Jau divpadsmit gadus Latvijas un Eiropas tirgū nopērkami metāla dekoratīvie izstrādājumi ar “Raunas lauktehnikas” zīmolu. Kā atzīst uzņēmuma direktors Guntis Pelšs, Latvijā viņu produkciju pazīst, savukārt, ārzemju partneriem galvenokārt interesē produkts: “Nav nozīmes uzņēmuma nosaukumam, bet tam, ka produkcija tiek ražota Eiropas Savienībā. Firmām, kas no mums pērk, svarīgi produkciju saņemt tieši no ražotāja, tā viņi zina, ka tā ir mūsu, nevis starpnieku cena.” Stabilitāte – garants cīņā pret Ķīnu
“Raunas lauktehnikas” galvenais noieta tirgus ir Eiropa, kur nonāk aptuveni 75 procenti produkcijas.
“Tiesa, eksporta tirgus ir samērā nestabils, ir periodi, kad pieprasījums liels, ir arī tukšāki brīži. Saviem spēkiem nespētu sekot tam līdzi, tāpēc sadarbojamies ar divām aģentu firmām Beļģijā, kas uzmana Eiropas tirgu, uztur kontaktus ar mums un klientiem. Francijā svarīga arī valoda, tāpēc izdevīgāk sadarboties ar vietējiem,” stāsta G. Pelšs.
Eiropas tirgū arī šajā nozarē nākas saskarties ar Ķīnas ietekmi. Īpaši tas jūtams mazo preču klāstā, kur latviešiem grūti konkurēt ar cenu. Toties lielās preces nav Ķīnas stiprā puse, jo tās viņi galvenokārt gatavo salokāmas, tādējādi konstrukcija vairs nav tik stabila. Tāpēc lielo un stabilo izstrādājumu – plauktu, galdu, krēslu – niša Latvijā un Eiropā paliek vietējo ražotāju pārziņā. Vietējo pluss arī tas, ka nogādāt preci uz Eiropu var salīdzinoši īsā laikā.
“Tagad grūti prognozēt, vai Ķīnas iespaids palielināsies, bet šķiet, ka pašreiz tās ekspansija pierimusi. Bijuši pasūtītāji, kuri kādu laiku nav ņēmuši mūsu produkciju, jo noliktavas pilnas ar Ķīnas preci, bet tad atkal atgriezušies pie mums. Vērojama tendence, ka daudzi Eiropā vairs negrib pirkt Ķīnas preci. Ne tāpēc, ka tā sliktas kvalitātes, bet laikam jau pārāk daudz Ķīnas preču, un rodas pretspars,” secina uzņēmuma direktors.
Tomēr darboties Eiropas biznesa džungļos nav viegli, jo tur ļoti liela cenu konkurence. Ja ražotājs nevar iekļauties noteiktos rāmjos, viņa preci neviens nepirks. “Raunas lauktehnika” pēdējo reizi eksporta cenas mainīja 2004.gada sākumā, kad strauji kāpa metāla cenas, nākamais pieaugums tiek prognozēts ap 2008.gadu. Vietējais tirgus apgūts
Guntis Pelšs skaidro, ka Latvijā visu nosaka tirgus lielums, vairāk pārdot nav iespējams. Rīgā pirmo salonu Tallinas ielā uzņēmums atvēra pirms sešiem gadiem, bet pērn atvērta tirgotava vairumpircējiem. Pamatā tiek piedāvāti dekoratīvie izstrādājumi, bet vietējam tirgum “Raunas lauktehnika” ražo arī sētas, žogus, margas, vārtus un citu nestandarta produkciju.
“Varbūt tas skan neparasti, bet vietējā tirgū preci varam pārdot dārgāk nekā eksportam. Mēs jau netirgojam tikai savus ražojumus. Kad domājām par tirdzniecības vietas atvēršanu, sapratām, ka tikai ar savu produkciju būs par maz. Tāpēc nolēmām iekārtot veikalu, kur pircējs varētu redzēt mūsu preces reālo pielietojumu. Un tapa veikala iekārtojums, kurā mūsu produkcija bija redzama kopā ar stikla izstrādājumiem, mākslīgajiem ziediem, “Raunas cepļa” keramiku, svecēm, citām interjera lietām. Pircēji var nopirkt metāla statīvu kopā ar puķu podu,” stāsta G.Pelšs.
