Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Vidzemes augstskola Valmierā rīkoja 1. starptautisko zinātnisko konferenci “Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti”. Tajā vairāki zinātnieki akcentēja dabas aizsardzības jautājumus, kuri ir aktuāli arī tūrisma objektiem Cēsu rajonā – Līgatnes dabas takām un Gaujas Nacionālajam parkam.
Konferences tematika aptvēra dažādu zinātņu pielietojamos aspektus saistībā ar dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc tajā ar referātiem un stenda ziņojumiem piedalījās zinātnieki, studenti un projektu vadītāji – biologi, ekonomisti, ģeogrāfi, sociologi un tūrisma speciālisti no Latvijas, tuvākajām kaimiņvalstīm, kā arī Kanādas un Japānas.
Konferencē Latvijas dabas fonda projektu vadītājs Viesturs Lārmanis dalībniekus un citus interesentus iepazīstināja ar viņa un Rūtas Zepas kopīgi izstrādāto pētījumu par finansiālā atbalsta un ekonomiskās ilgtspējības problēmām dabisko pļavu jeb bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanā un uzturēšanā. Pētījumu veica, analizējot projekta „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” darbības teritorijā iegūto pieredzi. Šī projekta ietvaros dabisko pļavu atjaunošana un uzturēšana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem. Galveno uzmanību V.Lārmanis pievērsa pašreizējās pļavu apsaimniekošanas atbalsta sistēmas pretrunīgajiem ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī trūkumiem un nepilnībām pašreizējā pļavu apsaimniekošanas subsīdiju sistēmā.
Klausītāji aktīvi uzdeva jautājumus, kā risināt samilzušās problēmas. Jau savā prezentācijā autors norādīja, ka, lai izveidotos ilgtspējīga dabisko pļavu apsaimniekošanas sistēma, ir nepieciešams ne tikai spiediens uz politiķiem, kuri varētu pieņemt izdevīgākus subsidēšanas noteikumus. Savlaicīgi būtu jādomā arī par to, kā dabisko pļavu apsaimniekošanu integrēt kādā ražojošā lauksaimniecības virzienā. Ilgtermiņā dabisko pļavu apsaimniekošana, kas integrēta ražojošā saimniekošanā, būtu stabilāks risinājums nekā paļaušanās uz subsidēšanu kā vienīgo ienākumu avotu, no kā atkarīga šo zālāju uzturēšana.
Pēc savas uzstāšanās V.Lārmanis sacīja: „Labi, ka tagad piekrastes pļavu apsaimniekošanai vispār tiek dota nauda, agrāk tās nebija. Taču subsīdiju apjoms daudzviet ir nepietiekams. Nozīmīga problēma ir arī tā, ka aizaugušo pļavu atjaunošanai jaunajā Lauku attīstības programmā atbalsts nav paredzēts vispār. Jāpievērš uzmanība tam, ka nereti Ziemeļgaujā un arī citur Latvijā zemes īpašnieki pļauj dabiskās pļavas tikai tāpēc, lai saņemtu subsīdijas, nevis tāpēc, lai vāktu sienu un audzētu lopus. Tas it kā būtu normāli, jo šo dabisko pļavu uzturēšanas subsīdiju galvenais mērķis ir atbalstīt pļavu biotopu un reto pļavu augu un putnu dzīvotņu saglabāšanos, nevis parasto lauksaimniecības produktu ražošanu. Tomēr, kā rāda pieredze, šāda pieeja faktiski ir ļoti nedroša šo pļavu nākotnei, jo tā finansiāli ir pilnībā atkarīga no viena finanšu avota – subsīdijām un tās savukārt no politiķu bieži vien svārstīgiem un nepārdomātiem lēmumiem. Drošāk būtu, ja ienākumu avoti vairāki, piemēram, arī no gaļas lopu audzēšanas šajās dabisko zālāju platībās. Būtu jādomā, kā to veicināt. Taču ar veicināšanu saprotot to, ka tiek ieviestas īpašas atbalsta programmas, nevis tiek uzlikti ierobežojumi, neļaujot saņemt subsīdijas, ja saimniecībā nav atbilstošs daudzums lopu, kā tas diemžēl tiek darīts līdz šim. Šī ierobežojumu pieeja nav vēlama, jo noved pie tā, ka pļavu apsaimniekošana var tikt pārtraukta nepietiekama finansējuma dēļ un tā rezultātā pļavas aizaug vai arī dabiskās pļavas tiek iznīcinātas, uzarot un ieviešot lauksaimniecības kultūras, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk. Šādā veidā Latvija var nonākt pie nepatīkama rezultāta – starptautisku saistību pārkāpuma, kas rodas, samazinoties Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo zālāju biotopu un pļavu putnu dzīvotņu daudzumam.”
Paralēli Vidzemes augstskolas konferenču zālē notiekošajām pētījumu prezentācijām citās telpās bija iespējams iepazīties arī ar citiem nozīmīgiem darbiem. Viens no tiem bija Jāņa Andrušaita, Egila Gintera un Arta Siliņa izstrādātie mikrosimulācijas modeļi pakalpojumu plānošanai Līgatnes dabas takās. Tajā autori pauda viedokli, ka tūristu skaita palielināšanās aizsargājamās teritorijās un neprasmīga to apsaimniekošana ir iemesli, kuri nodara lielu postu dabai. Jo īpaši tūristu skaita palielināšanās negatīvi ietekmē ekosistēmu un zālāja atjaunošanos apskates vietās Līgatnes dabas takās. Autori uzsvēra, ka ir svarīgi paredzēt, noteikt tūrisma objekta iespējas uzņemt konkrētu skaitu apmeklētāju. Turklāt problēmas rada arī tas, ka apmeklētāji pārvietojas ar mašīnu, bet trūkst auto novietnes. Tāpēc, ņemot vērā apmeklētāju skaita palielināšanos un meteoroloģiskos apstākļus, noderīgi ir viņu izstrādātie mikrosimulācijas modeļi, kuri var palīdzēt noteikt iespējas zālājam atjaunoties.
Konference apstiprināja, ka mūsdienās biologiem ir svarīgi sadarboties ar ģeogrāfijas, ainavu zinātnes, informāciju tehnoloģiju, lauku ekonomikas, tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citiem speciālistiem. Arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktors Valērijs Seilis priecājās, ka konference bijusi iespēja sabalansēt praktiskos pētījumus ar teorētiskām zināšanām. Viņš paskaidroja: „Konference pievērš lielāku uzmanību Ziemeļvidzemes dabas izpētei un problēmām tajā. Plānojot dabas aizsardzības aktivitātes, vienmēr atduramies pret ierobežotiem resursiem. Lai tos efektīvāk izmantotu, ir nepieciešami pētījumi. Un konference dos iespēju noteikt turpmākās vadlīnijas, kam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība un rūpes. Domāju, ka šādu pasākumu vajadzētu atkārtot. Tas varētu notikt ik pa diviem gadiem, jo tajā laikā būtu jau radušās jaunas atziņas, lai atkal pulcinātu kompetentus cilvēkus.”
Komentāri