Atsaucoties uz nesen publicēto rakstu par situāciju Jāņmuižā, par vietējā līmeņa vandālismu un iedzīvotāju neapmierinātību ar policijas darbu, Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks uzsver: “Policijai nav jābūt redzamai, bet gan efektīvai un rīcībspējīgai, tāda tā arī ir.”
Kopā ar G. Mucenieku Priekuļu novadā strādā vēl viens iecirkņa inspektors Liepā. “Atšķirībā no citām pašvaldībām mūsu policisti brauc ar netrafarētām mašīnām, nav dārgu kvadraciklu, jaunu mašīnu un laivu, tāpēc var rasties maldīgs priekšstats, ka mēs nestrādājam, taču 20 gadu pieredze policijas darbā ir pierādījusi, ka, braucot ar trafaretām automašīnām, nav iespējams redzēt reālo situāciju konkrētā vietā. Tie, kas kārtības sargus izjūt kā draudu, redzot trafareto mašīnu, nekavējoties pazūd no acīm, radot priekšstatu, ka dzīve miestā paiet bez starpgadījumiem un pārkāpumiem,” saka G. Mucenieks.
Priekuļu novada pašvaldības policija 2016. gadā Jāņmuižā noformējusi 26 administratīvo pārkāpumu protokolus, tajā skaitā par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā un sīko huligānismu. “Saistībā ar huligānismu bijušās profesionāli tehniskās vidusskolas ēkās pats personīgi esmu noformējis vairākus protokolus. Pirmais sods ir robežās no 70 līdz 350 eiro, lielākoties visi sodi godprātīgi nomaksāti. Tāpat kopā ar Valsts policiju esam veikuši reidus, kā rezultātā ir uzsāktas vismaz trīs krimināllietas par tīšu studentu bijušo viesnīcu ēku bojāšanu,” tā G. Mucenieks.
Pašvaldības policijas vadītājs labi atceras, kā skola tika likvidēta un ēkas atstātas. Jau tolaik, saprotot, ka atradīsies demolētāji, policijas vadītājs aicinājis ierīkot signalizāciju visās bijušajās skolas ēkās, taču apsaimniekotāji bijuši taupīgi, tāpēc signalizācija uzstādīta tikai skolas namā. “Pāris reižu esam pieķēruši vietējos iedzīvotājus nesam no ēkām laukā pēdējo, kas tur palicis. Protams, pārsteidz, ka bijušajās kopmītnēs izzāģēti radiatori, turklāt to izdarījuši paši apsaimniekotāji. Man paskaidroja, ka tas darīts, lai radiatori neaizsalst, taču vairāk sliecos domāt, ka viss nodots metāllūžņos,” saka policists.
Daļa no skolai piederošajām ēkām (angāri) ir pārdotas privātajiem uzņēmējiem. Vietējie vandaļi palaiduši rokas arī kāda uzņēmēja īpašumā, viņš vērsies policijā ar lūgumu atrast un sodīt vainīgos. Vainīgie arī atrasti, vien pārsteidz fakts, ka jaunākajam bijis tikai 12 gadu.
G.Muceniekam nācies saskarties ne tikai ar cilvēku aprobežotību, bet pat klaju bezkaunību, jo policijas vadītājs reiz noformējis protokolu kādam jaunietim par sīko huligānismu. Puisis sodu par izsisto logu samaksājis nedēļas laikā, bet mēnesi vēlāk zvanījis un teicis, ka esot atgriezies no ārzemēm un viņam tagad esot nauda, vai varot izsist vēl kādu logu.
“Domāju, problēma ir pašos jauniešos, kas neizprot, ka viņu rīcība atstās sekas uz vidi, kurā viņi pēc tam dzīvos un, iespējams, veidos ģimeni. Atceros, kad, strādājot Valsts policijā un daļēji jau pašvaldības policijā, runāju ar toreizējo skolas direktoru, lai atļauj zēniem pēc stundām izmantot sporta zāli. Cerēju, ka jauniešiem prāts nenesīsies uz alkoholu un kautiņiem, taču drīz direktore zvanīja un sūdzējās, ka jaunieši sanāk sporta zālē, lieto alkoholu un smēķē, ar to arī viss beidzās,” pauž policijas vadītājs.
Viņš stāsta, ka ne reizi vien uz pārrunām aicinājis arī īpašuma pārvaldnieku, lūdzot teritoriju sakopt, taču atbilde viena: “Zeme nav mūsu, un mums tas nav jādara.” Tiesa, drīzumā tikšot parakstīts līgums starp Valsts nekustamo īpašumu pārvaldnieku un zemes īpašnieku pilnvaroto pārvaldnieku par teritorijas sakopšanu, ko it kā uzņemsies Valsts nekustamie īpašumi. Vai ieceres piepildīsies un to apstiprinās abu pušu parakstītais dokuments, rādīs laiks.
“Pats esmu vērsies pie ārvalstīs dzīvojošiem zemes īpašniekiem ar lūgumu atļaut mūsu zemniekiem izmantot tuvējās platības, lai radītu sakoptāku vidi, kurā cilvēkiem dzīvot. Nu apkārtne izskatās nedaudz labāk,” saka G. Mucenieks.
Policija patrulē un turpinās to darīt, taču pie katra dzērāja diennaktīm nepiesēdēt. “Pēdējā laikā Jāņmuižā situācija uzlabojusies, jo daži palaidņi tagad dzīvo Cēsīs, citi izauguši no delverībām, kļuvuši saprātīgāki. Turklāt der ievērot, ka lielākā daļa bērnu, kas Jāņmuižā lieto alkoholu un tad dauzās, ir bērni tiem vecākiem, kas paši kādreiz skolā strādāja. Reiz saņēmu sūdzību no kādas skolotājas, kurai traucēja piedzērušies jaunieši, bet, kad par dzeršanu uzrakstīju protokolu viņas dēlam, sieviete apklusa un vairs nesūdzas. Audzināšana sākas ģimenē,” norāda G. Mucenieks, piebilstot, ka šos gadījumus nedrīkst vispārināt un attiecināt uz visiem iedzīvotājiem, jo Jāņmuižas iedzīvotāji lielākoties ir kārtīgi cilvēki, kas ievēro rakstītās un arī nerakstītās sabiedriskās kārtības normas.
Komentāri