Šis gads īpaši satraucošs bijis Latvijas Pastam – gada sākumā “nojuka” abonēšanas sistēma, pēc tam turpinājās lauku pasta nodaļu likvidēšana jeb, optimistiski sakot, pasta nodaļu apvienošana, un šobrīd jau plašai sabiedrībai izskanējusi ziņa par pastnieku streiku.
Jāatzīst, ka, gatavojoties telefonakcijai ar Latvijas Pasta ģenerāldirektoru Gintu Škodovu un Vidzemes reģiona direktoru Modri Romku – Laurīti, domājām, ka zvanītāju netrūks, jo redakcijā ik nedēļu saņem aizkaitinātu lasītāju zvanus par Latvijas Pasta pakalpojumiem. Izrādījās gan, ka šajā reizē mūsu lasītājiem nebija gandrīz nekā jautājama vai piebilstama, tāpēc par aktuālo galvenokārt jautāja „Druva”. Pastnieku trūkums rada neērtības
– Kāda situācija ir mūsu reģionā, cik daudz pastnieku trūkst?
Modris Romka – Laurītis: – Vakanču skaits, protams, ir liels. Kā Latvijas Pasts spēj, tā izlīdzas. Viens pastnieks aizvieto otru. Cēsu pilsētā patlaban ir četras vakances. Laukos šī problēma nav tik izteikta, bet arī tur pastnieku trūkst. Vasara ir laiks, kad lielākoties cilvēki izvēlas iet atvaļinājumā, un arī tas rada vēl papildu spriedzi. Darbinieki viens otru aizvieto, taču reizēm gadās arī tā, ka nav, kas aizvieto.
– Kā nākotnē domājat preses izdevumu abonentiem laikus nodrošināt pasta piegādi, neaizbildinoties ar to, ka trūkst pastnieku?
M.Romka–Laurītis: – Risinām šo lietu tā, ka apvienojam pasta iecirkņus un dodam pastniekiem transportu. Līdz ar to viņiem palielinās arī darba apjoms un atalgojums. Lai gan tikai daļējs, bet tomēr tas šobrīd ir risinājums. Taču, pastu piegādājot ar transportu, palielinās izdevumi, tāpēc iecirkņi jāizveido racionāli un maksimāli lieli. Taču te ir atkal jautājums par to, ka mums jāiekļaujas piegādes laikā. Klientiem nepatīk avīzi saņemt pēcpusdienā, bet nereti tā gadās, jo ar to pastnieku skaitu, kāds ir, pasts jāpiegādā visā teritorijā. Jāpiebilst, ka šobrīd cenšamies no vēstuļu un preses piegādes atdalīt pensijas un pakas. Avīzes piegādājam pa dienu, bet pensijas un pakas cenšamies piegādāt agri no rīta vai vakarā, kad cilvēki ir mājās. Kopumā, vērtējot mūsu nākotni, ejam uz to, ka pasts tiks piegādāts motorizēti, tādēļ apvienojam pasta nodaļas, lai izveidotu maksimāli lielus pasta iecirkņus un kopējo teritoriju varētu apkalpot ar mazāku darbinieku skaitu.
– Vai ir kādas iespējas vasarā pastnieku trūkumu kompensēt, piedāvājot darbu skolēniem?
M.Romka–Laurītis: – Šī ir tomēr ar materiālām vērtībām saistīta joma, pastniekam ir liela atbildība. Taču līdzīgs projekts bija, kad skolēnus brīvlaikā izmantojām darbam pastā, taču vairāk saistībā ar šķirošanu un citiem mazāk atbildīgiem pienākumiem. Tomēr ar vidusskolas pēdējo klašu skolēniem sadarbojamies labprāt, cerot, ka viņi, iespējams, turpinās darbu Latvijas Pastā. Kāpēc gan ne? Bet, protams, ir izskanējis fakts par zemo atalgojumu, kas nepiesaista skolēnus.
– Vai pastnieka vidējā alga mēnesī tiešām ir 120 lati, kā tas izskanējis dažādos masu medijos?
