Latvijā tiek veikta 13 aizsargājamo aleju apsekošana. Astoņas no tām atrodas valsts ceļu malās. Speciālisti strādāja arī Raiskuma alejā.
Vēsturiski Raiskuma alejas stādīšana saistīta ar muižas laiku. Tā Latvijā ir viena no senākajām un garākajām dažādu koku sugu alejām.
“Turpmāko trīs gadu laikā iesāksim mērķtiecīgu aleju apsaimniekošanu. Paredzēts ļoti detāli novērtēt katra alejas koka stāvokli, lai saprastu, kādi apsaimniekošanas pasākumi ir pilnīgi neatliekami, kas ir nekavējoties jāsāk un jāveic un kuri koki, iespējams, varbūt vēl var pagaidīt uz apsaimniekošanas pasākumiem,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kohēzijas fonda vadītāja Inga Hoņavko. Latvijas alejām ir ne tikai ainaviska, bet arī kultūrvēsturiska vērtība, jo alejas saistītas ar seno apbūvi, muižām, senajiem apstādījumiem. Tāpat tās ir daudzu aizsargājamu sugu dzīvotnes.
“Raiskuma aleja ir gara, plaša, tai ir četri posmi. Garākais ir līdzās ceļam un ieskauj iedzīvotāju pastaigu taku. Ir gan ozoli un liepas, gan lapegles un kastaņas, bet visvairāk ir ozolu,” saka ainavu arhitekte Evija Rudzīte. Viņa kopā ar mežu speciālistu Kristapu Ozoliņu trīs dienas apsekoja katru alejas koku, numurēja, izmērīja tā apkārtmēru un garumu, vainaga diametru, kā arī nofotografēja. Otrās darbadienas pēcpusdienā speciālisti jau bija izmērījuši 390 Raiskuma alejas kokus.
“Esam jau apsekojuši citas alejas Latvijā, šī ir lielākā. Atklājām piecus dižkokus – četrus ozolus un liepu. Līdz šim to nav nevienā datu bāzē,” ar lepnumu stāsta Kristaps, bet Evija piebilst, ka vecie koki, kas savu laiku nodzīvojuši, nozāģēti, bet vietā vai nu iestādi, vai iesējušies jauni.
Speciālisti Raiskuma alejas koku veselību vērtē kā labu. “Kā jau veciem kokiem – daudziem ir sausie zari, ir tādi, kam ir dobumi, bet var dzīvot tālāk. Jārēķinās, ka koki līdz ar vecumu kļūst uzņēmīgi pret slimībām,” atklāj Kristaps. Speciālisti vērtē, ka alejas kokus transportlīdzekļu izplūdes gāzes ietekmē mazāk nekā ziemā uz asfalta kaisītais sāls. Vislielāko kaitējumu kokiem nodara apbēršana. Redzams, ka, rekonstruējot ceļu, tie ir apbērti.
Raiskumieši ieinteresēti sekoja speciālistu darbam. “Nāca parunāties un stāstīja, ka zina, ko un kāpēc darām. Uzklausījām arī padomus, ko alejā vajadzētu darīt, par šiem viedokļiem informēsim tālāk. Daži arī interesējās, vai paši drīkst kaut ko darīt ar vecajiem kokiem,” pastāsta Kristaps, bet Evija teic, ka iedzīvotāji arī pauduši bažas par savu drošību, jo lielā vējā vecie koki var apdraudēt gan gājējus, gan braucējus.
Speciālisti atzīst, ka katru aleju apsekojot izstaigā vismaz trīs reizes un katrs koks ir ne tikai apskatīts, bet arī apskauts. Viņu apsekojumu pētīs koku eksperts Gvido Leiburgs, tad tiks izstrādāti ieteikumi alejas apsaimniekošanai. Dabas aizsardzības pārvalde izsludinās iepirkumu faktiskajiem aleju apsaimniekošanas darbiem. “Koka nozāģēšana ir galējais risinājums, bet vainagu var sakārtot, sakopt, nostiprināt, lai koks nebūtu jānozāģē!” atgādina I.Hoņavko un piebilst, ka visgarākais mūžs ir ozolu un liepu alejām.
Raiskuma aleju kopgarums ir 2,5 kilometri, un līdz šim 21 no šeit augošajiem kokiem sasniedzis dižkoka izmērus. Līdz ar ainavisku un kultūrvēsturisku nozīmi alejās mīt retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas. Lapkoku praulgrauzis, kas dzīvo senu koku dobumos, alejā un tās apkārtnē mīt 18 kokos, kas vienuviet Latvijā ir salīdzinoši daudz. Senākajos alejas kokos atrastas arī marmora rožvaboles, spožās skudras un vēl citas kukaiņu sugas, kas atrodamas tikai dabisko mežu biotopos.
Aleju apsekošana un apsaimniekošana notiks Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai īstenošana” ietvaros. Projektu līdz 2023.gadam realizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”, “Latvijas Valsts ceļi” un vairāk nekā desmit pašvaldībām, kā arī privāto zemju īpašniekiem.
Komentāri