas. Viņš allaž uzmundrina citus, jo ikdienā uz visu prot paskatīties pozitīvi.
“Man prieks, ka varu iepriecināt citus. Tā vien šķiet, ka ikdiena man piespēlē jaukus, interesantus notikumus, kurus varu stāstīt citiem, un visiem prāts kļūst labāks. Bet stāstu es tikai patiesību!
Man politika nepatīk, un laikam jau tieši tāpēc naktī uz ceturtdienu pie manis sapnī atnāca pats Šķēle. Kā, kāpēc, nezinu, bet biju Tautas partijas štābā. Tādā šaurā telpā pie galda uz gaišiem krēsliem sēdēja nopietni vīri. Man bija jānes Šķēlem kafija. Gatavoju baltu ar cukuru un biju ļoti satraucies. Kad piegāju klāt, viņš uz mani tik nopietni paskatījās, tā dziļi, dziļi manī ieskatījās… Es pamodos.
Kam stāstu, tas smejas. Kaut brīdi tas, kam slikts garastāvoklis un problēmu maiss plecos, pasmaida. Tad kopā spriežam, nez, ko sapnis nozīmē, varbūt naudu, varbūt varu, varbūt zaudējumu. Bet man skaidrojums vienaldzīgs, toties jautri.
Man prieku dara dāvanu gādāšana. Jā, tas ir mokoši, bet, kad iedomājos to brīdi, kad saņēmējs tās izsaiņos, gribas skriet pa veikaliem un meklēt katram to piemērotāko.
Mēs ģimenē sūtām apsveikuma kartītes draugiem, radiem. Man patīk sacerēt vēlējumu pantiņus. Kādi iznāk? Pašam patīk.
Man prieks būt kopā ar tiem astoņiem Līgatnes jauniešiem, ar kuriem spēlējam ansamblī. Pirmajam koncertam nopietni gatavojamies. Ja labi skan, prieks visiem.
Vakarā gandarīts stāvēju pie Līgatnes kultūras nama. Cik tas gaišs un skaists Ziemassvētku gaidās! Tāpat kā citas pilsētas domes iestādes. Cilvēkam vajag pavisam maz, lai viņš pasmaidītu. Ja pasmaida, sirds atmaigst un pārņem labs prāts.”
Komentāri