M.Romka–Laurītis: – Vidzemes reģionā un tai skaitā Cēsu rajonā motorizētajiem pastniekiem, kuri paši sēž pie automašīnas stūres, atalgojums ir krietni lielāks par 120 latiem. Tiesa, ne vienmēr lauku pastniekiem sanāk pilna slodze, tāpēc arī ieviešam motorizēto piegādi, lai izveidotu iespējami lielu iecirkni. Tad arī pastniekam atalgojums iznāks lielāks. Nevis aizver, bet apvieno
– Cik mazo lauku pasta nodaļu rajonā vēl plānots aizvērt?
M.Romka–Laurītis: – Saskaņā ar likumdošanu valstī varam aizvērt 290 pasta nodaļas. Pie tam ir taču zināms, ka tās ir nerentablas. Rajonā pēdējo aizvērām Jaunraunas pasta nodaļu, jo Priekuļu pagastā bija trīs– pašos Priekuļos, Jāņmuižā un Jaunraunā. Atstājām tikai Priekuļos. Bet es vēlētos palabot un teikt, ka mēs pasta nodaļas pievienojam, nevis slēdzam vai likvidējam. Un pasta nodaļas pievienojam tikai tad, ja pasta piegāde konkrētā teritorijā ir motorizēta un zinām, ka spēsim klientiem laikus nodrošināt pakalpojumus. Jāpiebilst, ka pakalpojumu klāsts nav mazāks, arī motorizētais pastnieks piedāvā iespēju veikt maksājumus un abonēt presi.
– Kādas ir motorizētās piegādes priekšrocības?
M.Romka–Laurītis:– Tā, protams, ļauj atrisināt darbinieku deficītu, bet vispirms jāakcentē, ka mainījušies darbinieku apstākļi, drošība un ātrums, ar kuru varam panākt to, ka viens pastnieks šobrīd spēj izdarīt tik daudz, cik iepriekš padarīja kādi trīs. Tas arī ir ļoti būtiski. Bet, protams, ir lielākas izmaksas, gadās arī dažādas tehniskas ķibeles. Latvijas Pasts meklē risinājumus
– Reģionālos izdevējus īpaši satrauc ziņa par abonēšanas un piegādes maksas paaugstināšanu. Ko jūs šajā sakarā varētu teikt?
Gints Škodovs: – Tas ir galvenais iemesls, kāpēc braucu pa lauku rajoniem, tiekos ar cilvēkiem. Latvijas Pasts nevēlas slēgt pasta nodaļas, tieši otrādi. Tāpēc šobrīd meklēju finansējumu šīm pasta nodaļām. Tas attiecas arī uz pasta piegādi. Ir pilnīgi skaidrs, ja pacelsim tarifus līdz pašizmaksai, zaudēsim klientus.
Kas attiecas uz mazajiem izdevējiem rajonos vai arī uz “Latvijas Avīzi”, kurai ir daudz lasītāju tieši laukos, saprotam, ka cilvēki presi abonēs mazāk un paši zaudēsim darbu. Taču vēlos paskaidrot – pagājušajā gadā Latvijas Pasts piegādāja apmēram 70 miljonus vēstuļu un tikpat preses izdevumu. Vidējā cena, ko saņemam par vēstulēm, ir 24 santīmi, bet presei tie ir seši santīmi. Līdz ar to skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Skaidrs ir arī tas, ka cena preses piegādei būs jāceļ trīs reizes. Bet tas nav jāsaprot kā spiediens izdevējiem.
– Tiek likvidētas labās pasta nodaļas, cilvēki vairs netiek samaksāt ne par elektrību, ne ko citu. Tāds bardaks nekad dzīvē vēl nav bijis, kāds ir tagad. Kas vispār vēl gaidāms nākotnē?
G.Škodovs: – Tāpēc jau teicu, ka cīnāmies par pasta nodaļu saglabāšanu un meklējam tām finansējumu. No valdības vēlos saņemt atbildi, mums laukus vajag vai ne.
– Vai pakalpojums „Abonē šodien, saņem rīt” Latvijas Pastā tuvākajā laikā atgriezīsies?
G.Škodovs: – Gada sākumā šis pakalpojums Latvijas Pastam bija pieejams, bet pēc tam mēs to atslēdzām. Taču šis pakalpojums no jaunā gada atkal būs pieejams.
