Gaujas NP informācijas speciāliste
Gaujas Nacionālā parka 34. dzimšanas diena šoruden daudziem paliks prātā ar neparastu braucienu pa Gauju. Sestdien, 15.septembrī, vienlaikus 13 vietās startēja talcinieku ekipāžas ar dažāda izmēra laivām, plostiem un katamarāniem, lai sakoptu upes krastus. Jau sesto sezonu Nacionālajā parkā ir jauna profesija – Gaujas tīrītājs. Darbarīki – laiva, airi, lieli plastmasas maisi, grābeklis vai ķeksis; apģērbs – ūdensizturīgs, obligāti cimdi. Prasības amata izpildei – prasme braukt ar airu laivu, līdzsvara izjūta, drosme izvilkt no ūdens nenosakāmas izcelsmes objektus un, protams, labs garastāvoklis.
Droši vien sestdienas pēcpusdienā mūsu mīļā Gauja atviegloti uzelpoja, kad 77 čakli talcinieki to atbrīvoja no dažādiem dabā neiederīgiem sadzīves priekšmetiem, kā arī no plastmasas un stikla pudelēm, skārda alus bundžām un citām drazām, kuras saberot kopā, sanāca 165,5 maisi, katrs 150 litru tilpumā.
Savdabīgs atkritumu rekords fiksēts septiņu kilometru posmā no „Rakšiem” līdz Ķūķu klintīm – 37 maisi! Šeit gan talcinieki bija strādājuši īpaši centīgi, pasekojot, kurp ved daudzās taciņas no Gaujas krasta.
Atcerieties filmu „Vēstījums pudelē”? Dzīvē notiek vēl pārsteidzošāki gadījumi. No Valmieras līdz Murjāņiem tika atrastas 17 ( ! ) pudeles ar vēstījumiem. Gaujas tīrītājiem „necēlās roka” mest šīs pudeles, kas patiesībā ir piesārņojums, atpakaļ upē. Tās tika atvērtas talkas noslēgumā. Vairākums vēstījumu rakstīti šovasar, un to saturs apmēram šāds: jaunās sievas un jaunā vīra atzīšanās pirmskāzu grēciņos un solījumi laboties turpmākajā dzīvē. Daži rakstīti ar roku uz rozā papīra un vēl smaržojoši pēc šampanieša, citi ar datoru un apstiprinošiem parakstiem. Viena kāzu „veidlapa” bijusi sagatavota latviešu valodā, taču brīvās ailes aizpildītas krieviski, klāt pievienoti sīki ziediņi un pērlītes no līgavas pušķa. Talcinieku rokās nonāca arī kāds meiteņu ballītes „protokols”, kur topošā sieva solās būt laipna pret savu vīriņu tikai divas reizes mēnesī – algas un avansa dienā. Zem Cēsu tilta atrastajā šampanieša pudelē bija īsts „kompromats” – jaunās sievas un vīra mīļāko saraksti. Krietni izmirkušajā lapiņā varēja saskatīt, ka sieva ierakstījusi 31 vārdu un uzvārdu.
Daļa autoru vēlējušies publicitāti, pierakstot vēstījumiem mobilo tālruņu numurus. Pie Nurmižiem izvilktajā senlaicīgajā flakonā bija solījums atradēju iepriecināt ar jauku piedzīvojumu dabā. Piezvanot noskaidrojās, ka jaunlaulātie vēstījumu šovasar „nosūtījuši” no Līgatnes prāmja un jau zaudējuši cerības uz atradēja zvanu.
Neparasta sagadīšanās – divas pudeles, ko Gaujā iemetuši vācu bērni – brālis un māsa. Teksts ar krāsainiem flomāsteriem bērnišķīgā rokrakstā: mamma esot teikusi, ka viņi braucot pirātu ekspedīcijā un tāpēc upē jāiemet pudele ar vēstuli.
Lielāko pārsteigumu izvilkām no pudeles, ko pusceļā no „Rakšiem” uz Ķūķu klintīm atrada Raunas skolotāja Nellija Buča. Cieši sarullētās krāsaina papīra loksnes bija 2006.gada 7.novembrī dibinātās Cēsu Pils ģildes buklets, kurā ar melnu tinti ierakstīts: „Ja šis vēstījums Jums neliekas gana saistošs, lūdzu, ievieto atpakaļ pudelē un nosūti tālāk.” Bukletu rotā 25 paraksti.
Juris Žagars, Cēsu Pils ģildes valdes priekšsēdētājs, bija pārsteigts: „Šopavasar ģildes biedri piedalījās kopīgā braucienā un pudeli iemeta ar cerību, ka to kāds atradīs un ieinteresēsies. Žēl, ka tā nopeldējusi tik mazu attālumu! Pudele ar vēstījumu – tas taču ir poētiski! Patiesībā to nevar uzskatīt par piesārņojumu. Gaujas Nacionālajam parkam vajag šos atradumus saglabāt. Cilvēkiem tas interesēs, daudzi vēlēsies izlasīt.”
Komentāri