Iedzīvotāju neizpratni raisījis paziņojums Cēsu klīnikas mājaslapā, ka sakarā ar gripas epidēmijas tuvošanos no 17. decembra klīnikā plānveida operācijas tiks veiktas tiem pacientiem, kuri vakcinēti pret gripu. Izņēmums ir pacienti ar ģimenes ārsta apstiprinātām vakcinācijas kontrindikācijām. Šādos gadījumos ārstējošā ārsta vadībā tiks meklēti individuāli risinājumi.
Cēsu klīnikas infekciju slimību kontroles ārste Areta Vītola akcentējusi, ka šāda prasība noteikta, rūpējoties par pacientu drošību un pēcoperācijas komplikāciju riska samazināšanu. Tāpat ārste uzsver, ka visdrošāko profilakses pasākumu – vakcināciju – ieteicams veikt, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Ņemot vērā gripas epidēmijas ilgumu – līdz pat 14 nedēļām, parasti no janvāra līdz martam – un imunitātes izstrādei nepieciešamo periodu, vakcināciju ieteicams veikt vismaz divas nedēļas līdz plānotajai operācijai.
“Mūsu mērķis ir darīt visu nepieciešamo, lai nepieļautu, ka operētie pacienti saslimst ar gripu, jo komplikāciju iespējamība paildzina ārstēšanās laiku slimnīcā un pagarina atveseļošanās periodu,” uzsver A. Vītola.
Klīnikas vadība skaidro, ka šāds lēmums pieņemts gan tāpēc, ka slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra, gan arī tāpēc, ka pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts. Un, pievienojoties vēl vīrusa infekcijai, operēto pacientu stāvoklis var krasi pasliktināties. “Vairākās ārstniecības iestādēs šāda prakse notiek jau gadiem, mēs esam sapratuši, ka tādā veidā samazinām riskus,” uzsver Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa. “Druva” uzzināja, ka lielākajās Rīgas slimnīcās jau šobrīd pacientiem, dodoties uz plānveida operācijām, jābūt vakcinētam pret gripu, proti, pacientam jāuzrāda potēšanas pase ar atzīmi par vakcināciju vai ģimenes ārsta izziņa.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Edīte Tettere saprot Cēsu klīnikas rīcību un uzsver, ka plānveida operācijas veic par valsts līdzekļiem un mediķi nedarbojas savtīgos nolūkos, lai lobētu gripas vakcīnu, bet gan nosaka prasības tālab, ka darbojas pacienta interesēs. “Pēc operācijas pacienta veselība ir pakļauta virknei ārējo risku, tā kā atveseļošanās process turpinās slimnīcā, kuru apmeklē ļoti daudz cilvēku, tostarp arī tuvinieki, kuri nāk pie pacienta, bet par savu veselību nerūpējas, apmeklētāji var aplipināt citus palātā esošos pacientus ar gripu. Jārēķinās, ka izoperētajam slimniekam, kuram ārsti darījuši visu, lai viņš taptu vesels, pēc ķirurģiskām manipulācijām krītas imunitāte, tādēļ risks inficēties, pat nomirt no gripas ir ļoti augsts. Rezultātā pacients var nomirt nevis no pamatslimības, kuras dēļ uzņemts ārstniecības iestādē, bet gan no gripas, pret kuru pastāv droša un pieejama vakcīna,” skaidro E. Tettere.
Tomēr iedzīvotāji sašutuši un vērtē, vai šāda rīcība ir uzskatāma par tiesisku un vai ārstniecības iestāde drīkst lemt par to, kurš saņems valsts apmaksātu operāciju, ja reiz gripas vakcinācija valstī nav obligāti noteikta.
Veselības ministrijas preses sekretāre Anna Strapcāne uzsver, ka nekā pretlikumīga klīnikas rīcībā nav: “Prakse ārstniecības iestādēm gripas sezonas laikā noteikt ierobežojumus plānveida operāciju veikšanai, ja pacients nav vakcinēts pret gripu, ir atbalstāma. Tas ir pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes jautājums. Ja pacientam tiek veiktas nopietnas manipulācijas, nav pieļaujama viņa inficēšanās ar kādu vīrusu. Gripas infekcija var nopietni apdraudēt ārstēšanās procesu un radīt komplikācijas, kas paildzina un sarežģī ārstniecības gaitu, tostarp rada papildu izmaksas. Ārstniecības iestādēm ir noteiktas prasības ieviest pretepidēmijas pasākumus. Prasība vakcinēties pret gripu ir viens no infekciju slimību ierobežošanas pasākumiem, līdz ar to ārstniecības iestādēm ir tiesības izvirzīt šādus nosacījumus plānveida pakalpojumu saņemšanai. Līdzīga prakse jau ilgstoši tiek īstenota, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.”
Komentāri