– Ārpus rajona “Druvu” abonenti saņem dienu vēlāk. Vai tas varētu mainīties?
G.Škodovs: – Domāju, ka ne. Jo mums nav tiešo reisu ar citiem rajoniem. Šķirošana notiek centralizēti Rīgā. Līdz ar to, lai pat no Cēsīm avīzi nogādātu uz Valmieru, mums tā vispirms atnāk uz Rīgu un tikai nākamajā dienā dodas pie lasītāja. Rīgā piesaka streiku, rajonā klusē
Cik pamatots šobrīd ir aktualizētais jautājums par pastnieku streiku?
– G.Škodovs: – Streiku uzsāka viena no Rīgas pasta nodaļām. Problēma jau ir gaužām vienkārša – ja uzņēmums strādātu ar milzīgu peļņu, tad arodbiedrības varētu cīnīties, lai darbiniekiem algas palielina. Mūsu gadījumā, ja strādājam ar mīnusiem, paziņot, ka grib divas reizes lielāku algu, ir neprāts. Uz visu Latvijas Pastu tas izmaksātu vēl papildus 20 miljonus latu. Tad var padomāt par pakalpojumu izcenojumu, rentabilitāti un tā tālāk… Preses abonēšanas cena tad būtu jāceļ nevis divas vai trīs, bet piecas reizes. Protams, daudz kas ir jādara, un mēs cenšamies darbiniekiem algas paaugstināt. Taču ir jābūt dialogam, nevis mirklī, kad esam uzsākuši sarunas ar valdību, iznāk trešais un paziņo savas vajadzības. – Bet ir taču pamats kaut ko darīt, jo pastnieki turpina braukt uz Īriju lasīt gurķus.
G.Škodovs: – Protams, ka ir pamats. Tādēļ šobrīd arī meklējam dažādus risinājumus. Zinu savus darbiniekus. Visus šos četrus gadus esmu strādājis, lai celtu darbiniekiem labklājību un pasts kopumā strādātu labāk. Ir izremontētas pasta nodaļas, pastniekiem ir lielākas algas un mainījušies darba apstākļi. To esmu darījis četrus gadus. Un darbinieki, kuri pastā strādā sen un grib saprast mūsu situāciju, nekad streikot neies. Turklāt gribu uzsvērt, ka streiks šobrīd nav vietā. Ja mēs sēdētu un neko nedarītu, tad vēl varētu saprast. Bet mirklī, kad risinām būtiskus jautājumus, uzsāk šādu lietu… Jāatzīst, ka Rīgā ir daudz asāka darbinieku problēma, un viņi ir visaktīvākie Īrijas braucēji. Laukos tomēr cilvēkiem ir zeme, mājas, un viņi to visu vienkārši nevar pamest. Rīdziniekam nav ko zaudēt. Viņš aizslēdz savu dzīvokli un aizbrauc. Tāpēc galvaspilsētā šī problēma ir aktuālāka, un viņiem bieži vien arī neinteresē mūsu kopējās problēmas.
– Kādas pozīcijas ieņem Cēsu rajona pastnieki streika jautājumā?
M.Romka–Laurītis: – Cēsu pastnieki streikot negrasās. Algas, protams, ir zemas un apmierināti pastnieki nav. Taču viņi ir ar mieru nogaidīt.
– Vai kompensēs zaudējumus cilvēkiem, kuri pastnieku trūkuma dēļ regulāri nesaņem avīzes?
G.Škodovs: – Šis jautājums, protams, ir jārisina. Klientam jāvēršas tepat Cēsīs reģionālajā nodaļā un jāprasa, kāpēc preses izdevumi nav piegādāti. Pie tam motorizētā piegāde Vidzemē ir viena no aktīvākajām.
M.Romka–Laurītis: – Mūsu rajonā visa pasta piegāde ir motorizēta, izņemot Cēsis, Nītaures un Zaubes pagastu.
– Kādu noskaņu jūtat, izbraukājot jau Latgali, Zemgali un tagad Vidzemes novadu?
G.Škodovs: – Situācija satraucoša ir visur. Bet tāpēc braucu un runāju, stāstu, kādā situācijā esam.
Komentāri