Cilvēki Latvijā sāk pierast pie metāla konstrukcijām, lai gan līdz Eiropas līmenim vēl tālu. Latvijas tirgū uzņēmuma produkcija plašā klāstā atrodama pie lielajiem tirgotājiem “Depo” un “Rauta Kesko”, to tirgo arī pilsētās ārpus Rīgas, Madonā, Gulbenē, Preiļos, Jelgavā un citās. Tiesa, Cēsīs uzņēmuma produkcija pieejama ļoti ierobežoti.
“Savu veikalu Cēsīs atvērt nav izdevīgi, te nav apjoma. Vietējie par mūsu uzņēmumu un tā produkciju zina un vajadzības gadījumā var atbraukt un nepieciešamo iegādāties uz vietas ražotnē,” skaidro G.Pelšs. Klientus rod izstādēs
Jaunus klientus Latvijā un Eiropā uzņēmums cenšas atrast izstādēs. Katru gadu “Raunas lauktehnikas” krāšņais stends ar puķēm, svecēm un keramiku aplūkojams vairākās izstādēs Latvijā un Eiropā. Tagad notiek gatavošanās lielai izstādei “Ambiente”, kas februārī notiks Frankfurtē. Izstādēs Eiropā uzņēmums piedalās kopā ar savu sadarbības firmu no Beļģijas. G.Pelšs allaž ir izstādēs un sarunas ar potenciālajiem klientiem risina pats. Izstādes ir atsevišķa tēma, par ko varētu runāt daudz, jo šajā laikā viņam uzkrāta ievērojama pieredze. Pierādījies, ka nav atdeves no mazajām izstādēm, kā “Cēsu uzņēmējs”, kur “Raunas lauktehnika” jau kādu laiku nepiedalās, savukārt, lielās Latvijas mēroga izstādes dod cerēto.
“Lielās ražotāju izstādes Eiropā ir nepieciešamas, ja ir vēlme atrast kādu lieltirgotāju. Tiesa, pēdējā laikā šajās izstādēs arvien vairāk jūtama Āzijas invāzija, veselas zāles tiek atvēlēties tieši šī reģiona uzņēmējiem. Arī pircēju no turienes nav mazums. Šādās izstādēs esam atraduši arī klientus tālās zemēs, piemēram, Japānā. Tas ir neizskaidrojami, ko Japāna pērk, jo viņiem nevajadzētu būt problēmām iepirkt preci Ķīnā vai pašiem saražot. Bet tirdzniecības pasaule ir interesanta, dažkārt pat neizprotama,” atzīst G.Pelšs, piebilstot, ka atdeve no izstādēm jūtama tikai pēc pusgada. Darba alga pret pašizmaksu
Iepazīstoties ar uzņēmuma darbību, kopā ar direktoru apstaigājām visus ražošanas cehus, kuru nav mazums. Vienā tiek locīts metāls sagatavēm, otrā – krāsots, trešajā metināts, vēl kādā iepakots transportēšanai. Atsevišķi ierīkots kokapstrādes cehs, kas gatavo nepieciešamos kokmateriālus. Direktors stāsta, ka uzņēmumā strādā aptuveni 50 darbinieku, pārsvarā Raunas pagastā dzīvojošie, arī daži no apkārtējiem pagastiem. Darba roku trūkums jūtams, bet ne tik katastrofāli, lai netiktu galā ar pasūtījumiem. Darbinieku noturēšanai nācies jūtami paaugstināt algas.
“Saprotu, ka cilvēki grib nopelnīt, bet pašizmaksa dažreiz netur līdzi. Tieši algas un tām līdzi ejošie nodokļi to sadārdzina. Manuprāt, zināmā mērā algu ažiotāžu radījusi celtniecības nozare, jo viņi maksā krietni virs reālajām iespējām. Domāju, ka vienreiz tas burbulis sprāgs, un nebūs vairs to, kas pērk dārgās būves. Kredītu apjoms valstī ir briesmīgs, un grūti pateikt, kāda ir cilvēku maksātspēja. Tā vienas nozares algu pieaugums iespaido arī citas, ja ir vēlme saglabāt darbiniekus. Tas, savukārt, ietekmē pašizmaksu. Mums ir mehanizēts roku darbs, kurā nekāda automātika vai robotizācija nepalīdzēs,” saka G.Pelšs.
Iespēju robežās materiāli tehniskā bāze ir atjaunota, jaunas un mūsdienīgas iekārtas uzstādītas kokapstrādes cehā.
Tomēr nākotnē uzņēmuma direktors raugās cerīgi: “Tirgū jūtamies stabili. Varbūt nav pamata kliegt “Urrā!”, smagāki brīži mijas ar labākiem, bet darbība notiek un varam justies apmierināti.”
Komentāri