Latvijas pašvaldību un ārvalstu speciālisti divas dienas Priekuļos, viesnīcā “Tigra”, diskutēja par tēmu “Pilsētu ekosistēmas attīstības procesi un daudzveidība”.
Arvien nozīmīgāk
Semināru par šādu tēmu rīkoja Cēsu domes vides politikas speciāliste Inta Ādamsone, to finansēja Eiropas Savienība. Šādi ES atbalstīti projekti par dažādām tēmām Cēsīs tiek rīkoti jau vairākus gadus, bet, kā atzīst I.Ādamsone, šis bija viens no vērienīgākajiem. Seminārā piedalījās 70 dalībnieki, no kuriem 66 bija no Latvijas, gan Cēsu un rajona pašvaldību pārstāvji, gan Latvijas lielāko pašvaldību un citu institūciju speciālisti, sākot ar pilsētu arhitektiem, beidzot ar dabas pētniekiem no Latvijas Universitātes.
“Viens no obligātajiem nosacījumiem šādu semināru rīkošanā ir vieslektoru uzaicināšana, tiesa, to izvēle ir mūsu pašu ziņā. Uzaicinājām ekspertus no Itālijas, Vācijas, Francijas un Somijas, lai dzirdētu viņu pieredzi. Pilsētu ekosistēmas attīstības procesi Cēsīs vairāk skar Gaujas piekrasti, tāpēc īpaši uzaicinājām Somijas speciālistu, kurš ir bijušais Somijas slēpošanas asociācijas prezidents, lai viņš paraudzītos uz Žagarkalna kompleksa attīstību no sava redzējuma,” stāstīja I.Ādamsone.
Lielā atsaucība pierāda, ka Latvijā šī tēma – pilsētu ekosistēmas attīstības procesi un daudzveidība – gūst arvien lielāku ievērību. Tajā iesaistīti visdažādāko jomu speciālisti, un šī bija reize, kad viņi varēja dalīties pieredzē, uzklausīt citu viedokļus, meklēt kompromisus.
Citu pieredze
Ja dažkārt ārvalstu speciālistu pieredze izrādās pārāk nepiemērota mūsu apstākļiem, šoreiz viņu stāstījums uzklausīts ar interesi, katrā atrodot noderīgus akcentus.
“Interesants bija Francijas pārstāvja stāstītais par mitrāju apsaimniekošanu, cik lielu devumu tie dod dabas aizsardzībā, jo darbojas kā
filtrs, kā mikroklimata veidotāji. Mūsu pašvaldība šo pieredzi var attiecināt uz Gaujas palieni. Šādu vietu saglabāšana ir svarīga, tāpēc Latvijā pieņemts Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka nedrīkst apbūvēt Gaujas palieņu applūstošo zonu. Vācijas speciālists runāja par mākslīgo ainavas pārveidošanu, kādus zaudējumus vai ieguvumus tā dod bioloģiskajai daudzveidībai. Katrā ziņā ārzemju ekspertu pieredze bija ļoti noderīga,” atzina domes vides speciāliste.
Semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja Latvijas ainavu arhitektu biedrības valdes locekles un Ventspils ainavu arhitektes Anitas Neilandes stāstīto par ainavu apsaimniekošanu pilsētās, īpaši daloties pieredzē par Ventspils veikumu. Domājams, ikviens, kurš bijis šajā Kurzemes pilsētā, atzīs, ka par tās izskatu tiek īpaši domāts. Kuldīgas pašvaldības pārstāve dalījās pieredzē, kas gūta, ieviešot ES projektu Ventas ielejas infrastruktūras attīstībā, kā būvē skatu torni, prāmju pārceltuvi, ar kādām problēmām nākas saskarties.
“Mums tas noderīgi, jo, iespējams, nākotnē domāsim par skatu torņu izveidi vai pat pārceltuves izbūvi, tad zināsim, kādas problēmas varam sagaidīt.
Bija interesanti dzirdēt Rīgas pieredzi, kādas tur ir dabas aizsargājamās teritorijas un kādas problēmas. Uzstājās Dainis Īvāns. Klausītāji bija pārsteigti par viņa atklāti politisko interpretāciju, par to, kas notiek šajā politiskajā virtuvē, kādas problēmas ir vides jautājumu risināšanā.
No Gaujas Nacionālā parka pārstāvjiem gaidījām, ka viņi parādīs, kā labāk atrast kompromisu starp Gaujas piekrastes attīstību un stingro dabas aizsardzību. Viņi palika pie sava, ka daba jāaizsargā, bet vairākos priekšlasījumos izskanēja atziņa, ka pilsētās svarīgākais tomēr ir cilvēks. Ka dabas aizsardzība jāorganizē, lai iedzīvotājiem būtu labvēlīga, interesanta un daudzveidīga dzīves vide. Jācenšas rast kompromiss,” norādīja I.Ādamsone.
Attīstībai izraudzīts pareizais ceļš
Semināra otrajā dienā visiem tika piedāvāts apmeklēt Žagarkalnu, lai iepazītos ar šīs teritorijas attīstību. Šis bija interesants piemērs par iespējamajiem attīstības virzieniem. Te taču varēja nedarīt neko, atstājot neaizskartus džungļus pilsētas teritorijā, bet pašvaldība saskatīja iespēju šajā vietā attīstīt uzņēmējdarbību, kas ir noderīga visai pilsētai. Izveidotā sporta un atpūtas bāze ļauj piesaistīt aktīvā dzīves veida piekritējus no Latvijas un kaimiņvalstīm.
“Gandrīz visi atzina, ka izvēlēts pareizais ceļš, vien piebilstot, ka šai teritorijai nevajadzētu pārāk izplesties. Arī Somijā slēpošanas trases un aktīvās atpūtas vietas attīstās aizsargājamās teritorijās, protams, ievērojot likumdošanu un raugoties, lai tas nesabojātu vidi un ainavu.
Izstaigājām arī Cīrulīšu dabas takas, diskutējot, kā tām vajadzētu izskatīties, pārrunājot atkritumu problēmu, ugunskuru vietu izveidi, vērtējot ainaviskos skatu punktus.
Seminārs bija ļoti vērtīgs. Ieguvām pieredzi, nebraucot uz Ventspili vai Liepāju. Dalībnieki izmantoja diskusiju iespēju, ļoti plašo dažādu institūciju un profesiju pārstāvniecību. Diskusiju ceļā atrada kompromisus un atziņu, ka pilsētās daba tomēr jāpakārto cilvēkam.
Līdz ar vides politikas un attīstības problēmām, paplašinājām arī praktiskas zināšanas. Dalījāmies pieredzē par apstādījumu veidošanu, to kopšanu pilsētās.
Seminārā piedalījās vairāki Cēsu pašvaldības speciālisti, un dzirdētais liks mums arī savā starpā pārrunāt un izdiskutēt šos jautājumus, meklējot kompromisus. Bet galvenais, ka guvām apstiprinājumu, ka mūsu izvēlētais ceļš vides jomā ir pareizs, un tagad atliek darboties tālāk,” teica I.Ādamsone.
Komentāri