Gada sākumā Ministru kabinets lēma Vidzemes novada rehabilitācijas centra “Līgatne” kapitāldaļas nodot Cēsu rajona pašvaldībai.
Pirms nedēļas sarunā ar “Druvu” Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis uzsvēra, ka lēmums ļaus attīstīt sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jomu ne tikai mūsu rajonā, bet arī Latvijā.
“Domājām stratēģiski. Pieprasījums pēc centra pakalpojumiem ir liels. Mērķis ir saglabāt pakalpojumu, sekmēt tā uzlabošanu, attīstīšanu, jo privatizācijas tīkotāji jau bija. Valsts nodrošina centram pasūtījumu, bet piedāvā arī maksas pakalpojumus. Kā rajona padome varam piedāvāt iespēju caur projektiem sekmēt līdzekļu piesaisti veselības aprūpes iestādei. Kopā ar centra vadību vērtēsim iestādes saimniecisko stāvokli, tad domāsim par iespējām atbalstīt,” tā Andris Neimanis.
Attīstībai un veiksmīgai sadarbībai ir gatavs arī Līgatnes rehabilitācijas centra kolektīvs. Iestādē ir 125 strādājošie un vislielākā daļa darba ņēmēju ir mūsu rajona iedzīvotāji. Katru dienu centrā veselību atgūst apmēram 100 pacienti no visas Latvijas. Darbs sekmēsies bez parādiem
Iestādes vadība iepriekšējās sarunās neslēpa, ka gadu gaitā iestādei bija sakrājušies lieli nodokļu parādi, kas neveicināja attīstību, domājot par pakalpojumu dažādošanu, jaunu tehnoloģiju iegādi, saimnieciskās dzīves sakārtošanu.
“Mūsu centra vajadzības vērtēja valdībā. Tās bija iekļautas pagājušā gada budžeta grozījumos un ļoti paveicās, jo valsts nosedza mūsu nodokļu parādus. Tie bija veidojušies iepriekšējās vadības laikā un bija diezgan lieli uzrēķini, soda naudas. No savas saimnieciskās darbības tiešām nekādi nevarējām tos segt,” paskaidroja Vidzemes novada rehabilitācijas centra “Līgatne” valdes priekšsēdētāja Andra Zušmane un piebilda, ka sekmējusies sadarbība ar Veselības ministriju, lai jau tuvākajā laikā uzsāktu vai turpinātu vairākus saimnieciskos jautājumus risināt.
“Mums piešķīra 201 tūkstoti latu gāzes vada izbūvei. Gan maģistrālā gāzes vada izbūvei, pievadīšanai, gan jaunas katlu mājas izveidei centrā. Tā apkuri nodrošinātu visam māju ciematam. Mēs esam uzņēmušies arī blakus esošās dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Bija ļoti būtiski, ka blakus sociālajiem jautājumiem risināsim arī šo apkures jautājumu. Akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” savas kompetences robežās šo projektu jau apstiprināja. Tas nozīmē, ka atkāpšanās ceļa vairs nav un nevar būt. Biju domājusi, ka jau šajā apkures sezonā varēsim izmantot gāzes apkuri. Neizdevās. Tagad zinu, ka ir idejas, ir līdzekļi, darbi izdosies. Nākamā apkures sezona mums būs bez malkas,” tā Andra Zušmane.
Pakāpeniski tiek veikts telpu un istabiņu remonts, būtu jāmaina logi, jumts, jāsakārto attīrīšanas ietaises. Ieinteresēti pašvaldības atbalstā
Rehabilitācijas iestādē valda viedoklis, ka nepieciešams piesaistīt pēc iespējas lielākas investīcijas, jo pēc sniegtajiem pakalpojumiem ir milzīgs pieprasījums.
“Mēs pakāpeniski veicam remontus, bet pagaidām vēl nepietiekamā apjomā. Numurus pārveidojam un iekārtojam par saviem saimnieciskajiem līdzekļiem. Visi mūsu klienti vēlas labākus dzīvošanas apstākļus, tas ir būtiski arī strādājošajiem. Lielākajiem darbiem nepieciešamas investīcijas. Te ceram uz sadarbību ar pašvaldību. Tas ļaus iesaistīties projektos, saņemt finansējumu ne tikai caur veselības nozari, bet arī pašvaldību struktūru. Mums ir infrastruktūras problēmas. Jāsakārto attīrīšanas iekārtas, kam patiesībā ir maz sakara ar veselību un tās aprūpi, tomēr sistēmas sakārtotība ir svarīga videi. Par to ir nopietni jādomā,” viedokli pauda iestādes valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka jau ieplānots šogad remontēt arī fizioterapijas jeb ārstnieciskās vingrošanas zāli, plašākās telpās strādās arī fizikālās terapijas nodaļa un ir ieceres pirkt jaunu procedūru aparatūru. Pakalpojums maksā tik, cik maksā
Vidzemes novada rehabilitācijas centrs “Līgatne” nav valsts iestāde, bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Svarīgi, ka valsts ir pakalpojuma pircējs, un šāda sadarbība atrunāta līdz 2010. gadam. Valsts pērk noteiktu pakalpojumu skaitu, maksā konkrētu summu, pārējos līdzekļus centrs pelna pats, tāpēc ir daudz maksas programmu veselības uzlabošanai.
