Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Pirmie pēckāzu mirkļi un sajūtas

Druva
23:00
10.08.2007
17
8lp Jaunais Paaris

Tā jau saka – vasara un rudens ir kāzu laiks. Pie tam runā, ka īpaši šis ir kāzu gads.

Jāatzīst, ka arī „Druvai” šis zināmā mērā ir kāzu gads, jo laulības ostā šogad iestūrējuši jau divi kolēģi.

Pagājušajā nedēļā pie vīra izgāja korespondente Māra Majore. Pavadīta jauka, balta un mūžam neaizmirstama diena – kāzu diena.

Šoreiz ļāvu Mārai runāt, ne rakstīt, un viņu abu ģimenes dzīves ceturtajā dienā tikāmies viņu dzīvoklī uz nelielu sarunu par jaukāko un neaizmirstamāko dienu abu kopdzīvē. Nu jau man pretim sēdēja precēts pāris Māra Majore – Linē un Ingus Linē.

– Kā jūtaties pāris dienas pēc savām kāzām? Māra: – Es neteiktu, ka kaut kas ļoti mainījies. Esam laimīgi un dzīvojam tālāk. Ingus: – Mēs vakar tieši par to runājām. It kā nekas nemainās – ne ārēji, ne iekšēji, bet tomēr kaut kas ir citādāk. Varbūt klāt nākusi sociālā loma. Māra: – Tas gan. Iepriekš, kaut kur aizejot un stāstot par mums, bija jāsaka: mans draugs… nu gluži kā pamatskolā. Bija tā jocīgi. Tagad droši varu teikt – mans vīrs. Ingus:– Jā, mainās tas, kā sabiedrība uz mums tagad raugās, bet ne pašu attiecībās. Dažkārt dzirdēts, ka pēc kāzām pāra attiecībās viss izmainās. Vīra rīcībā parādās visatļautība – var vēlu nākt mājās un domāt, ka nu sieva tāpat nekur vairs nespruks. Bet tas noteikti nav mūsu gadījums (smejas). Māra: – Mēs jau gandrīz sešus gadus esam kopā un viens otru esam iepazinuši līdz sirds dziļumiem. Domāju, ka nekas krasi mūsu dzīvē nemainīsies – Ingus tāpat vakaros turpinās iet skriet, es rakstīšu… viss turpināsies. – Ko domājat par laulību līgumu? Vai slēgsiet to? Ingus: – Mums nav ko dalīt. Māra: – Tas, kas mums jau ir – kredīts, mašīna – jau ir sadalīts. Ingus:– Domāju, ja ir divi pieauguši cilvēki ar normālām attiecībām, tad jebkurā dzīves situācijā visu bez līgumiem spēj izrunāt un sadalīt. Ja tev vairāk vajag ledusskapi, bet man veļasmašīnu, tad ņem! Ja viens uzskata, ka viņam vajag visu, tad, Dievs ar tevi, ņem visu. Bet katrs jau dzīvojam ar savu sirdsapziņu līdz mūža beigām. Māra: – Ir skumji, ja dzīvē pienāk mirklis, kad jāsāk dalīt manta. Taču šajā mirklī atcerējos vienu no pirmajām kartītēm, ko man uzdāvināja Ingus. Tajā bija rakstīts – lai cik arī ilgi mūsu attiecības ilgs, mēs kaut ko tajā laikā būsim iemācījušies un guvuši viens no otra. Un te nu mēs esam. – Kāzu gatavošanās drudzis jau ir aiz muguras. Kā pašiem šķiet, vai viss bija, kā sapņots un plānots? Ingus: – Man ļoti svarīgi bija mūsu viesi. Lai ne tikai mums, bet arī mūsu viesiem šī diena būtu svētki un atpūta. Viesu bija daudz, kāzas nebija ļoti tuvs un intīms pasākums, taču dzīvē tā iekārtots, ka visbiežāk radi un draugi sanāk kopā kāzās un bērēs. Mums šī diena bija jauka un balta, jo mūsu viesiem tā arī bija tāda. Bet neliels stress jau bija. Jo nodrošināt to, ka 85 cilvēki jūtas labi, nav viegls darbiņš… Māra: – Kādam varbūt liekas – kāpēc vajag tik milzīgu pasākumu? Kāpēc mēs divatā nepalikām, kāpēc kaut kur divatā neaizbraucām? Kāpēc bija jāizdod tik liela nauda, lai visus pabarotu un uzņemtu?!

