Valentīna Freimane ik rudeni, kā tik brīvs laiks, tā dodas uz mežu. Sēņošana, ogošana – tā viņai sirdslieta.
“Maiņu nostrādāju, dārzā viss izdarīts, varu iet uz mežu. Šoruden dzērveņu, beku un sēņu ļoti daudz. Spēj tik lasīt un nest mājās. Dzērvenes lielas un vairāk nekā pērn, ” saka Valentīna. Viņa ir arī laba saimniece un prot gatavot visdažādākos salātus, kā arī salasa meža veltes tiem, kam neiznāk laika pēc tām aiziet.
“Purvs tagad ļoti slapjš. Pat mala,” lietišķi piebilst Valentīna un pēc brīža stāsta piedzīvojumus. “Nevar zināt, kur kāju likt, apkārt ūdens žļurkst. Kā soli spēru, tā iestigu. Kāju ārā dabūt nevarēju, pakritu. Biju cauri slapja. Tāda arī nācu mājās, “ stāsta Valentīna. Kādu dienu dzērvenēs līdzi paņēmusi tanti. Ar viņu noticis tas pats – iekritusi ūdenī. Laiks ne silts, ne auksts, bet pa purvu slapjai staigāt negribas. Tante novilkusi visas drēbes, Valentīna iedevusi savu jaku, tā viņa kaila, vienā jaciņā, ogojusi tālāk. Tikmēr drēbes saulītē žuvušas. “Labi, ka nevienu nesatikām. Būtu pārbijies. Un mēs arī, ” smejot atceras Valentīna.
Viena viņa purvā neiet, bail, ka apmaldīsies un neiznāks, kur cerēts. Divatā drošāk un interesantāk. “Lēdurgas purvi rudenī ir ļoti skaisti. Man patīk vērot, kā mainās krāsas. Lapas sārtojas, purvs saulainā un mākoņainā dienā ir pavisam atšķirīgs. Lai arī brīžam grūti paiet, zābaki pilni ar ūdeni, pati slapja, nav nekā jaukāka, kā būt dabā,” atzīst Valentīna un pastāsta, ka kādu dienu ar paziņu tā aizrāvušās ar dabas baudīšanu, ka mājnieki sākuši meklēt. Kā jau tādās reizēs parasti gadās, mobilais telefons aizmirsies mājās.
“Šis rudens ir bagāts. Ne tikai mežs pilns ar ogām un sēnēm, dārzā viss izaudzis, pat no sēklām sētie sīpoli padevušies lieli,” stāsta Valentīna Freimane un labprāt dalās receptēs, pēc kurām top salāti. “Gan ātrai ēšanai, gan ziemai burciņās lieku. No sēnēm var ļoti daudz ko pagatavot,” pārliecinājusies saimniece. Esot garšīgas ar saulespuķu sēklām, jauniešiem patīkot, ka sēņu salātus dekorē ar čipsiem. Bet dzērvenes veselībai Valentīna samaļ un pievieno medu. Smaržīga vitamīnu buķete ziemā.
“Esmu dzirdējusi, ka būšot agrs pavasaris. Bet pēc maniem novērojumiem, šķiet, gluži otrādi. Zibeņu gan bija daudz, bet man nav bail, tāpat kā no čūskām. Ja par tām nedomā, tad arī nesatiek,” pārdomās dalās straupiete un vēl piebilst, ka purvā dzērveņu paliek aizvien mazāk, ogotājiem jāpasteidzas.
Komentāri