“Ļoti priecājos, ka valstī ir pārskatīti pakalpojumu tarifi un kvotas. Tarifi ir paaugstināti, pieaug finansētais apjoms. Iepriekšējo gadu pakalpojumu tarifi bija zem pakalpojuma pašizmaksas. Tagad valsts segtā summa pielīdzināta pakalpojuma patiesajām izmaksām,” sacīja Andra Zušmane, bet paskaidroja, ka tas nenozīmē, ka rehabilitāciju valsts apmaksātajā programmā varēs saņemt ievērojami vairāk pacientu, jo paaugstinātais tarifs jeb it kā lielāka naudas kaudzīte nosedz pēdējo gadu inflācijas radītos zaudējumus.
“Pakalpojuma saņēmējs pagaidām iegūst to, ka no nozares mazāk ies prom laba līmeņa personāls. Medicīnas iestādēs valstī, tātad arī mūsu centrā ir jādomā par strādājošajiem. Darbinieki ir prioritāte visā veselības nozarē. Kā vadītāja absolūti tam piekrītu un atbalstu. Ja nebūs cilvēku, kuri labi strādā, ko darīsim ar izremontētām sienām? Kā notiks rehabilitācija bez fizioterapeita?” tiešu viedokli pauda Andra Zušmane. Pilns līdz lūpai
Iestādē plāno, ka šogad darba būs pat vairāk. Būs jāatveseļo vairāk valsts apmaksāto pacientu un aizvien vairāk par savu veselību rūpējas iedzīvotāji, pakalpojumus pērkot, par tiem maksājot ne lētāko cenu. Malā atlikta doma, ka centrā atsevišķi stāvi kalpotu veselības aprūpes pacientu vajadzībai, daļā tiktu izmitināti viesnīcas klienti.
“Ir pieredze, ka klienti, kuri izmanto mūsu konferenču, semināru telpas un nakšņo, pērk arī mūsu procedūras. Vairs nedalām: veselība un tūrisms. Šis kompleksais piedāvājums ir mūsu niša,” paskaidroja Andra Zušmane, sakot, ka ik dienas mediķi un apkalpojošais personāls rūpējas par vismaz simts pacientiem.
“Tie ir mūsu kapacitātes griesti,” tā A.Zušmane, kura ir pārliecināta, ka sekmīgā darbošanās ir visa kolektīva nopelns.
“Ja runā par veselības aprūpes programmām, tad jāatzīst, ka ļoti pieprasītas tā sauktās insulta un muguras sāpju programmas. Iemesls- ļoti labi speciālisti, dažādu procedūru pieejamība. Svarīga ir arī veselības veicināšanas programma, tā piemērota un to izvēlas daudzi cilvēki, jo visi dzīvojam, strādājam, ir pārslodze, stress. Vēl svarīgi pilnveidot, attīstīt kardioloģijas programmu. Mēs aprūpē orientējamies uz postakūto periodu, kad cilvēks atjaunojas, atgūst spējas. Kardioloģija ir joma ar paaugstinātu risku. Vēl ir iecere izveidot nopietnu programmu plaušu slimību pacientu rehabilitācijai. Tā būtu jauna, kvalitatīva iespēja, jo šī niša ir brīva. Varētu atslogot stacionārus un palīdzēt cilvēkiem,“ uzsvēra rehabilitācijas centra galvenais ārsts Gunārs Priževoits, kurš ir pārliecināts, ka centra medicīniskās iespējas aizvien paplašināsies.
Centra mediķi atsaucas uz kādu pētījumu, proti, ka dzīvildze pasaulē palielinās, tātad arī Latvijā varētu kvalitatīvi uzlabot cilvēku pašsajūtu. Ja iedzīvotāji paši par savu veselības stāvokli vairāk interesētos, veiktu profilaktiskus, sevi atjaunojošus pasākumus un zinātu, kur tie saņemami, tad situācija būtiski mainītos.
Komentāri