Starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus “Balttour – 2015”
Ķīpsalā kopā sasauca ne tikai visus Latvijas novadus un pilsētas, arī viesus no vairāk nekā 40 Eiropas, Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Šī izstāde – gadatirgus ir apmeklētākais un nozīmīgākais notikums Baltijas valstu tūrisma nozarē, kas pulcē visvairāk apmeklētāju.
“Balttour” dalībnieku vidū šogad ar īpašu piedāvājumu piedalījās Raunas novads, kas kopā ar kaimiņiem – Smiltenes, Apes novadiem – reklamējās stendā “Vidzemes šosejas pieturas”.
“Agrākos gados Raunas novads piedalījās Vidzemes tūrisma asociācijas stendā, tur bija materiāli par mums. Tā kā asociācija izstādē nepiedalījās, bija jāizlemj, kā rīkosimies, kā sevi parādīsim. Novadā taču ir gana daudz uzņēmēju, kuri saistīti ar nozari, ir daudz kā ievērības cienīga, ko vērts apskatīt. Protams, sapratām, ka vieniem piedalīties izstādē nav pa spēkam,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un piebilst, ka kopā arī lētāk, kas pašvaldībai nav mazsvarīgi. Piedalīšanās “Balttour 2015” Raunas pašvaldībai izmaksāja līdz diviem tūkstošiem latu. Vieni raunēniešu kaimiņi vienojušies “Enter Gauja”, kopā par tūrismu domā piebaldzēni. Tad arī, izvērtējot situāciju, radās risinājums sadarboties Raunai, Smiltenei un Apei, kuras vieno Vidzemes šoseja. “Nepabrauciet garām, te ir vērts piestāt,
izkāpt un apskatīties!” tāds bija mūsu aicinājums. Bet daudzi apmeklētāji atzina, ka esam mudinājuši apciemot arī Vidzemi, ne tikai mūsu trīs novadus, kuros ir daudz, ko redzēt un baudīt,” stāsta tūrisma un transporta aģentūras “Balt-go” un Raunas tūrisma un informācijas centra vadītāja Līga Pommere.
Triju novadu “Vidzemes šosejas pieturas” ieinteresēja apmeklētājus. “Tūrisma uzņēmēji sadarbojas gan savā starpā, gan kopā domā, kā tālāk attīstīt tūrismu novadā. Viņi ir
ieinteresēti. Uzņēmēji, kam tūrisms ir tikai blakus nozare, jo vispirms viņi ir ražotāji, ir jāpārliecina, ka vērts piedalīties šādā izstādē, ka tie nav tikai izdevumi,” pastāsta domes priekšsēdētāja.
Degustācijās varēja pagaršot
sieru, ķiploku izstrādājumus, mājas vīnu, sukādes, kas ražoti Raunas novadā.
“Esam kopā izstrādājuši karti tūristiem, kurā
ir gardēžu pieturas, amata prasmju pieturas, piedzīvojumu un aktīvās atpūtas pieturas un vēl citas.
Vismaz dienu piestājot Smiltenē, Apē un Raunā, laiks aizskries nemanot. Esmu pārliecināta, ka izstādes apmeklētāji vasarā gribēs to pārbaudīt,” domās dalās Līga Pommere.
“Balttour” viesus un dalībniekus priecēja
arī visu triju novadu pašdarbnieki, Raunu pārstāvēja
dāmu deju kopa
“Kņopienes.lv” un jauniešu deju kolektīvs
“Trejdeviņi”.
Gaujas nacionālā parka stendā “Enter Gauja” šoreiz bija
jauno piļu un muižu piedāvājums “Paslēpts dižajā klusumā”. Jaunajā piedāvājumā sadarbojas 11 pilis un muižas, kas atrodas
GNP teritorijā
–
Bīriņu un Dikļu pilis, Mālpils un Krimuldas muižas, Kārļamuiža, Ungurmuiža, Valmiermuiža, kā arī Vienkoču parks un vēsturiskās Cēsu, Siguldas un Turaidas pilis.
“Tas bija kopīgs piedāvājums tūrisma klāstera ietvaros – aicinājums braukt uz muižām un pilīm un izbaudīt aristokrātisku klusumu, kam ir skaņa. Čīkst durvis, skan mūzika – pilsētas troksnī nogurušajiem tā ir brīnišķīga atpūta,” stāsta Cēsu Tūrisma un informācijas centra vadītāja Andra Magone un atgādina, ka muižās un pilīs tiek piedāvātas gan izsmalcinātas maltītes un nakšņošanas iespējas, gan daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, sākot ar ekskursijām cauri muižnieku laikiem un beidzot ar apcerīgām zirgu izjādēm Latvijas laukos.
Izstādē cēsnieki reklamēja ne tikai Cēsu pili, arī pilsētu. “Šķiet, ka Latvijā Cēsis jau nu gan visi zina. Taču daudzi rīdzinieki te nav bijuši, tālāk par Siguldu nav tikuši. Šosezon noteikti vērts atbraukt uz Cēsīm – par to arī stāstījām, un interese bija,” saka Andra Magone. Cēsu koncertzāle, jauni restorāni, iespējas svinēt kāzas, dažādi pasākumi, notikumi – tie noteikti ieinteresē. Vēl arī maršruti kājāmgājējiem un velotūristiem, kas tapuši kopā ar tūrisma uzņēmumu “Apaļkalns”.
Izstādēs, ja vien ir iespējams, noteikti jāpiedalās – pārliecināti nozares speciālisti un tie, kuri tajā darbojas.
Izdevīga ir sadarbība, veidojot kopīgus produktus tūristiem, jo viņus maz interesē novadu robežas, bet gan iespēja vairāk redzēt, gūt. Sadarbība arī finansiāli ir izdevīgāka.
Vai vasarā mūspusē ekskursantu un tūristu būs vairāk, redzēsim. Interese ir radīta.
Sarmīte Feldmane
Komentāri