Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Pievērš uzmanību, lai saprastu, ka jāsaudzē

Sarmīte Feldmane
00:00
21.01.2018
17
Raunasstaburags Indarsfoto 8 1

Plašs ģeologu un dabas ekspertu pulks šogad par Gada ģeovietu izraudzījies Raunas Staburagu. “Šis statuss pievērsīs uzmanību mūsu Staburagam,” uzsver Raunas Tūrisma informācijas centra vadītāja Justīne Buliņa un pastāsta, ka aizvadītajās brīvdienās, kad braukusi garām Raunas Staburagam, stāvlaukumā bijušas ap 20 automašīnas. Tuvējo māju iedzīvotāji atzinuši, ka ziemā brīvdienās interese par Staburagu ir liela. “Patiesībā Raunas Sta­burags ir dabas objekts, kas ir interesantāks, izteiktāk saredzams tieši ziemā. Daudzi to ir sapratuši un tāpēc uz Raunu brauc ziemā,” pārdomās dalās tūrisma speciāliste un uzsver, ka ikvienam eks­kursantam vai tūristam ir pašsaprotami – ja esi Raunā, jāaiziet vai jāaizbrauc līdz Staburagam.

Pēdējā pusgada laikā Raunas Staburagam tika pievērsta uzmanība, jo tapa dabas lieguma dabas aizsardzības plāns. Dažādu nozaru eksperti novērtēja bagātības, kas ir šajā teritorijā, tika izstrādāti ieteikumi Raunas Staburaga saglabāšanai un apsaimniekošanai, lai tūristi gūtu informāciju, bet nenodarītu kaitējumu unikālajam dabas objektam.

“Ļoti ceram, ka ģeovietas statuss disciplinēs tūristus, ka viņi sapratīs, ko, neapdomīgi rīkojoties, var nodarīt šūnakmenim. Jo cilvēki būs zinošāki, jo lielāka iespēja, ka mūsu Staburagam būs ilgs mūžs,” saka Justīne Buliņa un uzsver, ka nav pašvaldības spēkos nolikt sargus pie Sta­buraga, turklāt vai tas līdzēs, ja cilvēki nesapratīs, ka šī vieta ir saudzējama? Te jāpriecājas ar acīm, nevis ar kājām jākāpj uz klints.

Pašvaldība, piesaistot finansējumu, iecerējusi uzstādīt arī informācijas stendu par Staburagu un noteikumus tā apmeklēšanai. Pavasarī Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos.

Par Raunas Staburagu, ainavisku šūnakmens kupolu Raunas krastā, šobrīd lielāko avotu kaļķ­akmens veidojumu Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots, arī “Druvā” daudz rakstīts. Rau­nas Staburags pirmoreiz ir ticis aprakstīts 1924. gadā E. Rozen­šteina un Z. Lancmaņa darbā “Latvijas avotkaļķi”.

Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā pēdējos deviņos tūkstošos gadu no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens. Līdzās lielākajam šūnakmens kupolam ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.

Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi, veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat trim metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.

Raunas Staburaga kā Latvijas Gada ģeovietas 2018 izvirzīšanu atbalstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Raunas novada pašvaldība.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegtu par tiem informāciju, rosinātu vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu. Pērn ģeovieta bija Dzer­kaļu kalns (286,3 metri virs jūras līmeņa, atrodas Rē­zeknes novadā). Tas ir trīs metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei). Aizpērn ģeovieta bija Ketleru atsegumi, kas atrodas Skrundas novadā, Ventas labajā krastā – 2,5 kilometrus augšpus Lēnām. Ket­leru atsegumi no ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa ir unikāli smilšakmeņu atsegumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
21

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
27

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
35

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
227

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
101
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
37
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi