Lai veicinātu godīgu konkurenci kokmateriālu tirgū, valdība Zemkopības ministrijai (ZM) uzdevusi vairākus uzdevumus, kas jāpaveic līdz šī gada 1.septembrim.
Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) un ZM būs jāsagatavo priekšlikumi par precizējumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa reglamentējošajos normatīvajos aktos attiecībā uz saimnieciskās darbības noteikšanu.
Visām ministrijām būs jāizvērtē iespējas publisko iepirkumu nolikumos ietvert prasību komisijai obligāti pieprasīt kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku konkrēto nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu un izslēgt pretendentu no turpmākās dalības konkursā, ja ir konstatēti kandidāta vai pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas.
Kā obligāti vērtējams kritērijs iepirkumu nolikumos būs jāiekļauj pretendenta valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālie maksājumi budžetā.
Viens no uzdevumiem tika svītrots – gatavojot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, izvērtēt iespēju piemērot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi kurināmās koksnes piegādēm iedzīvotājiem, jo atbilstoši grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” jau ir apstiprināti.
Iniciatīva par izmaiņām likumdošanā nāca no meža nozares, jo uzņēmumi, kas ikdienā ievēro visas Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas normatīvo aktu prasības, nespēj sekmīgi konkurēt ierobežotajā izejmateriālu un cilvēkresursu tirgū.
Darba grupa konstatēja, ka nozares konkurētspējas attīstība ir būtiski apdraudēta un tiek kropļots tirgus, ja pastāv nelikumīgi darījumi ar koksni un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Informatīvajā ziņojumā “Par likumības ievērošanu kokmateriālu tirgū Latvijā” konstatēti galvenie iemesli, kas veicina nelikumīgus darījumus ar koksni.
Pirmkārt, nav iespējams izsekot koksnes kustības plūsmai. Lai gan pašlaik starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts meža dienestu (VMD) notiek informācijas apmaiņa, tomēr dienestu rīcībā esošā informācija nav salīdzināma. VMD rīcībā ir meža īpašnieku un tiesisko valdītāju iesniegtā informācija par izcirsto koksnes apjomu kubikmetros, bet VID ir komersantu sniegtā informācija par darījumu apmēru latos.
Otrkārt, nevienlīdzīgi nosacījumi darījumos ar kokmateriāliem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no augošu koku vai kokmateriālu pārdošanas – termina “saimnieciska darbība” nevienlīdzīgas interpretācijas dēļ pie līdzīgiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi.
Treškārt, skaidras naudas izmantošana, kas rada negodīgas konkurences iespējamību. Viens no iespējamiem veidiem, kā nodrošināt brīvos naudas līdzekļus, ir nedeklarēt visus darījumus.
Ceturtkārt, pievienotās vērtības nodokļa likme 21% koksnes kurināmā piegādei iedzīvotājiem, kas neveicina vietējo atjaunojamo energoresursu patēriņu un rada risku, ka darījumi ar kurināmo koksni netiks deklarēti.
Piektkārt, lai aizsargātu, saglabātu un attīstītu brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci koksnes ieguves tirgū un radītu vienlīdzīgu ekonomisko (saimniecisko) sāncensību starp tirgus dalībniekiem tirgū, jāizvērtē iespējas pārtraukt ilgtermiņa mežistrādes līgumu saistības valsts mežos vai arī rast risinājumus mazināt ilgtermiņa mežistrādes līgumu ietekmi.
Šādi līgumi ilgtermiņā var radīt būtiskus konkurences ierobežojumus starp tiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir un kuriem nav šādi līgumi, turklāt tie ir šķērslis jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū.
LETA
Komentāri