Un tad man liekas tā, ka mēs visu mūžu varēsim būt divatā un abi kopā ceļot pa pasauli, bet šajā dienā gribējās būt kopā ar visiem mīļajiem un tuvajiem. – Nezinu, kā puiši, bet meitenes jau bērnībā sapņo par savu kāzu dienu. Vai var teikt, ka bērnības sapņi piepildījušies? Māra: – Šķiet, ka tā jau arī bija. Par spīti dažādām nelielām ķibelēm bija gan baltā, skaistā kleita, gan vizināšanās ar zirdziņu. Bija skaista baznīca un svētsvinīguma sajūta, kad abi kopā iegājām dievnamā un visi uz mums ar mirdzošām acīm lūkojās. Bija romantiski un skaisti. Ingus: – Kas attiecas uz mani, jāsaka, ka zēni drīzāk kaut kādā posmā sapņo par to, ka vieni paši dzīvos mežā zaru būdiņā un nebūs ne sievas, ne bērnu. Tāds indiāņu vecumposms. Par kāzām gan nesapņoju. Māra:– Sievietes parasti sapņo par to, ka būs vīrs, bērni un māja, bet vīriešiem, šķiet, dažkārt laulība pat ir bieds. Ingus: – Jā, dzirdēts sakām – tu vairs neesi brīvs, jo esi precēts vīrs. Bet cilvēks brīvs nav situācijā, kad atrodas ieslodzījumā. Par laulībām jāsaka, ka tie ir divi brīvi cilvēki, kuri aiz brīvas gribas savienojuši ciešāk savas attiecības. Mēs neesam izolēti, un mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem turpināsies. – Vai svinēsiet savas kāzu gada jubilejas? Ingus: – Mēs par to jau runājām, šķiet, nākamajā dienā pēc kāzām, ka paņemsim tos pašus muzikantus, noīrēsim svinību telpu un visus mīļos aicināsim uz nelielām svinībām. – Kāpēc gadadienas nepieciešamas? Māra: – Mēs pārāk daudz strādājam un esam ar sarauktām pierēm. Dzīvē vajag kaut ko skaistu, vajag pabūt kopā ar mīļiem cilvēkiem. Ik pa laikam nepieciešams smelties pozitīvas emocijas, lai varētu turpināt darboties. Ingus: – Kāzas un kāzu gadadienas ir un būs mūsu kopīgie svētki. Tās nav mūsu katra dzimšanas vai vārda dienas. Šī diena vienmēr būs mūsu diena. – Ko no šīs baltās dienas vēlaties mūžam saglabāt? Ingus: – Laikam jau atkal teikšu, ka to kopābūšanas sajūtu ar visiem mīļajiem. Tā jau saka – vienīgā greznība šajā dzīvē ir cilvēcīgas attiecības starp cilvēkiem. Man līdzcilvēki ir svarīgi. Un, protams, visas pozitīvās atmiņas stiprina grūtos brīžos. Kā saka – atmiņa pat ziemā rozi spēj uzplaucēt. Māra: – Atminēties šīs dienas burvību, emocijas un vasaras smaržu. Atcerēties mirdzumu, kurš bija pašu un viesu acīs. Ingus: – Kāzās apņēmos atcerēties, ka mīlēt ir darbības vārds, kurš prasa aktīvu cilvēka līdzdalību. Nevar vienkārši dzīvot un gaidīt, ka mīlestība pati no sevis būs manī vai otrā cilvēkā. Tikai filmās ir mūžīga mīlestība. Dzīvē nekas no nekā nerodas. Pie attiecībām ir jāstrādā, un mīlestība nav lietvārds, nemainīga lieta, kas dzīvē ir un paliek nemainīga. Pie tā ir cītīgi jāstrādā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
9

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
71

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
18

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
95

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
342

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
42

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
6
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi