Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Protestē pret cukura nozares likvidēšanu

Druva
00:00
31.01.2007
7

Akcijā “Glābsim cukuru” pirmdien Rīgā pie Saeimas nama aptuveni 50 cilvēki protestēja pret cukura nozares likvidēšanu. Viņi pieprasīja, lai valsts savā kontrolē pārņemtu rūpnīcas un turpinātu ražot cukuru, līdzās tam attīstot bioetanola ražošanu. “Ļoti izdevīgi būtu sakārtot bioetanola tirgu un panākt tā pārdošanu mazumtirdzniecībā,” laikrakstam “Druva” sacīja akcijas organizētājs Ivars Prūsis. Dalībnieki aicināja mainīt valsts dalības noteikumus Eiropas Savienībā, saglabājot cukura nozari valstī.

Akcijas laikā arī vāca parakstus nozares atbalstam. Parakstu vākšana pret cukurfabriku slēgšanu notiek jau ilgāku laiku, protesta vēstuli parakstījuši vairāk nekā 4, 5 tūkstoši cilvēku. Akcijas “Glābsim cukuru” vadošās personas teic, ka nepieciešamības gadījuma tikšot ierosināta tautas nobalsošana. Ja rūpnīcas tomēr tikšot nojauktas, iecerēts prasīt noteikt kriminālatbildību valsts amatpersonām, kuru darbība valstij nodarījusi lielus finansiālus zaudējumus.

Kaut gan zemkopības ministrs Mārtiņš Roze nepagodināja protestētājus ar savu klātbūtni, viņš medijiem pirms tam norādīja, ka cilvēki, kuri cenšas kaut kādā veidā iestāties pret likvidāciju, esot neapdomīgi, viņi ņemot vērā tikai emocionālus, nevis racionālus faktorus. Lēmums par likvidāciju bijis jāpieņem cukurfabrikām, ne valstij, jo tās, atšķirībā no stāvokļa Ulmaņlaikos, ir privātuzņēmumi.

Piketētāju vidū bija Arvīds Vilde, Latvijas Lauksaimniecības universitātes inženierzinātņu doktors. Viņš minēja vairākus faktus, kāpēc valstij būtu jāsaglabā cukura ražošana: “Ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk par apmēram 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā lielo importa pārsvaru pār eksportu. Un mēs ievedam to, ko paši varam saražot. Paradoksāli, ka Portugālē pēc iestāšanās Eiropas Savienībā uzbūvēja cukurfabrikas, bet mums savējās jālikvidē. Mums pat nav apsvērumu, ko likt cukura ražošanas vietā. Varbūt Latvijas darbaspēks dosies uz valstīm, kurās ražošanas nozares tiek attīstītas, nevis likvidētas? Mēs sūdzamies, ka esam trūcīgākā valsts Eiropā. Kā mēs varam būt bagāti, ja pietiekami neražojam? Kāda ir garantija, ka stabili tiksim nodrošināti ar vajadzīgo cukura daudzumu par pieņemamu cenu?”

Ivars Prūsis “Druvai” pastāstīja, ka jaunizveidotās biedrības galvenais nolūks ir mēģināt saglabāt cukura ražošanu, kaut gan cerība ir visai niecīga. „ Tam, ka spēsim mainīt situāciju, nav nekādas garantijas. Bet šī cīņa ar vējdzirnavām ir nepieciešams vismaz tādēļ, lai Saeima saprastu, ka cilvēki interesējas par notiekošo, un nākamreiz kaut nedaudz respektētu viņu viedokli. Jāpiebilst, ka cukura nozare nav vienīgā, kurai draud izzušana Latvijā, tāds pats liktenis draud piena nozarei.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
49

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
23

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
36

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
50

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi