Priekuļos sākas Eiropas finansētais projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”, kura ietvaros tiks veikta kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija.
Priekuļu pagasta padome ir vienīgā Latvijas lauku pašvaldība, kura piedalās kohēzijas fonda finansētajā projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”, kas paredz ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu 18 pašvaldībās. Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa atzīst, ka drīzā darbu sākšana ir liels notikums ne tikai pagasta iedzīvotājiem, kas pēc projekta īstenošanas saņems kvalitatīvāku pakalpojumu, bet arī pašvaldības darbiniekiem.
– Projektā atbalstu saņēmušas pilsētas – Valmiera, Cēsis, Sigulda, Ogre, Alūksne un citas, kuru pašvaldībām ir daudz lielāka administratīvā kapacitāte. Mēs esam vienīgā lauku pašvaldība. Esmu gandarīta, ka mūsu komandai šo daudzo gadu laikā, ko prasījusi nokļūšana līdz darba stadijai, izdevies parādīt sevi kā prasmīgiem speciālistiem, – viedokli pauda M.Juzupa.
Atklātais konkurss par būvdarbiem noslēdzās 18.decembrī, kad Vides ministrijā starp Priekuļu pagasta padomi un konkursā uzvarējušo būvfirmu SIA „Laterna” tika parakstīts līgums „Kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Priekuļos”. Šo ceturtdienu Priekuļos pie galda sēdās pašvaldības, būvnieku, inženieruzraudzības firmas “LaKalme” pārstāvji un Vides ministriju pārstāvošais projekta ieviešanas vienības speciālists, lai noturētu būvdarbu uzsākšanas sanāksmi. Pušu pārstāvji vienojās par ikmēneša sanāksmēm, kurās tiks vērtēta darba gaita, un iknedēļas operatīvajām sapulcēm, kurās runās par kārtējo jautājumu risināšanu.
“Laternas” direktors Vladimirs Dolgins pastāstīja, ka atbilstoši projekta nosacījumiem celtniecību sāks pēc trim nedēļām. Līdz tam vēl tiks izņemta būvatļauja, kārtotas citas formalitātes, kā arī uz Priekuļiem atvedīs tehniku un veiks pārējos sagatavošanas darbus.
Miljonu un 154 tūkstošus eiro (kopā ar pievienotās vērtības nodokli) vērtais projekts paredz lielas pārmaiņas notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā. Pagasta centra kanalizācijas sistēma, kuru veido trīs atsevišķi posmi, tiks savienota, savācot kanalizācijas ūdeņus un novadot tos uz Cēsu pilsētas attīrīšanas iekārtām.
Likvidēs pašreizējo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu centrā un pie Priekuļu tehnikuma. Tajās vietās uzcels sūkņu stacijas, lai pārsūknētu kanalizācijas ūdeņus uz centrālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Izbūvēs jaunas un rekonstruēs vecās kanalizācijas maģistrāles, kopumā 5,7 kilometrus (tajā skaitā 3,5 km spiedvads), palielinot veco tīklu jaudu. Tiks uzcelts maģistrālais vads no Priekuļu centrālajām attīrīšanas ietaisēm līdz Cēsu robežai, kur to savienos ar Cēsu pilsētas kanalizācijas sistēmu.
Likvidējot lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tiks uzlabota dzīves kvalitāte apkārtnes iedzīvotājiem. Nebūs vairs troksnis, kas pavada to darbību, nebūs smakas, kas reizēm vējo no tām.
Savācot kanalizācijas ūdeņus un novadot tos uz Cēsu attīrīšanas iekārtām, uzlabosies vides situācija Vaives upē un Dzeņupītē, kas ietek Vaivē.
Projekta ietvaros rekonstruēs un paplašinās kanalizācijas tīklus, pavisam 1,8 kilometrus. Izbūvējot jaunus kanalizācijas tīklus Cēsu prospektā un E.Veidenbauma ielā, šīs privātās mājas varēs pieslēgt centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
– Pašreiz šajās mājās nav pieslēguma centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Cilvēki ļoti interesējas par šo iespēju, kas atvieglos viņu dzīvi, – saka F.Puņeiko.
Kanalizācijas sistēmas paplašināšanas un rekonstrukcijas darbos ietilpst arī lietus ūdeņu kanalizācijas uzlabošana. Līdz ar to būs atrisināta lietus ūdens savākšana Dārza, Raiņa, Izmēģinātāju un Viļuma Skubiņa ielā, kur lietavu laikā veidojas peļķes, jo pašreizējā nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēma nav spējīga tikt galā ar lielu ūdens daudzumu.
Būvdarbus paredzēts beigt šogad, bet sistēmas iedarbināšana, regulēšana un personāla apmācīšana prasīs vēl kādu laiku.
Kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas un paplašināšanas finansējums ir no Kohēzijas fondiem, Latvijas valsts un pašvaldības. No Eiropas Savienības tiks saņemti 69 procenti projekta izmaksu, valsts līdzfinansējums – 22 procenti, bet deviņus procentus jāapmaksā pagasta budžetam. Taču pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši projekta finansēšanas noteikumiem, sedz tikai pašvaldība, līdz ar to vietējam budžetam šī būvniecība izmaksās apmēram 200 tūkstošus latu.
Projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” Priekuļu pagasts darbojas kopš 1999.gada. To administrē Vides ministrija. Projekta izstrādāšanas gaitai Priekuļu pagasta padome jau saņēmusi tehnisku palīdzību – datoru ar speciālu programmatūru darbam ar būvprojektiem, kā arī īpašu drukas iekārtu – ploteri. Pērn saņemtas iekārtas, ar kuru palīdzību var atrast avārijas vietas kanalizācijas un ūdens tīklos.
Šogad pagastā tiks īstenota projekta pirmā kārta. Otrajā kārtā plānots veikt ūdens apgādes rekonstrukciju. Paredzēts sākt izstrādāt projekta pieteikumu trīs dzeramā ūdens sistēmu savienošanai vienā tīklā, tā nodrošinot vienādu ūdens kvalitāti visiem centra iedzīvotājiem un samazinot izmaksas. Patlaban Priekuļos atsevišķa ūdens apgāde ir lauksaimniecības tehnikuma apkaimes namiem, laukaugu selekcijas institūta (kādreiz selekcijas stacija) un centra ēkām. Iecerēts izbūvēt mūsdienīgas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas pie ūdenstorņa Selekcijas ielas rajonā un trīs jaunas artēziskās akas. Plānā paredzēt arī izveidot centralizēto ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu pēdējos desmit gados tapušā individuālo māju ciematā pie Ulmaņa birzītes.
Iecerētie darbi šodienas cenās varētu izmaksāt ap trīssimt tūkstošiem latu, bet F.Puņeiko vērtē, ka projekta izmaksas būs lielākas, jo būvdarbu cenas katru gadu strauji aug.
Komentāri