Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus” sv.Jāņa baznīcā pirmo reizi Latvijā izpildīja Sergeja Rahmaņinova „Vesperes” (Lieldienu Visnakts gaidīšanas liturģija). Agrāk šo darbu atskaņojis jauktais koris “Latvija”. “Vesperes” ir pasaules kora mūzikas šedevrs, ko Sergejs Rahmaņinovs uzrakstījis 1916. gadā, pārlikumu vīru korim veicis Pēterburgas diriģents un komponists Aleksandrs Govorovs.
Šis projekts ir turpinājums kora „Gaudeamus” aizsāktajam darbam pareizticīgo mūzikas izzināšanā. Pērn tika izdots pareizticīgo mūzikas albums „Manas dvēseles tērpu apskaidro” (CD), kas tika izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu kompāniju Gada balvai kā labākais akadēmiskās mūzikas albums 2006. gadā. Pareizticīgo mūzika vienmēr raisījusi klausītāju lielu interesi, pateicoties tās īpašajam garīgajam strāvojumam un vārda un mūzikas harmonijai.
“Katru programmu, kuru koris iestudējis, tas dzied koncertos visos novados. Ar “Vesperēm” iepazīstināsim arī Ventspilī, Rēzeknē, Rīgā. Tas ir kora mērķis, uzturēt dziedāšanas saikni tautā. Koncertos uzstājamies arī kopā ar vietējiem koriem, tad skatītāju interese ir ļoti liela,” “Druvai” atzina bijušais korists un cēsnieks, biedrības “Gaudeamus” pārstāvis Gundars Ozols un arī piebilda, ka kora garīgajā izaugsmē “Vesperes” ir ļoti nozīmīgas.
“Tā ir ļoti augsta latiņa, kuru uzstādījis “Gaudeamus”, iestudējot Rahmaņinovu, un cēsniekiem ir iespēja pirmajiem dzirdēt, “ sacīja koncerta koordinatore Cēsīs Astrīda Kamša. Patlaban “Gaudeamus” dzied seši cēsnieki.
Pieredzējušais mūziķis Visvaldis Grāvītis atzina, ka pareizticīgo dziedājumi ir sarežģīti un arī Rahmaņinova “Vesperes” ir ļoti grūti izdziedamas, bet tas ir muzikāli interesants darbs, uzrakstīts lielām frāzēm. “Gaudeamus” dziedātās “Vesperes” atzinīgi novērtēja arī Maestro Igors Graps un piebilda: “Diemžēl akustika baznīcā izplūst un daudz kas pazūd.”
Pats Rahmaņinovs šo skaņdarbu vērtējis kā vienu no saviem izcilākajiem. Pilnīgi noteikti tas atstāj klausītājos un izpildītājos
kādas garīgas virsvērtības sajūtu.
Komentāri