Piektdien (30.06.) ar svinīgiem notikumiem tika atklāti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.
Sestdien notika koru konkursa fināls, kurā par Lielo balvu sacentās 33 jauktie kori, 11 sieviešu kori, septiņi vīru kori un četri senioru kori. Arī Cēsu Pils koris Marikas Austrumas un Evitas Konušas vadībā. Visiem jauktajiem koriem obligātā bija Pētera Vaska dziesma ar Andreja Eglīša vārdiem “Savā tautā”, bet diriģentes kā izvēles dziesmu bija izraudzījušās Selgas Mences “Sidraba balsi” ar latviešu tautasdziesmas vārdiem. To komponiste korim uzdāvināja 25 gadu jubilejā.
Gaisotne Latvijas Universitātes aulā bija labvēlības uzkarsēta. Katru kori klausītāji sagaidīja un pavadīja ar aplausiem, neskopojās ar ovācijām. 33 reizes savu dziesmu noklausījās un dzīvoja līdzi komponists Pēteris Vasks. Ne katrreiz sejā bija smaids un autors koristus apveltīja ar aplausiem. Viena dziesma, bet tik dažāda. Katrs diriģents meklējis un atradis savu skanējumu, salicis savus akcentus.
Cēsu Pils koris kārtējo reizi apliecināja, ka ir starp izcilākajiem Latvijas kolektīviem. “Katra nots līdz sīkumam bija izrunāta, izdziedāta. Tas bija emocionāls pārdzīvojums, kur satraukums mijās ar prieku, ka esam koru karos,” stāsta koriste Ilze Grinfelde, bet Aivars Broks atklāj, ka satraukums bijis lielāks, nekā pirms pieciem gadiem dziedot Universitātes aulā. “Ir gandarījuma sajūta. Tas, kā nodziedājām, ir mūsu diriģenšu nopelns. Mēs patiesi labi nodziedājām, un ir brīnišķīgas sajūtas,” teic A.Broks.
Diriģentes atzīst, ka koru konkursa fināls bija svētki. “Nejutām sacensību, katrs centās nodziedāt, cik vien labi var. Viena un tā pati dziesma klausītājiem neapnika, jo katrs dziedāja ar pilnu atdevi, ar prieku,” stāsta E.Konuša, bet M.Austruma uzsver: “Tas, ka visiem koriem tik labi skanēja, arī mums palīdzēja. Jutām atbalstu, īpašo auru aulā, pārņēma siltuma vilnis un labvēlīgā attieksme. To nevar vārdos izstāstīt.” Diriģentes atklāj, ka pēc uzstāšanās nebijis vārdu, ko pateikt koristiem. Visiem bira asaras. “Rezultāts nav tik būtisks, dziesmās atdevām sevi. Tas ir lielākais gandarījums. Dziesmas skanēja,” teic M.Austruma. Var vien piebilst, ka Pils kora sniegums skatē tika augstu novērtēts, starp 33 koriem ar iegūtiem 89,5 punktiem cēsnieki bija trešie aiz godalgoto vietu ieguvējiem. Aiz viņiem palika 23 kori. “Paklausījāmies arī citus korus. Pilnīgi piekrītam žūrijas vērtējumam,” saka M.Austruma.
Cēsu Kultūras centra vadītāja Zane Neimane pauž gandarījumu par koristiem. “Koris nodziedāja izcili, sniedza muzikālu baudījumu klausītājiem un žūrijai. Dziedātāju acis mirdzēja, dziesmas skanēja. Tā latiņa, kuru koris sev uzlicis, ir augsta,” vērtē Z.Neimane.
Īpaši koru kari bija kora “Beverīna” mākslinieciskajam vadītājam Patrikam Kārlim Stepem. Koru karos Lielo balvu ieguva koris “Kamēr”, kurā Patriks ir otrais diriģents, bet Cēsu novada koru virsvadītājs Jurģis Cābulis mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. “Ir ļoti daudz pozitīvu emociju, kādas nav piedzīvotas. Tas ir noticis. Pēc tam ar kori kārtīgi nosvinējām. Bijām priecīgi un mazrunīgi. Ne sacensties, bet tas ir liels gods dziedāt kopā ar Latvijas labākajiem koriem,” pārdomās dalās diriģents. To nevar aizmirst, kad Latviešu biedrības namu pāršalca koristu skandētie abu diriģentu vārdi – Jurģi, Patrik.
P.K.Stepe vislabākos vārdus velta Pils korim, uzsverot, ka koris kā izvēles dziesmu izraudzījies to, kas sirdij tuva, un tas ir viņu trumpis, lai sevi parādītu. “No svētdienas esmu viens no kopkora dalībniekiem. Mēģinājumi un svētku koncerti,” teic diriģents.
Koru karos ar saviem citu novadu koriem piedalījās diriģenti, kuri ir arī Cēsu novada koru vadītāji: Rihards Lapiņš “Vidzemē”, Emīls Rusovs “Jaunpiebalgā”.
Komentāri