Par ceļu stāvokli tiek runāts nepārtraukti un dažādos kontekstos. Pēdējā laikā to tīklu sākts kopskatīt jaunajai administratīvi reģionālajai reformai (ATR).
Ikvienā diskusijā tiek atgādināts, no kura pagasta jau tagad līdz novada centram ved bedrains grants ceļš, kur asfalta segums galīgi sabrucis. Patlaban 34 procenti valsts galveno ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. To reģionālo ceļu kopgarums, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, sešos gados samazinājies vien par septiņiem procentiem. Kāpēc Latvijā ceļi ir tādi, kādi tie ir, atbildi zina katrs – trūkst naudas.
Naudas trūkst, bet ne autobraucēji, ne ceļu uzturētāji, ne vietējās pašvaldības nezaudē cerību un ik pa laikam notic solītajam, ka beidzot kaut kas mainīsies. Cerot un ticot top plāni, kuros pēc garām diskusijām un strīdiem tiek nolemts, kura ceļa kādu posmu, kas ir stratēģiski svarīgs, iekļaut tuvākajā laikā remontējamo sarakstā. Daudziem prieks ir neviltots – beidzot esam sagaidījuši, beidzot arī mums būs labs ceļš. Paiet kāds laiciņš, un sapnis no plāna tiek izsvītrots. Līdz nākamajai reizei, tad vēl līdz nākamajai…
Lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir veicināt valsts attīstību, nevar ignorēt ceļu stāvokli. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kārtējo reizi aizsūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un finanšu ministriem, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai. LPS un biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” veikuši pašvaldību aptauju par valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokli un viskritiskākajiem posmiem, kam neatliekami nepieciešams remonts, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja nokļūt centrā – uz darbu, skolu, bērnudārzu, pie ārsta, uz kultūras un sporta pasākumiem, uz savu pašvaldību -, kā arī uzņēmējiem būtu garantēti normāli darba apstākļi. Neatliekami būtu jāremontē vismaz 1043 kilometri valsts reģionālo ceļu 111 posmos uz 70 ceļiem, kā arī 1125 kilometri valsts pārziņā esošo vietējo ceļu – secināts aptaujā. Turklāt ne visas pašvaldības ir iesniegušas informāciju, tātad remontējamo kilometru ir daudz vairāk.
“Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas daudzus iedzīvotājus fiziski attālinās no pakalpojumu saņemšanas centriem, kā arī veicot citas iecerētās reformas, ceļu infrastruktūras stāvoklim būs arvien lielāka nozīme. Tāpēc būtu loģiski, ja reizē ar reformām valdība nāktu ar skaidru un reālu ceļu sakārtošanas programmu, kurai tiktu piešķirts arī nepieciešamais finansējums. Diemžēl pašlaik situācija atgādina fabulu par vēzi, gulbi un līdaku: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieteicis vērienīgu reformu, satiksmes ministrs paziņojis, ka ceļi nav valdības prioritāte, bet Ministru prezidents klusi noskatās,” teicis biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pauž pārliecību, ka, lai nodrošinātu izsludināto reformu sekmīgu norisi, jāveic funkcionāla valsts reģionālo un vietējo ceļu revīzija, izstrādāto projektu atjaunināšana, par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu, turklāt aktualizējot ne tikai Satiksmes ministrijas daudzos plānus autoceļu sakārtošanai, bet ņemot vērā arī pašvaldību un sabiedrības redzējumu par to, kuri ceļi būtu jāsakārto pirmām kārtām. Un vēl svarīgi izstrādāt rīcības plānu, kas nosaka prioritātes un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2020.–2027. gadam.
Ir tapusi interaktīvā karte, kurā redzami tie ceļi, kurus par svarīgiem uzskata pašvaldības. Viens no tiem Liepa – Smiltene 33,48 kilometri garais ceļš, kuram nav seguma, nav ūdens novades. Satiksmes intensitāte diennaktī pērn ceļa posmā līdz piektajam kilometram bija 441 transporta līdzeklis; no 5. – 33. kilometram 602 diennaktī. Šī ceļa sakārtošana izmaksātu ap 3 348 200 eiro.
Lodes stacija–Jaunrauna–Veselava 13,17 kilometri izmaksātu 1,316 900 eiro, bet Priekuļi–Jāņmuiža 3,7 kilometri – 370 000 eiro. Valmiera–Rauna 25,3 kilometru atjaunošanai nepieciešami vismaz 2 530 000 eiro, bet 12,2 kilometru ceļa Katrīna–Leimaņi–Kaive–Aprāni sakārtošanai Vecpiebalgas novadā 1 220 000 eiro. Tas tikai ieskatam, jo, kā uzskata LPS, lai uzsāktu administratīvi teritoriālo reformu, ceļos jāiegulda 1,2 miljardi eiro.
Kas tālāk, ja naudas nav? Satiksmes ministrs Tālis Linkaits teicis: “Pašlaik valdībai ir absolūti citas prioritātes – gan veselības aizsardzība, gan izglītība, dzirdams, ka arī sabiedriskajiem medijiem ir problēmas. Ceļiem būs tik naudas, cik būs iedalīts bāzes finansējums, un mūsu uzdevums ir izmantot šos līdzekļus pietiekami efektīvi, celt ceļus kvalitatīvi un cerēt uz ekonomisko izaugsmi.” Tiesa, to viņš sacījis februārī. Tad vēl administratīvi teritoriālā reforma nebija tik liela prioritāte.
Vai nākamvasar uz līgošanas vietu brauksim pa labākiem ceļiem?
Komentāri