Ceturtdiena, 11. decembris
Vārda dienas: Voldemārs, Valdemārs, Valdis

Pirmo Krodera balvu saņem aktrise Indra Briķe

Druva
09:23
21.01.2014
24

Pirmdienas vakarā svinīgajā Krodera balvas pasniegšanas ceremonijā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) balvu saņēma aktrise Indra Briķe, kura Oļģerta Krodera radīto izrāžu tuvumā bijusi jau no 17 gadu vecuma un atveidojusi skaistas un klasiskas lomas 20 gadu garumā, aģentūru LETA informēja VDT sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ceriņa.

Aktrise saņēma mākslinieka Aivara Vīlipsona veidotu statueti – metu topošajam Krodera piemineklim, kuras pamatā ir bronzas ābele ar āboliem – tās lapotni var lasīt gan kā Krodera galvu, gan zemeslodi. Laureāte tika arī pie naudas balvas 500 latu jeb apmēram 711 eiro vērtībā, kas, respektējot Krodera humoru un turēšanos pie vērtībām, tika pasniegta Latvijas latos.

Krodera fonda valde balvas saņemšanai sākotnēji izvirzījusi 12 pretendentus, vērtējot katra izaicinošo dabu un izcilību daudzu gadu laikā. Pretendentu vidū bez Briķes bijuši arī režisori Dž.Dž.Džilindžers, Elmārs Seņkovs, Māra Ķimele, Indra Roga un Pēteris Krilovs, teātra zinātniece Silvija Radzobe, literatūras zinātnieks Gunārs Bībers, scenogrāfs Andris Freibergs, kā arī aktrises Ieva Puķe, Elīna Vāne un Kristīne Nevarauska.

Apbalvošanas ceremoniju vadīja aktieri Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējiem Krodera fonda valdes locekļiem – Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Pirmā Krodera balva netika piešķirta par vienas sezonas veikumu, kā tas būs turpmāk, bet par izcilu devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.

Atšķirībā no “Spēlmaņu nakts”, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, “Krodera balvas” mērķis ir izcelt situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem. “Krodera balva” nav domāta par labu vai izcilu darbu nostabilizētā, jau zināmā sistēmā – ir nepieciešams izaicinājums, jauns skatpunkts, “vairāk un citādāk, nekā gaidīts”, atzina teātra pārstāve.

Tāpat ziņots, ka pērn darbību sāka “Krodera fonds” ar mērķi rūpēties par režisora piemiņas saglabāšanu, vācot ziedojumus Krodera pieminekļa izveidei Valmierā, kā arī katru gadu izvērtēt un pasniegt “Krodera balvu” par sezonas izaicinošāko un izcilāko notikumu teātra pasaulē.

“Krodera balvu” var saņemt gan izrāde, režisors, aktieris, gan arī grāmatas autors vai cits ar teātra mākslu saistīts pasākums, pat ideja. Balvas ieguvēju nosaka fonda valdes locekļi.

“Krodera balvas” pasniegšana arī turpmāk Valmieras teātrī notiks katru gadu janvāra otrajā vai trešajā pirmdienā, pēc iespējas tuvāk režisora vārdadienai, kas ir 20.janvārī.

Oļģerta Krodera fonda dibinātāji ir Krodera aktieri, Vidzemes uzņēmēji un režisoram tuvie cilvēki. Fonda valdē ievēlēta Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.

Kroders mūžībā aizgāja 91 gada vecumā 2012.gada 10.oktobrī.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
19
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
102

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
307

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
78

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
83

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
119

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
32
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi